Leģiona diena 16. martā

Palielināt / Enlarge

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Piemiņas brīdis latviešu kapos. Pie karoga Viktors Sīkais. FOTO Valdis Krādziņš.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ināra Sīkā, Viktors Sīkais, Gundega Zariņa. FOTO Valdis Krādziņš.

Palielināt / Enlarge

Māc. Kolvins Makfersons. FOTO Valdis Krādziņš.

Palielināt / Enlarge

Karavīru piemiņas plāksne. FOTO Ināra Sīkā.

Palielināt / Enlarge

Valdis Krādziņš lasa no Indula Kažociņa grāmatas „Latviešu karavīri zem svešiem karogiem“. Jānis Kārkliņs klausās. FOTO Ināra Sīkā.

Palielināt / Enlarge

Indula Kažociņa grāmata „Latviešu karavīri zem svešiem karogiem“. FOTO Ināra Sīkā.

Pirmdien, 16. martā, plkst. 10.00 Sidnejas latviešu kapsētā Daugavas Vanagi (DV) atzīmēja Leģiona dienu, kad pieminēja karā kritušos un aizgājušos leģionārus. Latvijas karogu nesa Viktors Sīkais; Ināra Sīkā, Daugavas Vanadžu priekšniece un Gundega Zariņa, Sidnejas priekšniece, bija goda sardzē. Piemiņas uzrunu, pieminēšanu un lūgšanu teica mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson). Viņš lasīja 121. psalmu: „Dāvida svētceļnieku dziesma, Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība?...“ Mācītājs arī stāstīja par to, ka nevienam nav lielākas mīlestības par to, ka atdod savu dzīvību par saviem draugiem. Dziedāja no dziesmu lapiņām Kungs, kas zāles čukstus dzirdi, (meld. Tek, saulīte tecēdama); Bez krāšņiem vainagiem un ziediem, (meld. To mīlestības spēku sveicu) un Ved mani, Dievs, (meld. Finlandia).

Daugavas Vanagu namā turpināja Leģiona dienas atzīmēšanu. Ināra Sīkā runāja par DV 80 gadu jubileju, ko atzīmēja pagājušā gada beigās, 28. decembrī. Daugavas Vanagi toreiz pasniedza atzinības rakstus LAAJ, kas ir latviešu sabiedrības stūrakmens un Annas Ziedares Vasaras vidusskolai, kas audzina latviešu jauniešus. Abas organizācijas saņēma vanadziņu bronzā. Kārlim Gulbergam un Pēterim Pētersonam, DV prezīdija sekretāram pasniedza atzinības rakstus un vanadziņu sudrabā. To šodien Ināra Sīkā arī personīgi pasniedza Pēterim Pētersonam. Atzinības rakstos bija teikts: „Par ieguldījumu „Daugavas Vanagu“ organizācijas mērķu sasniegšanā un pastāvēšanas veicināšanā“.

Jānis Kārkliņš, DV Austrālijā valdes priekšsēdis runāja plaši par DV vēsturi. 1945. gadā 28. decembrī kara gūstekņu nometnē Zedelgemā, Beļģijā nodibināja DV, kas pārstāvēja 7787 latviešu karavīrus. DV dibināja, lai karavīri varētu aprūpēt savus biedrus. Valdē bija 10 pārstāvju. Arī nolēma, ka turpmāk atzīmēs 16. martu par piemiņas dienu. No 16.-19 .martam, 1944. gadā, abas latviešu divīzijas, 15. un 19., pirmoreiz cīnoties plecu pie pleca, bija izcīnījušas smagas cīņas pie Veļikajas upes, netālu no Latvijas robežas. Meinhills, Zedelgemas nometnes vadītājs, deva atļauju dibināt DV, un domāja, ka nekas neiznāks no organizācijas. Šodien, tā ir lielākā latviešu organizācija trimdā.

No Zedelgemas, latviešu karavīri izceļoja pa pasauli. Pirmā nodaļa, kas dibinājās Austrālijā bija Emberkrīkā (Amber Creek), Tasmānijā, ko vadīja Pauls Sprincis. Austrālijā izveidojās divas valdes; Austrumkrasta un Rietumkrasta. Vēlāk tās savienojās vienā valdē, kas vadību rotēja starp Sidneju, Melburnu un Adelaidi. Bija arī mazākas nodaļas, kā Perta, Brisbane, Kanbera, Batursta, Ņūkāsle, Balarata, Džīlonga un Nortama.

Daugavas Vanagi cīnījās par Latvijas brīvību.

Pēc Jāņa Kārkliņa runas Valdis Krādziņš lasīja no Induļa Kažociņa grāmatas: Latviešu karavīri zem svešiem karogiem, (Rīga, 1999) par 1944. gada marta kaujām. Vanagi vēl pavadīja omulīgu laiku pie pusdienas galda.

Valdis Krādziņš
Laikrakstam „Latvietis“