Eduards Silkalns mūžībā

Palielināt / Enlarge

Eduards Silkalns
18.05.1937. – 26.03.2026.

Eduards Silkalns dzimis 1937. gada 18. maijā Rīgā mežkopja Teodora Silkalna un bērnu ārstes Ainas Silkalnas, dz. Priedes ģimenē. 1944. gadā kopā ar vecākiem un jaunāko māsu Māru Eduards devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur viņi apmetās Saules un Špakenbergas bēgļu nometnēs Gēstahtā. 1950. gadā visa ģimene izceļoja uz Austrāliju. Melburnas Universitātē Eduards studēja vēsturi, valodas un pedagoģiju. Pēc studiju beigšanas viņš no 1963. līdz 1964. gadam mācīja angļu un latviešu valodu Minsteres Latviešu ģimnāzijā, kur iepazinās ar Selgu Kalnu, arī MLĢ skolotāju. 1966. gada Otrajās Lieldienās viņi salaulājās un izceļoja uz Austrāliju. Melburnā 1967. gadā viņiem piedzima dēls Nilss un 1970. gadā meita Solveiga. No tā laika Eduards bija socioloģijas un salīdzinošās pedagoģijas pasniedzējs Melburnas Universitātes Pedagoģijas fakultātē, ar starpposmu no 1975. līdz 1978. gadam, kad viņš bija Minsteres Latviešu ģimnāzijas direktors.

Eduards bija aktīvs trimdas sabiedriskais darbinieks. No 1970. līdz 1975. gadam viņš bija Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Skolu nozares vadītājs. Aizgājējs darbojās jaunatnes, kultūras un rakstnieku dienu rīcības komitejās, bija Melburnas latviešu biedrības Daugavas skolas skolotājs, Latviešu Preses biedrības Austrālijas kopas valdes priekšsēdis žurnāla „Jaunā Gaita“ Austrālijas redaktors, PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienības) Kultūras fonda Preses nozares referents, Kārļa Zariņa fonda valdes loceklis, prof. Edgara Dunsdorfa rakstu krājuma „Archīvs“ redakcijas līdzstrādnieks, Melburnas Latviešu biedrības goda biedrs un Latviešu ev. lut. baznīcas ārpus Latvijas virsvaldes loceklis.

Eduards daudz rosījies publicistikā, teicis daudz runu un referātu. Par rakstiem saņēmis PBLA Kultūras fonda Kr. Barona prēmiju un atzinības rakstu. Mīļākie temati ārpus izglītības jomas bija grāmatniecība, daiļliteratūra, teātris, nacionālpolitiskas un sabiedriskas aktivitātes, ceļojumi. Kopš 1957. gada bija avīzes „Austrālijas latvietis“ un Amerikas latviešu avīzes „Laiks“ grāmatu un teātra recenzents. Pats sarakstījis divas grāmatas – daļēji autobiogrāfisko romānu „No rīta'“, kas izdots 1974. gadā, un atmiņu grāmatu „Dienu Zaglis“ 2003. gadā. Izdoti arī divi viņa grāmatu recenziju krājumi.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Eduards iesaistījās Latvijas izglītības sistēmas atbalstīšanā. Viņš publicējās laikrakstos „Izglītība“ un „Izglītība un kultūra“, kā arī piedalījies divu latviešu valodas mācību grāmatu sastādīšanā. Ciemojoties Latvijā, viņš ar referātiem uzstājās pedagogu konferencēs un vasaras kursos.

Pēc pensionēšanās un abu vecāku aiziešanas mūžībā Eduards varēja 2003. gadā kopā ar Selgu pilnībā atgriezties dzimtenē un veltīt visu savu laiku latviešu valodas, literatūras un kultūras jautājumiem, kā arī Latvijā dzimušo mazbērnu auklēšanai.

Lai viņam vieglas smiltis!

SS