|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 888, 2026. g. 26. martā
Helga Jansone -

Esmu pārsteigta un pateicīga par tiem 36 cilvēkiem, kuri atrada laiku piedalīties vienā vai abās mūsu nākotnes plānošanas dienās 21. un 22. februārī. Papildus tam vēl 7 cilvēki, kuri nevarēja būt klāt, uzrakstīja un atsūtīja savas pārdomas. Šis process bija ārkārtīgi auglīgs, un te ir īss pārskats par to, kas notika un ko mēs atklājām.
Šis pasākums tika rīkots tāpēc, ka mēs vēlamies nodrošināt draudzei cerīgu nākotni, iesaistot sarunā tos cilvēkus, kuriem draudzes dzīve ir svarīga.
Bija ļoti vērtīgi dzirdēt, cik daudz draudze cilvēkiem nozīmē. Bija skaidri redzams, ka pat tie, kuri dievkalpojumos nepiedalās regulāri, tomēr vēlas, lai draudze pastāvētu. Pasākumā piedalījās arī vairāki cilvēki, kuri nav draudzes locekļi, bet kuriem mūsu nākotne tik un tā rūp.
Pasākuma sākumā es sniedzu īsu ievadu, kas aptuveni skanēja šādi:
Mēs esam šeit tāpēc, ka mūsu nākotnei ir tik daudz iespēju – nevis tāpēc, ka mums būtu jāuztraucas par izdzīvošanu. Dabiski, mēs nevaram zināt vai paredzēt nākotni – tā ir Dieva rokās, un lietas var mainīties negaidīti un ļoti ātri. Tomēr tas nav tikai par to, kur mēs būsim pēc pieciem gadiem – mēs patiesībā cenšamies saprast, kas mēs esam tagad. Galu galā šī ir Dieva baznīca. Vissvarīgākais, kas mums šodien un rīt jādara, ir klausīties. Mēs esam šeit, lai izšķirtu Dieva gribu – jo mēs varam izdomāt vislieliskākos plānus pasaulē, bet kā lasām Salamāna pamācībās 16: 3&9 „Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi piepildīsies…Cilvēks izdomā savus ceļus, bet Tas Kungs vada viņa soļus.“ Mēs runāsim par mūsu mērķi – kāpēc mēs šeit esam un mūsu vīziju – un tas palīdzēs mums izšķirt Dieva virzienu.Veids, kā mēs klausīsimies Dievā, būs, klausoties dziļi sevī – savā iekšējā balsī – un klausoties viens otrā.
Neatņemot neko no tā, ko mēs jau darām un kas mums patīk, kopumā mēs visi vēlētos pievienot vēl vairāk – vairāk cilvēku, vairāk dzīvības, vairāk aktivitātes – lai baznīca būtu plaukstoša un dzīvīga vieta. Jēzus negaidīja, lai cilvēki nāktu pie Viņa – vai toreiz uz sinagogu vai templi. Viņš pats devās pie cilvēkiem, Viņš pats uzrunāja, Viņš bija tur, kur cilvēki dzīvoja – sabiedrībā, kopienā. Ja mēs tikai gaidīsim, kad cilvēki paši atnāks uz baznīcu, nekas jauns nenotiks.
Sākumā cilvēkiem tika lūgts dalīties ar atmiņām, kas viņiem gadu gaitā bijušas dārgas, īpaši ar tām, kuras nākotnē varētu atdzīvināt.
Mēs dalījāmies arī ar to, kāpēc nākam uz baznīcu, un lielākoties tas ir tāpēc, lai būtu tuvāk Dievam – kā dziesma saka: Tuvāk pie Dieva kļūt sirds ilgojas! Dievkalpojumos ir laiks pārdomāt Dieva klātbūtni un sajusties tuvāk mūsu mīļajiem, kuri jau ir aizgājuši mūžībā.
Cilvēki sacīja, ka iešana uz baznīcu viņiem dod dzīves jēgu. Sprediķis un lasījumi sniedz domas graudu, ko var paturēt prātā, un saikne starp Bībeles laikiem un mūsdienām tiek izskaidrota saprotamā, pieejamā veidā. Dievkalpojumi un draudzes klātbūtne plašākajā sabiedrībā nes svētību ikvienam un piedāvā dievkalpojumus svarīgos gada svētkos un piemiņas brīžos.
Draudze atbalsta cilvēkus gan garīgi, gan praktiski brīžos, kad tas visvairāk nepieciešams. Mēs parādām Dieva mīlestību ar savām rīcībām un rīkotajiem pasākumiem. Mēs kopā atrodam vienotību un draudzību.
Visiem bija ļoti svarīgi, lai dievkalpojumos mēs saglabātu latviešu valodu, vienlaikus piedāvājot divvalodu dievkalpojumus, kuros ikviens var justies iekļauts.
Mēs pārrunājām lietas, ko baznīca jau dara un ko mēs darām samērā labi, un mūsu pašreizējie izaicinājumi un grūtības.
Mēs sadalījāmies trīs grupās.
1. Diskusija par finansēm un resursiem:
a. Uzstādīt budžeta plānu – 5 gadi. Tur vajag ēkas remontus ieskaitīt.
b. Kur un kā meklēt līdzekļus
c. Sadarbība ar citām latviešu organizācijām
d. Komunikācija – ir svarīgi atklāti sazināties ar plašāko latviešu sabiedrību par mūsu finansiālajām vajadzībām un izmaksām. Piemēram, par mūsu diezgan pēkšņo nepieciešamību renovēt tualetes pēc vairākiem plūdiem, kā arī par to, ka draudzes zāles grīda ir jāmaina, jo vecās caurules plīsa un izraisīja vēl vienu plūdu. Tas draudzei līdz šim ir izmaksājis 35 000 dolāru, kas ietekmē mūsu resursus.
e. Izpētīt vai starp latviešiem ir kādi, kuri var ziedot laiku priekš praktiskiem darbiem
2. Rūpes par vientuļajiem un senioriem
Telefona zvani, īpaši dzimšanas dienās
Apciemojumi draudzes vārdā ne tikai no mācītājas
Brīvprātīgo koordinators un datubāze par palīdzības sniedzējiem un saņēmējiem
Aicināt cilvēkus zvanīt mācītājai vai valdei, ja vajadzīga palīdzība
Pienest latviešu ēdiens tiem, kuri paši nevar pagatavot
Transports uz dievkalpojumiem reizi mēnesī
Ģeogrāfiski veidots atbalsta tīkls, kur draudzes locekļi var satikties un palīdzēt viens otram.
Palīdzība ar mājas lietu kārtošanu (piem., grāmatu šķirošanu)
„Atved draugu uz baznīcu“ svētdiena
3. Aktivitātes tiem, it sevišķi tiem, kuri ir jaunāki (zem 75!)
a. Bērni un jaunieši
Ļoti bieži izskanēja doma, ka cilvēkiem pietrūkst bērnu klātbūtnes dievkalpojumos un draudzes dzīvē, un ka mēs vēlētos piedāvāt vairāk aktivitāšu un pasākumu, kā arī īpašus ģimenēm piemērotus dievkalpojumus. Piemēram:
Piedāvāt bērnu pasākumu, kamēr vecāki dodas pirkt Ziemassvētku dāvanas
Rīkot pasākumus, kuros ikvienam ir iespēja uzstāties – sākot no muzikāliem priekšnesumiem līdz burvju trikiem un dzejas lasījumiem.
„Teātra svētdienas skola“ – dievkalpojuma laikā bērni apgūst Bībeles stāstus, iestudējot tos kā izrādi. Tādā veidā bērni mācās latviešu valodu, iegūst pārliecību uzstāties publiski vai palīdzēt aizkulisēs, kā arī piedalās daļā dievkalpojuma un iemācās Tēvreizes lūgšanu un dziesmas.
b. Visai ģimenei
Nākamgad, kamēr vēl ir silts, rīkosim draudzes pikniku tuvējā parkā ar aktivitātēm visai ģimenei.
c. Kopā atcerēsimies SPRĪDĪŠU NOMETNI
Sprīdīšu nometnieki, dalībnieki un ģimenes, un visi labvēli būs aicināti uz šo atceri. – Mēs pat jau esam nolikuši datumu šim pasākumam:
Svētdien, 24. maijā, pēcpusdienā plkst 14.00 – 17.00 Svētā Krusta baznīcā
Tas būs kā sirsnīgs atkalredzēšanās salidojums – un visi ap Austrāliju ir aicināti.
Ģimenes un draugi būs aicināti, lai kopīgi atcerētos, apskatītu vecās fotogrāfijas un atkal satiktos ar seniem draugiem. Mēs atminēsimies dzīvi teltīs un aktivitātes, kas atmodinās daudz jauku atmiņu.
Kopumā es ticu, ka mūsu baznīca ir vieta, kur cilvēki sanāk kopā mīlestības saitēs, rūpējas cits par citu un jūtas piederīgi un saistīti ar latviešu kopienu. Šeit ikviens ir gaidīts. Ikviens ir svarīgs. Mūsu pastāvēšanas iemesls ir parādīt Dieva mīlestību – gan vārdos, gan darbos.
Prāveste Helga Jansone
Laikrakstam „Latvietis“