|
|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 891, 2026. g. 16. apr.
∎ -
Vija Vētra pie fotogrāfijām Gunas Oškalnas-Vējiņas izstādes „Dejo Vija Vētra“ atklāšanā 2014. gadā. FOTO Guna Oškalna-Vējiņa.
Mūžībā devusies latviešu dejotāja un horeogrāfe, indiešu un latviešu sakrālās dejas kustības aizsācēja Latvijā Vija Vētra.
Dzimusi 1923. gada 6. februārī Rīgā. Pirms Otrā pasaules kara mācījās Vīnes Mūzikas un tēlotājmākslas akadēmijā, kā arī Vīnes konservatorijas Baleta nodaļā. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1948. gadā pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, kur 1951. gadā Sidnejā atvēra deju studiju. Pēc uzturēšanās Rietumvācijā Vētra 1967. gadā atvēra deju studiju Ņujorkā, dejoja baleta izrādēs un nodarbojās ar indiešu dejām. Kopš 1990. gada katru gadu viesojas Latvijā ar deju meistarklasēm un koncertiem. 1993. gadā viņa nodibināja Unitāriešu Universālistu draudzi Rīgā. Par viņu ir uzņemtas vairākas dokumentālās filmas: Vijaya (2004), The World of Vija Vetra (2007).[2]
Vija Vētra 1950. gados aizsāka iepazīstināt ar latviešu tautas deju skatītājus savos koncertos ASV un Austrālijā arī TV šovā, bet no 1960. gadiem sāka praktizēt sakrālo deju kristiešu dievnamos kā lūgsnu. Latvijā viņas pirmā dievlūgsna dejā bija Latvijas Etnogrāfiskā muzeja Usmas baznīcā 1991. gada 15. jūnijā, kur Vija Vētra dejoja vaidelotes deju ar trideksni. 2010. gadā Vija Vētra Vaidelotes deju ar Daumanta Kalniņa īpaši šai dejai gatavoto trideksni dejoja uz LNOB mazās skatuves Starptautiskās Dejas padomes (Council International Dance) kongresa dalībniekiem.
Vētra pārvaldīja astoņas valodas – latviešu, angļu, vācu, itāļu, spāņu, franču, grieķu un krievu. Viņa turpinājusi dejot arī pēc 100 gadu vecuma sasniegšanas.
Mirusi 2026. gada 11. aprīlī, 103 gadu vecumā.
lv.wikipedia.org