Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

„Karš liek novērtēt mieru“ uzrunā Saeimas ārkārtas sēdē, pieminot Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā ceturto gadadienu teica Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lielākā kļūda ir uzskatīt mieru kā kaut ko pašsaprotamu. Lai uzturētu mieru, jāgatavojas karam. Putina Krievija iebruka Ukrainā tikai tāpēc, ka Ukraina likās vāja, un Krievijas prezidents Putins bija pārliecināts, ka varēs ļoti īsā laikā to pieveikt. Laimīgā kārtā viņš pamatīgi kļūdījās.

Krievijas pilna mēroga karš ar Ukrainu iegājis piektajā gadā. Salīdzinājumā, Krievijas mūžīgi daudzinātais, tā sauktais, „Lielais Tēvijas karš“ ilga mazāk nekā četrus gadus. Ņemot vērā Krievijas amatpersonu un redzamu personību atkārtoti izteikto vēlmi iekarot Baltijas valstis, mums ir svarīgi, ka Ukraina uzvarēs šo karu.

Ierastā starptautiskā kārtība ir pazudusi. Starptautiskie līgumi jau agrāk bija viegli atceļami, bet tagad ir skaidrs, ka kailā vara nosaka visu. Kad Ukrainai uzliek spiedienu vienoties ar Krieviju, tad netiek minēts 1994. gada Budapeštas memorands, kurā Ukraina saņēma garantiju no, starp citu, ASV un Krievijas par savu teritoriālo integritāti, pretī nododot Krievijai vai iznīcinot visu savu kodolieroču arsenālu, kurš toreiz bija trešais lielākais pasaulē. Nekādām jaunām garantijām nevarēs ticēt.

ASV uzbrukums Irānai, nepiesakot karu, jau kļuvis par starptautisku standartu. Kāpēc pieteikt karu, ja to var nosaukt citā vārdā? Ja Irānai jau būtu kodolieroči, vai tas būtu atturējis uzbrukumu? Grūti pateikt. Indija un Pakistāna ir karojušas, kaut abām ir kodolieroči.

ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai skaidri norāda divas lietas. Pirmkārt, Krievija vairs nespēj atbalstīt savus sabiedrotos. Tā neaizstāvēja Armēniju pret Azerbaidžānu 2023. gadā. Tā neaizkavēja Bašāra Asada režīma krišanu Sīrijā 2024. gadā beigās, tikai paspējot dot pašam Bašaram patvērumu Krievijā. Tā nepalīdzēja Maduro režīmam Venecuēlā 2025. gadā. Un tagad tā nevar aizsargāt Irānas režīmu. Režīms, kas bija Krieviju nodrošinājis ar Šahida tipa droniem lietošanai pret Ukrainu.

Otrkārt, cīņa pret droniem un ballistiskām raķetēm ir jāpilnveido. Latvija te aktīvi piedalās, kopā ar Apvienoto Karalisti vadot Dronu koalīciju. Latvijā attīsta pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas. Bet ir dzirdētas bažas, ka uzbrukumi gan Ukrainā, gan tagad Tuvojos Austrumos ir tik daudzi, ka drīz var sākt pietrūkt raķetes vai citi līdzekļi to apturēšanai.

Gatavosimies karam, lai nodrošinātu mieru!

GN
2026. g. 5. martā