Valts Pūce un „Burvis no Oza zemes“

Palielināt / Enlarge

Ilona Brīūvere un Valts Pūce.

Ļoti priecājos par ziemas ceļojumu uz Rīgu (atskaitot par dienas temperatūrām, kas divas nedēļas turējās starp -14°C un -17°C), jo bija iespēja apmeklēt daudzas teātru izrādes un koncertus.

Janvāra beigas, kad lielais Rīgas aukstums izbeidza kniebt vaigos, ausīs un degunā, man bija iespēja tikties ar latviešu komponistu Valtu Pūci. Biju lielā sajūsmā par iespēju pārrunāt Burvis no Oza zemes izrādi ar tās komponistu!

Pārrunājām daudzus jautājumus par agrākām izrādēm, – bet kā tad sanāca, ka viņš ar dzejnieku Pēteri Brūveri (nē, neesam radi, – tā jau būtu bodīte!!) izdomāja tieši šī stāsta motīvus pielietot jaunajam darbam?

Var jau visur iegūt informāciju par Valtu Pūci: tēvs, režisors Voldemārs Pūce; vecākais brālis Kaspars, aktieris; absolvējis E. Dārziņa speciālo mūzikas skolu un Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļu; vadījis korus Alojā un Ulbrokā, kā arī vokālo ansambli Liesma; nodibinājis kameransambli Marana, – ar ko viņš arī viesojies Austrālijā Kultūras dienās. Tātad apdāvināts un skolots komponists!

Sarunā laikrakstā Diena ar Uldi Rudaku (2013. gada 25. augustā) Valts Pūce ir izteicies, ka mākslinieka uzdevums ir publiku audzināt. Nu to viņš (ar Brūveri) ir panācis ar Oza Burvja dziesmu spēli, – lai gan pats komponists to nosaucis par mūziklu.

1997. gadā pēc Frenka Bauma (Frank Baum) stāsta Brīnumainais burvis no Oza zemes motīviem tapa Valta Pūces un Pētera Brūvera mūzikls Burvis no Oza zemes. Pirmizrāde notika Zviedrijā ar zviedru režisoru Hansu Bertisonu un zviedru valodā, tulkojumā no latviešu valodas. Tieši tāpēc arī bija Frenka Bauma stāsts izmeklēts. Zviedri un latvieši jau pazina stāstu par Dorotiju un Oza burvi. Krievu rakstnieka darbs par Smaragda pilsētu un tās burvi, arī izmantojot Bauma motīvus, bija pazīstams latviešiem un angļu versija zviedriem. Izrādes Zviedrijā tika spēlētas gandrīz gadu.

Savukārt 2004. gadā mūzikls Burvis no Oza zemes režisora Kārļa Auškāpa vadībā tika iestudēts Latvijā, Dailes teātrī, un līdz 2006. gadam izrāde bija teātra repertuārā. Trešā dzimšanas diena mūziklam bija nupat 2014. gada marta nogalē mūzikas namā Daile. Un ceturtā dzimšanas diena būs Sidnejā Kultūras dienās 2014. gada decembrī!

Un kā tad publika tiek audzināta? Klausoties mūzikla melodijas, nevar salīdzināt ar Amerikas kino versiju. Pūces pieeja ir sava. Dziedātāja Ieva Akuratere, kura mūziklā iejutīsies Labās burves tēlā Dailes izrādē atzīst, ka Valta Pūces dziesmas šai pasakai ir kā zelta pulkstenītis ar perfektu mehānismu, un, ja to uzmanīgi un precīzi uzgriež, tad izplatās burvīga, sapņaina skaņu pasaule.

Ar komponistu Valtu Pūci Lauvas lomas atveidotājs Niks Matvejevs sadarbojies neskaitāmas reizes: Man vienmēr ir patikusi viņa mūzika, jo tā vienmēr ir godīgi komponēta ar tikai Valtam raksturīgu rokrakstu (Delfi, Kulturas Mājaslapā, 21. marts, 2014).

Došos atkal uz Rīgu maijā un ar lielu sajūsmu steigšos pa vecajām Rīgas ielām uz izrādi, jo februārī redzēju tikai mēģinājumu. Noteikti jau lietas parādīsies Sidnejas izrādē, kas saistīs to ar Rīgas izrādi!

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“