Latvijas ekonomikas ministrs un LIAA Mar-a-Lago

Visgudrākie cilvēki pasaulē no tehnoloģiju un finanšu nozarēm – tik ambiciozi savu viesu sastāvu bija pieteikuši ASV prezidenta Donalda Trampa Floridas rezidencē Mar-a-Lago februāra vidū notikušās konferences rīkotāji. Pasākumu apmeklēja arī Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kurš apgalvo – tur panāktas iestrādes ļoti nopietnu ASV investoru ienākšanai Latvijā. Pagaidām gan ne ministrs, ne Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra neatklāj pat to, kādas nozares pārstāv šie uzņēmēji. Tomēr Valainis Latvijas Televīzijas raidījumam „de facto“ apgalvo, ka tie ir Trampa un viņa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa ģimeņu biznesa partneri.

Ekonomikas ministrs arī neatkāpjas no savas ieceres Latvijai 2038. gadā piedalīties Pasaules kausa futbolā finālturnīra rīkošanā, ko viņš Floridā esot pārrunājis ar FIFA prezidentu.

Februāra vidū ASV prezidenta Donalda Trampa Floridas rezidencē Mar-a-Lago notika pasākums „World Liberty Forum“. Foruma nosaukums norādīja uz tā rīkotājiem – kripto platformu „World Liberty Financial“, kas ietilpst koncernā „The Trump Organization“. Kriptovalūtu uzņēmuma vadībā ir gan prezidenta Trampa dēli Donalds Tramps juniors un Ēriks Tramps, gan viņu ģimenes draugi – nekustamā īpašuma biznesmeņa, kas nu kļuvis par prezidenta īpašo sūtni sarunām ar Krieviju un Irānu, Stīva Vitkofa dēli Zaks un Alekss.

„Mēs izsludinām pirmo forumu, uz kuru ielūgti būtiski spēlētāji, kuri ietekmēs nākotni. Mēs savedīsim kopā īpaši atlasītu grupu: gudrākos no mums pazīstamajiem un cienītajiem cilvēkiem no finansēm un tehnoloģijām. Cilvēkus, kuri veido un vada labākos uzņēmumus, bīda nopietnu naudu un virza uz priekšu inovācijas Amerikā,“ šādi ideju par „World Liberty Forum“ pasākuma mājaslapā publicētā video pieteica Donalds Tramps juniors.

Popzvaigzne Nikija Mināža, FIFA prezidents Džanni Infantīno, investīciju bankas „Goldman Sachs“ vadītājs, Ņujorkas fondu biržas prezidente, arī pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas „Binance“ dibinātājs, savulaik notiesātais, bet Trampa apžēlotais Čaņpeņs Žao – pasākuma viesu saraksts bija visai raibs. Viens no retajiem tur pārstāvētajiem Eiropas politiķiem bija ekonomikas ministrs Valainis.

Kā un kāpēc viņš tur nonāca? Valainis apgalvo, ka pēc Zaka Vitkofa personīga ielūguma. Vitkofu viņš esot saticis iepriekšējās ASV vizītēs, bet vēl pirms tam Latvijā pie viņa bija atnākuši Vitkofa biznesa partneru pārstāvji. Februāra brauciena uz ASV mērķis bija klātienē iepazīties ar ietekmīgiem uzņēmējiem, kuri iecerējuši investīcijas Latvijā.

Pagājušajā nedēļā Mar-a-Lago vizītes rezultātā ekonomikas ministru Latvijā apmeklēja tur iepazītie biznesmeņi, tomēr Valainis joprojām neatklāj pat jomas, kuras tie pārstāv. „Bija trīs ļoti konkrētas tikšanās, no kā izrietēs vēl vairākas tikšanās gan ar privātiem uzņēmumiem, gan valsts pārvaldes pārstāvjiem, un investīciju apjoms ir gana iespaidīgs. Vienā gadījumā tā investīciju pakete, par kuru tiek apspriests, ir 600 miljonu eiro apmērā no uzņēmējiem, kas ir viennozīmīgi jomas speciālisti. (..) Šī ir tā fāze, kas ir darba fāze, kurai ir attiecīgi ierobežota iespēja izpaust konkrētus uzņēmumus,“ stāsta Valainis. „Protams, mēs runājam par ļoti konkrētiem biznesa virzieniem. Es redzu to, ko mēs esam izdarījuši, lai pavērtu iespējas Latvijai attīstīt savādāku ekonomiku, būt atvērtākiem dažādiem jauniem redzējumiem ekonomikas attīstībā.“

Lai gan ielūgums uz Mar-a-Lago sākotnēji bija atnācis tikai Valainim, ministram līdzi devās arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere. Valainis skaidro – protokols prasa, ka ministram līdzi būtu jābūt pavadošai personai, lai labāk pārstāvētu valsti.

Jāgere intervijā „de facto“ stāsta – kamēr ministrs vakariņoja ar Trampa dēliem un citiem šaurā lokā aicinātajiem, viņa nodarbojās ar tīklošanos, apmainoties kontaktiem ar vairākiem uzņēmējiem: „Būt klāt un uzreiz satikties nevis tur ar projektu vadītāju vai portfeļa menedžeri, bet satikties ar pašu īpašnieku, tādas iespējas ikdienā neparādās pat nekad. Tāpēc, es saku, tā bija vienkārši fantastiska iespēja, ka mums tur bija iespēja būt. Un šajās sarunās, kas, protams, nebija tāds prezentāciju formāts, bet tieši tāda neformāla saruna, kas vienmēr vairāk nostrādāja pie kafijas pie tējas.“

Arī Jāgere neatklāj potenciālos interesentus, jo par investoriem Latvija konkurējot ar visu Eiropu. No viņas stāstītā gan noprotams, ka starp tiem varētu būt arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas gribētu ienākt Eiropā un iegūt tā saukto MiCA licenci darbībai ar kriptoaktīviem Eiropas Savienībā. Sarunas zem Mar-a-Lago palmām gan nenozīmējot, ka te nekritiski tiks uzņemts jebkurš, uzsver LIAA direktore: „Jebkurā gadījumā mēs saprotam: ja arī kāds uzņēmums izvēlēsies šeit dibināt uzņēmumu, mēs pārbaudīsim gan patiesā labuma guvējus, gan, ja tas būs attiecībā uz MiCA licencēm, visi „compliance“ [atbilstības] uzstādījumi un riski. Attiecīgi – mēs nedarīsim neko pāri mūsu likumdošanai. Ko mēs vēlamies no tā? Tā kā, ja mēs redzēsim, ka šis uzņēmums mums nav vēlams, mēs nekad šeit viņu neredzēsim.“

Taču vai lielā interese par Latviju un ministra privāta uzaicināšana tiešām neradīja bažas, ka Floridā sastaptajiem kriptobiznesmeņiem varētu būt vēlme iegūt kādu īpašu pretimnākšanu mūsu valstī? Jāgere uz to atbild – visi tur nav noziedznieki, tur bija arī ļoti respektabli uzņēmēji un investori.

Tikmēr Valainis Trampu rīkotajās vakariņās esot sēdējis blakus Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas prezidentam Infantīno. Valainis vēlāk arī publicēja kopbildi ar Infantīno, ko pavadīja arī teksts par Latvijas ieceri kopā ar citām Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju un Ukrainu pretendēt uz 2038. gada Pasaules kausa futbolā rīkošanu. Valainis apgalvo, ka tas neesot bijis joks: „Jūs paskatieties pa reģionu, par kuru es runāju. Nekas nebūtu jābūvē šajos reģionos. Vienīgi Latvijā būtu jāuzbūvē vieta, kur norisinās zemākās līgas spēles. Tas ir izdarāms, un es to nesauktu par utopiju.“

Vaicāts, cik lielu futbola stadionu tad Latvijai būtu jābūvē, Valainis attrauc: „Līdz tam mēs vēl nonāksim. Tajā brīdī, ja būtu tāds stadions, mēs arī domātu, kādā veidā to izmantot. Tas pavērtu Latvijas ekonomikai plašākas iespējas, un varbūt pēc būtības arī beidzot kāds uzbūvētu vispār to stadionu, jo šobrīd arī tāda buksēšanas uz vietas notiek.“

Valainis apgalvo, ka viņš par šo ieceri runās klātienē ar vairāku valstu ekonomikas ministriem, un laika vēl esot gana, jo pieteikšanās finālturnīra rīkošanai sākšoties 2030. gadā.

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV), kurš iepriekš vadīja Saeimas Sporta apakškomisiju, atzīst – ne valdībā, ne sporta organizācijās nekas par šādu ideju līdz šim nav dzirdēts: „Iepriekš man arī pirms politikas dzīvē ir bijusi saistība tieši ar futbolu. Tad es teiktu, ka šis man liekas tāds nereālistiskākais piedāvājums, kādu esmu dzirdējis saistībā ar dažādu sporta pasākumu rīkošanu Latvijā un Baltijā. Jo, zinot tās aptuvenās aizkulises par to, kādi stadioni ir nepieciešami, kādai jābūt infrastruktūras nodrošinātībai un cik ļoti sarežģīts tas ir loģistikas darbs, es vismaz neredzu iespējas, kā tas varētu reālistiski notikt.“

Valainis sociālajos tīklos laiku pa laikam izceļas ar ekstravagantiem gājieniem, piemēram, piedāvājumu Īlonam Maskam pirkt „airBaltic“. Viņš gan noliedz, ka brauciena uz Mar-a-Lago mērķis būtu bijis celt savus un partijas reitingus pirms Saeimas vēlēšanām vietējo Trampa atbalstītāju lokā.

Ļaunu prātu uz Valaini par šo netur arī līdz šim sevi par lielākajiem „trampistiem“ pozicionējusī partija „Latvija pirmajā vietā“, apstiprina šīs Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Kristaps Krištopans: „Nu kāpēc skaudība? ASV ir mūsu svarīgākais un lielākais partneris pēc būtības, un jebkura iespēja sēdēt pie viena galda ar tās administrācijas svarīgiem cilvēkiem ir jāizmanto. Visu cieņu Viktoram Valainim, ka viņš šo iespēju izmantoja. Es nezinu, kas tas bija par saturu. Jūs teicāt – kriptovalūta vai kā, bet vienalga tā ir fantastiska iespēja klātienē runāt ar cilvēkiem pāri okeānam, kas nosaka pasaules kārtību.“

Konference Mar-a-Lago notika laikā, kad Stīvs Vitkofs vadīja, kā tagad jau zināms, neveiksmei lemtās pārrunas ar Irānu par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu. Par to, ka tūlīt gaidāma ASV un Izraēlas operācija pret Irānas režīmu, Valainim Floridā neviens nebija ieminējies, bet karadarbība Tuvajos Austrumos nenozīmējot, ka Trampu un Vitkofu draugu interese par Latviju varētu zust, uzskata ministrs.

ZZS šonedēļ pasteigusies paust atbalstu ASV darbībām Irānā, paužot viedokli, ka vāja un izolēta Irāna nozīmē arī vājāku Krieviju un līdz ar to drošāku Latviju. Tiesa gan, šobrīd aizvien vairāk izskan arī bažas, ka ieslīgšana ilgstošā konfliktā Tuvajos Austrumos varētu likt Trampam atstāt novārtā Ukrainu.

Latvijas TV raidījums „De facto“