Pulkveža Kalpaka atceres diena Sidnejā

Palielināt / Enlarge

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas sarīkojuma Sidnejas DV namā. FOTO Ināra Sīkā.

Ja novembrī laika posms no 11. novembra līdz 18. novembrim nodēvēts par Patriota nedēļu, tad Sidnejā martu mēs varētu līdzīgi apzīmēt par Patriota mēnesi. Tad atzīmējam Kalpaka atceres dienu (6. martu) un Latviešu Leģiona atceres dienu (16. martu ). Šogad Sidnejā vēl nāca klāt Daugavas Vanagu (DV) Austrālijā 75. delegāte sanāksme 17. martā DV namā Benkstaunā.

Sestdien, 2026. g. 7. martā notika parastās ikmēneša pusdienas, kur izbaudījām Sidnejas nodaļas priekšnieces gatavotās kotletes un šefpavāra Viktora Sīkā slaveno kartupeļu cepeti ar sieru mērci kā arī viņa īpašo izgudrojumu – mango salāti. Sekoja kūka ar saldo krējumu un mellenēm.

Pēc pusdienām Gundega atklāja pulkveža Kalpaka atceres brīdi, kur atzīmēja  Latvijas armijas pirmā komandiera nāves dienu 6. martu, kad krita pārpratuma sadursmē ar vāciešu grupu.

Sidnejā pirms vairākiem gadiem bija tradīcija Korporāciju kopai Sidnejā kopā ar Daugavas Vanagiem atzīmēt Kalpaku atceri ar svētdienas pēcpusdienas dievkalpojumu Svētā Jāņa baznīcā, kur piedalījās visas vietējās korporācijas un DV ar attiecīgajiem karogiem. Sekoja oficiālais akts draudzes zālē ar uzrunu, kur īpaši uzsvēra Studentu rotu.

Ņemot to par paraugu, Gundega izvēlējās pastāstīt sīkāk par Studentu rotu, no interneta:

,,1918. gada 23. novembrī Rīgā Viļa Olava komercskolā sanāca latviešu studentu sapulce, kas pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas Tautas padomi un Latvijas Pagaidu valdību. 1918. gada 29. novembrī studentu korporācijas Selonija ģenerālsapulcē tika nolemts, ka visi korporācijas aktīvie locekļi nodod sevi Tautas apsardzības ministrijas rīcībā. Tādu pašu lēmumu 13. decembrī pieņēma studentu korporācija Talavija. 16. decembrī notika otra studentu sapulce, kurā tika nolemts aicināt visus studentus iestāties nacionālajā karaspēkā. Selonis, Baltijas Tehniskās augstskolas Ķīmijas fakultātes students Reinholds Muške ierosināja veidot atsevišķu studentu rotu. Tika nodibināta komisija, lai lūgtu Apsardzības ministriju atļaut dibināt karaspēka vienību, kurā varētu iestāties studenti, kā arī citi brīvprātīgie.

1918. gada 20. decembrī tika dots rīkojums pie ministrijas izveidot „Latviešu atsevišķo rotu“, kas būtu tiešā Galvenā štāba priekšnieka pakļautībā. Par rotas komandieri iecēla kapteini Nikolaju Grundmani. Rotas sastāvā bija vairāk kā 210 vīru. Tā kā, veidojot rotu, tika izmantots studentu korporāciju piedāvājums studentiem stāties militārajā dienestā, aptuveni puse no rotas bija sešu latviešu studentu korporāciju Lettonia (6), Selonija (51), Lettgallia (1), Talavija (45), Fraternitas Moscoviensis (kopš 1920. gada Fraternitas Lettica) (9) un Latvia (1) locekļi. Rotā iestājās arī ārpus korporācijām esošie studenti, skolu vecāko klašu audzēkņi u.c. brīvprātīgie.“

Notika pamatapmācīšana, apbruņojums daļēji ar no vācu armijas nolaupītām patšautenēm.

Rota pavadīja Pagaidu valdību uz Liepāju, kur nokļuva 1919. g. 7. janvārī un pēc tam apsargāja kuģi Saratov uz kura ierīkojās Pagaidu valdība.

Pulkveža Oskara Kalpaka rīcībā rotu 15. februārī nosūtīja uz Rudbāržiem, kur piedalījās Kurzemes atbrīvošanas cīņās.

6. martā rota tik iesaistīta „incidentā“ pie Airītēm, kur krita Kalpaks, kā arī Studentu Rotas komandieris Nikolajs Grundmanis.

1919. g. 23. maijā rota iegāja Rīgā, kur pildīja garnizona dienestu un jūnijā rotu pārsūtīja uz Latgales fronti, kur piedalījās Latgales atbrīvošanas cīņās. Pēc mēneša lielāko daļu, paaugstināta leitnantu pakāpē, pārcēla uz militārām iestādēm un štābiem, vai pievienoja Jelgavas kājnieku pulkam.

Pēc nolasījuma turpinājās pārrunas, īpaši cildinot Kalpaka ticību (,,Kas tic, to var!“) izcīnīt Latvijas patieso neatkarību. Ņemot vērā, ka pats tik agri krita kara laukā, viņa ticība turpinājās ne tikai Studentu rotā bet visiem, kas piedalījās cīņās Rīgas atbrīvošanā un tālāk Latgalē.

Gundega Zariņa
Laikrakstam „Latvietis“