Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Kamēr Latvijas lielā kaimiņvalsts atklāti karo ar Ukrainu un pusatklāti karo ar NATO valstīm, tikmēr drošības apsvērumi ir vissvarīgākie.

Vismaz lielā mērā ir izslimots vēl samērā nesenais sapnis par it kā pašsaprotamā „normālā“ miera stāvokļa mūžīgo pastāvēšanu. Ja Baltijas valstu ilggadīgie brīdinājumi par Krievijas bīstamību neatrada klausīgas ausis Rietumeiropā, tad karš Ukrainā un sevišķi ASV prezidenta Trampa spiediens Eiropas valstīm palielināt to aizsardzības budžetus ir beidzot nesis maiņas Rietumeiropas valstu vadību domāšanā.

Jāatzīstas, ka nav jau tā, ka Latvijas valdības būtu visu laiku pēc neatkarības atgūšanas nopietni domājušas par valsts drošību. Latvijas aizsardzības budžets pirmo reizi sasniedza 1% no Iekšzemes kopprodukta (IKP, angliski GDP) tikai 2001. gadā. Pēc tam tas cēlās un krita, sasniedzot 2% 2018. gadā. Ukrainas kara apstākļos tas sasniedza 3,8% 2025. gadā, un ir paredzēts šogad būt 4,9%.

Kā svarīga daļa no valsts drošības plāna ir Valsts aizsardzības dienests, jeb VAD. Tas attiecas uz Latvijas pilsoņiem, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu. VAD dienests dalās trīs veidos: 11 mēneši Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā; 5 gadi Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā 7 kolektīvās apmācības dienas katru gadu; augstskolu un koledžu studentiem paredzētā rezerves virsnieka programma, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām (šobrīd programmas apguve plānota 214 dienas). Bez šiem veidiem ir arī valsts aizsardzības civilais dienests – alternatīvais dienests.

Ir iespēja pieteikties brīvprātīgi. Ja nav pieteicies paredzētais skaits, tad notiek atlase pēc nejaušības principa. Aizsardzības ministrija informē, ka VAD pilnu kapacitāti sasniegs 2028. gadā, no kura ik gadu 4000 karavīru apgūs militāro apmācību 11 mēnešu programmā, bet līdz 2000 karavīriem būs iespēja apgūt militāro apmācību Zemessardzes piecu gadu programmā, savukārt līdz 500 karavīriem varēs apgūt rezerves virsnieka apmācību.

Šī plašā akcija ir atklājusi nopietnas problēmas ar Latvijas jauniešu veselību. No brīvprātīgajiem veselības stāvokļa dēļ nevar iesaukt trešdaļu, bet no izlozētajiem – pat pusi jauniešu. Raidījumā „de facto“ Aizsardzības ministrijas pārstāve Kleina stāstīja, ka veselības pārbaudēs, „parādās neiroloģiski traucējumi, šeit parādās muskuļu, skeleta, lielās skeleta sistēmas traucējumi. Šeit parādās redzes traucējumi. Šeit mēs redzam mutes dobuma un zobu problēmas. Es teiktu tā, ka šis ir tas loks, kas droši vien arī tajā vispārējā jauniešu populācijā ir procentuāli.“

Par valsts aizsardzības dienesta pavēstes ignorēšanu un neierašanos uz medicīniskajām pārbaudēm bez attaisnojoša iemelsa piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 750 eiro. Sods neatbrīvo no pienākuma izpildīt dienestu, un to var piemērot atkārtoti. VAD ir pakļauti pilsoņi – vīrieši, bet sievietes var pieteikties brīvprātīgam dienestam.

Valsts aizsardzības dienestam nav pakļauts, starp citu, pilsonis, kuram ir arī kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsonība (pavalstniecība), ja viņš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu). Taču šie pilsoņi varēs pieteikties VAD brīvprātīgi.

Līdz 2027. gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Ukrainas karš ir parādījis, ka jauns un sevišķi svarīgs faktors ir dronu izmantošana un pretdronu līdzekļi. 2024. gada 14. februārī tika parakstīta vienošanās par Dronu koalīcijas izveidi. Koalīcija ir Latvijas iniciēta un tiek vadīta kopā ar Apvienoto Karalisti. Tajā ietilpst arī Austrālijā.

Bijušais Ogres mērs Egils Hermanis raksta: „Okupanti pilnveido savus dronus. Droni lidinās pa Slovjansku, Izjumu un arī pa Harkivas apvedceļu. Pāri šiem ceļiem tiek būvēti sieti, bet jau tagad ir droni, kas pārsit šos sietus. Pasaule attīstās, bet vai mēs tiekam tai līdzi? Mēs varam prasīt no cilvēkiem tikai to, ko esam viņiem iemācījuši. ... Krievijā par droniem sāk mācīt no 6. klases. ... Kad mēs beidzot sapratīsim, ka mūsu agresīvajam kaimiņam ir jau mācību grāmatas 6. līdz 9. klasei par dronu konstruēšanu un pilotēšanu. Ogrē septembrī centīsimies katrā novada vidusskolā ieviest dronu pilotēšanas apmācību. Centīsimies ar savu personīgo piemēru parādīt ko būtu nepieciešams darīt valsts līmenī un atbildīgajām personām, lai ieviestu dronu pilotēšanas un konstruēšanas apmācības izglītības programmā.“

Atceramies padomju laika programmu „Gatavs darbam un aizsardzībai!“. Programma pazuda pēc PSRS sabrukuma, bet Krievijas prezidents Putins to atjaunoja 2014. gadā. Vai mēs paši esam gatavi darbam un aizsardzībai?

GN
2026. g. 26. febr.