No impērijas uz sapņu zemi

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Agneses Dulpiņas rokas pulkstenis. Dāvinājusi Inese Grava-Gubiņa. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Palielināt / Enlarge

Fotogrāfija no kuģa, kur Agnese Dulpiņa strādāja kā apkalpotāja. Dāvinājusi Inese Grava-Gubiņa.

Palielināt / Enlarge

Agnese Dulpiņa 20. gadsimta sākumā. Foto no muzeja „Latvieši pasaulē“ krājuma.

Palielināt / Enlarge

Austrumāzijas tvaikoņu kompānijas sludinājums par tiešo kuģu satiksmi starp Liepāju un Ņujorku. Attēls no „Libausche kalender 1908“ no Liepājas muzeja krājuma.

19. gadsimtā Latvija piedzīvoja būtiskas pārmaiņas, ko veicināja tehnoloģiju un infrastruktūras attīstība. Liepāja, pateicoties neaizsalstošajai ostai un 1876. gadā izbūvētajam Liepājas-Romnu dzelzceļam, kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Krievijas impērijas rietumu satiksmes mezgliem.

1906. gadā tika uzsākta regulāra pasažieru kuģu satiksme no Liepājas uz Ņujorku (ASV) ar pieturām Roterdamā un Halifaksā. Ceļojums ilga 12-14 dienas. Simtiem tūkstošu migrantu no Krievijas impērijas reģioniem Liepājā pavadīja savas pēdējās dienas pirms izceļošanas, iziedami veselības pārbaudes un gaidīdami reisus uz „iespēju zemi“ – Amerikas Savienotajām Valstīm.

Sākotnēji reisus nodrošināja vairāki pārvadātāji, tostarp Krievijas–Austrumāzijas tvaikoņu sabiedrība, kuras rīcībā bija pieci tvaikoņi. Pēc Pirmā pasaules kara regulāros reisus pārņēma Baltijas–Amerikas līnija.

Agneses Dulpiņas rokas pulkstenis un kuģa fotogrāfija

Agnese Dulpiņa (dz. Norenberga, 1878-1954) 20. gadsimta sākumā sāka strādāt kā stjuarte uz pasažiera kuģa, kas regulāri kursēja no Liepājas uz Ziemeļameriku. Agnese bija šķīrusies un, sākot darbu uz kuģa, viņai nācās savu mazo dēlu Eduardu atstāt radinieku aprūpē Latvijā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, pasažieru kuģu satiksme tika pārtraukta. Agnese tobrīd atradās Atlantijas okeāna otrā pusē, ASV, kur viņa palika uz dzīvi arī pēc kara beigām, strādājot par kalponi Filadelfijas apkārtnē.

Eduards ar ģimeni pēc Otrā pasaules kara nonāca Kanādā, un ap 1950. gadu Agnese devās uz Ziemeļ­ontario, kur viņa atkal satika dēlu, nu jau pieaugušu vīrieti. Agnesei izveidojās labas attiecības ar Eduardu un viņa bērniem, un savus pēdējos dzīves gadus viņa pavadīja ģimenes lokā Kanādā.

Jūlija Apse
Muzeja „Latvieši pasaulē“ kuratores asistente