Pārdomas pirms Vasarsvētkiem

Palielināt / Enlarge

Zīmējums: Ieva Strazdiņa. R. Sokolovska grāmatā „Varavīksnes lokā“ (2017.g.).

„Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.“ (1.Kor.3:11).

Uzreiz jāteic: pamatus zināt un uz pamatiem STĀVĒT – nav viens un tas pats. Pamatus var zināt, tomēr stāvēt uz citiem. Tādēļ ir ļoti būtiski pasvītrot, ka Kristīgajā ezoterikā ir ne tikai „jāzina pamati“, bet arī uz tiem vajag „stāvēt, iet ceļu, un celt garīgo ēku“. Tieši tāpat kā Kristīgajā reliģijā. Jo ezoterika nav nekas cits kā reliģijas piepildījums. „Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.“ (Jņ.1:14). Tas ir ezoterisks pasludinājums. Uz tā pamata tikai vēlāk ir attīstījusies reliģija. Tādēļ šodien Kristietības meinstrīmā jau ir vērojama tendence indivīdam sevi neapzīmēt kā reliģiozu personu, bet gan kā Ticīgu personu. Ar Reliģiju (it īpaši tās institucionālajā formātā) arvien vairāk tiek saprasta veselīga un atbilstoša pāreja no ārējā uz iekšējo pārdzīvojuma pieredzi. Tādējādi reliģija ir kā starpposms uz ezoteriku. Kristīgajā ticībā pastāv Kristīgā ezoterika. Bet noslēpumainības plīvurs, kas apvij iepriekšējo gadsimtu ezoteriku, šodien skaidrojas un tā top pieejama visiem. Jo tās būtība Kristietībā ir nevis kādu slepenu mācību apkopojums, bet gan iekšējā Garīgā Kristus Ceļa izpaudums.

Galvenais garīgais instruments Trešajā Tūkstošgadē ir ezoterika

Iepriekšējā rakstā (laikrakstā „Latvietis“ Nr.890) es pieminēju to, ko manuprāt vairums šodien ir atzinuši, un proti: ar Trešo Tūkstošgadi galvenais Garīgais instruments Cilvēcei ir ezoterika.

Tādēļ es atkārtoju un lūdzu atcerēties sekojošo:

Protestantismā Vecā stratēģija – garīgais ceļš iesākas ar orientāciju ārpus Sevis. Tas ir reliģiskais.

Protestantismā Jaunā stratēģija – garīgais ceļš iesākas ar orientāciju Sevī. Tas ir ezoteriskais.

Abām stratēģijām vektors ir viens: „ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība,“ saka Jēzus Kristus (skat. rakstu „Par Jauno Stratēģiju Protestantismā“ LL Nr.887). Abas stratēģijas ir saprotamas kā medālim divas puses. Tikai abas stratēģijas kopā formē jauno Protestantisma modeli XXI-XXII gadsimtam.

Šai sakarā, cienījamo lasītāj, es piedāvāju jūsu laipnai uzmanībai divus fragmentus no manas grāmatas „Varavīksnes lokā“ (publicēta Latvijā 2017. gadā).

Trīs aspekti mūsdienu garīgumā

Mūsdienu garīgumā var novērot trīs galvenos aspektus, kuri vienā vai otrā veidā ņem dalību cilvēka dzīvē.

Pirmais: virziens uz priekšu, uz augšu, uz pavairošanu un uz uzlabošanu.

Otrais: saglabāšana, konservēšana, nemainīšana un negrozīšana.

Trešais: virziens uz leju, bremzēšana, samazināšana un pasliktināšana.

Skaidrs, ka pirmie divi ar zināmu varitāti ir attiecināmi uz Dievu To Kungu.

Trešais ar zināmu varitāti ir attiecināms uz Sātanu.

Nevar visu laiku doties uz priekšu milzīgā ātrumā, dažreiz vajag piebremzēt, lai sekmīgi pieveiktu „līkumus“ un „pagriezienus“. Tieši tādēļ ir dots grēks, kas visspēcīgāk bremzē garīgo attīstību. Grēku pārvarot jeb „atgriežoties“ no grēka, uz ko tevi aicina un spēcina Svētais Gars, Jēzus Kristus nopelns tev dāvina, un Dievs Tēvs Gara spēkā tevī pārveido, tu turpini savu ceļu, un piedzīvo izaugsmi.

Kristīgajā meinstrīmā lielum lielākā daļa ierindosies pirmajās divās „ailēs“. Man šķiet, ka lielākā daļa tomēr ierindojas otrajā nevis pirmajā. Piemēram, Mārtiņš Luters savā laikā viennozīmīgi pieskaitāms pie pirmajiem. Jāpiebilst, ka katrs/a dažubrīd var izpausties vairāk kā pirmais un citureiz – kā otrais aspekts. Ilgstoši iedziļinoties GARA jautājumos, katram/ai radīsies skaidri izteikta ģenerālā līnija; vai nu tā, kuru esmu šeit nodēvējis par „pirmo“, vai arī tā, kuru esmu nodēvējis par „otro“. „Pirmajiem“ būs raksturīgi „Zelta zirga“ vietā, kā vienreiz analoģijā teicu, – sedlot „dimanta zirgu“. „Otrajiem“ būs raksturīgi garīgās vērtības uzlūkot kā „jau iekrāto mantu debesīs“, kas vērtīgāka par zeltu, tādēļ nav nedz kustināma nedz aiztiekama. Vistīrākajās izpausmēs gan pirmo, gan otro motīvi ir no Dieva.

Tumšā Brālība – „7“ un Gaišā Brālība – „9“

Tumšā Brālība sastāv no 7 locekļiem un atbild par Tumsības aspektu Universā. Tā zināmā mērā pārvalda tumsas spēkus. Tomēr ir iekārtots tā, ka tā ir „infiltrēta“ ar Kristus aspektu, ko izsaka sistēma „Septiņi“. Caur to Kristus var dominēt jebkurā gadījumā pēc Debesu Gaismas Troņa ieskatiem. Tumšajā Brālībā locekļi, kas katrs atbild par atsevišķu tumsonības aspektu, cilvēciskajai civilizācijai ir atklājušies sekojoši: Sātans, Lucifers, Arimans, Viltus pravietis, Nezināmais, Čūska un Zvērs.

Gaišā Brālība sastāv no 9 locekļiem un atbild par Gaismas aspektu Universā. Tā var arī kontrolēt „septiņu“ aspektus pēc Debesu Gaismas Troņa ieskatiem. Gaišajā Brālībā locekļi katrs atbild par atsevišķu Gaismas Aspektu Dievišķajā Varavīksnē, un tie ir cilvēciskajai civilizācijai atklājušies sekojoši: Jahve, Budda, Krišna, Allahs, Trīsvienība, Jēzus, Marija, Mihaels un Nezināmais.

Šie Deviņi ir atklājušies mūsu civilizācijai kā Debesu Ķēniņi.

Tumsonības aspekts modernajā Universā galvenokārt izpaužas kā sevis dievināšana, skumjas, organizētība, kārdinājums, psihiskās spējas, šaubas, īslaicīgums un pasaules gudrība.

Gaismas Troņa aspekti modernajā Universā galvenokārt izpaužas kā Mīlestība uz Visu, prieks, Spēks, taisnums, psihiskās spējas, pārliecība, Mūžīgums, gan pasaules, gan Debesu gudrība.

Vienmēr jāatceras, ka Gaismas spēki ir stiprāki, bet tumsas spēki ir labāk organizēti.

Gaismas spēki darbojas ar Svētību un Mihaela zobenu, kurš kā lāzers sagraiza tumsas enerģijas, un tur iespīd gaisma.

Ar tumsu modernajā Universā nav jācīnās, bet ir jāiededz milzīga Gaisma, tad tumsai jāatkāpjas (Kristietībā to veic Bībele, Lūgšana, Meditācija).

Uz Zemes Gaismai kalpo visas lielās Reliģijas, katra ir primāri orientēta uz Dievišķās Varavīksnes kādu konkrētu aspektu jeb staru.

Reliģijas ir kā gaismas kanāls, pa ko Debesu Troņa aspekti noenkurojas vispirms Zemes virsū. Pēc tam ir paredzēts, ka caur CILVĒKU tie arī piepildīs Visumā tos sektorus, kuros Cilvēkam ir nozīmēts valdīt. Bet tas ir nākotnē.

Ļoti svarīgi sākt apzināties visu Gaismas spektru universālo nozīmi un pielietojumu – vispirms uz Zemes, vēlāk Izplatījumā. Vēlreiz atkārtoju – tos pārstāv, šos Gaismas spektrus – visas gaišās Reliģijas zemes virsū.

(Piebilde: mūsdienās vairākus papildus spektrus ienes UFO/NLO. Tie sākotnēji var likties Zemes cilvēkam nedabiski. Tomēr tie satur Karantīnas mīkstināšanas frekvenci, kas nepieciešama Cilvēces sadarbībai ar Universu Mierā. To katrs var personīgi pārbaudīt caur CE5, close encounter of the fifth kind).

Kristiānisms šai dievišķajā Varavīksnē uzņem no Debesīm uz Zemi violeto Spēku spektru, un tādējādi ir arī uzskatāms par universālo reliģiju, kas sevī var ietilpināt visas citas reliģijas, arī aptvert, pieņemt, svētīt un piepildīt visu uz Zemes un debesīs. Tas ir vēsturiski īstenojies caur Jēzus Kristus upuri un piešķirts kā dāvana visai Cilvēcei (bet ticīgajiem papriekšu, saskaņā ar apsolījumu). Gaismas gamma, ko Debesīs „ražo“ un „izlej“ Izplatījumā, nāk no Dieva Tēva, kurš ir lielāks par visiem, un īstenojas caur Viena Dieva hipostāzēm, ko mēs uz Zemes saprotam kā dievus. Tie ir: Jahve, Budda, Krišna, Allahs, Trīsvienība, Jēzus, Marija, Mihaels un Nezināmais. Šī Gaismas gamma pie katra cilvēka ikdienas dzīvē ir redzama nepārtraukti – kā viens sajaukts kokteilis, kurā viens vai otrs spektrs ir dominējošais.

Gods, slava un pateicība Trīsvienīgajam Dievam Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam tagad un mūžīgi.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis

P. S. Raksts ir ezoterisks. Par visu teikto katrs/a, kas grib un prot, var pārliecināties personīgi (skat. „Jauna Stratēģija Protestantismā XXI-XXII gadsimtam: Ko darīt?“ LL Nr.881). SĀCIET TIK PRAKTIZĒT KRISTŪ!