Latvijas Valsts proklamēšanas svinības

Palielināt / Enlarge

Skatuves dekoratori Vija Spoģe-Erdmane un Pēteris Erdmanis. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Soprāns Maija Kovaļevska dzied. Pie klavierēm Rolands Pīlmans (Roland Peelman). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Dzied Sidnejas Latviešu jauktais koris; diriģente Sandra Dragūna. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: PBLA Goda balvas laureāts Imants Tillers, soprāns Maija Kovaļevska, mācītājs Juris Cālītis, Sidnejas Latviešu vīru kora diriģente Daina Jaunbērziņa, Jauktā kora diriģente Sandra Dragūna, Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis Jānis Čečiņš. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

PBLA Atzinības raksta saņēmējs Dr. Ojārs Greste ar brāli Juris Gresti un Jura dzīves biedre Lois. FOTO Edgars Greste.

Svētdien, 2018. gada 18. novembris Sidnejas Latviešu namā pulcināja plašu ļaužu skaitu, lai atzīmētu šo svinīgo, svarīgo notikumu.

Ienākot nama zālē, momentā aizrāva V. Spoģes-Erdmanes un viņas vīra Pētera Erdmaņa izveidotais dekoratīvais skatuves ietērps, kurš attēloja 1918. gada.18 novembra Valsts proklamēšanas akta Nacionālajā teātra iekārtu.(Red.: Toreiz Rīgas 2. pilsētas teātris, bet 1919. gada 30. novembrī ieguva Nacionālā teātra nosaukumu.) Sarkanbaltsarkainais Latvijas karogs vijās, ka plūstoša upe skatuvei pāri un smalks, balts, sniega pārslām rotāts audekls laida skatuves gaismu cauri, tā izceļot karogu spilgto, tumšu sarkano krāsu.

Svinīgais akts iesākās ar divu karogu ienešanu: balto – Latvijas Simtgades karogu un sarkanbaltsarkano Latvijas karogu. Gājienu vadīja latviešu ev. lut. Vienības draudzes gans, mācītājs R. Sokolovskis, izlūdzoties Dieva svētību abiem karogiem.

Vispirms akta dalībniekus uzrunāja sarīkojuma vadītāja I. Rone, uzaicinot, kā pirmo runātāju Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdi Jāni Čečiņu. Viņš savā uzrunā aizrautīgi uzsvēra, ka šodien mēs visi svinam Latvijas dzimšanas dienu un ka šī ir tiešām liela svētku diena.

Latvija Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa sveiciens tautiešiem ārzemēs tika pārraidīts uz diviem ekrāniem, kuri bija novietoti skatuves abās puses. Runā tika izteikta pateicība visiem ārzemju latviešiem, kuri ir pielikuši roku, izveidojot šodienas Latviju. Tālāk viņš aicināja visus atgriezties tēvzemē, tā turpinot celt un veidot mūsu valsti arī nākotnē. Uzrunai sekoja Valsts himna Dievs, svētī Latviju.

Svētku uzrunu ar virsrakstu Latvietis simtgadē, latvietis pasaulē sniedza prāvests emeritus un Zvannieku māju dibinātājs un vadītājs Juris Cālītis, vispirms sveicot Latviju tās lielajā jubilejā. Viņš pateicās visiem mūsu priekšgājējiem par visu, ko viņi ir darījusi, lai Latvija būtu tāda, kāda tā ir šodien. Viņš arī izteica lielu pateicību tautiešiem ārzemēs, kuri visus garos trimdas gadus palīdzēja uzturēt Latvijas eksistenci ar savu darbu un uzticību. Tālāk viņš uzsvēra, ka tas, ka mēs šodien piedzīvojam Latvijas simtgadi, ir Dieva dāvana – brīnums, kurš varēja arī nebūt. Tā kā brīnumi nāk no Dieva, tad mums visiem, īpaši 1918. gada valdībai, bija uzticēts īpašs uzdevums – nodibināt un arī uzturēt neatkarīgu valsti. Mēs, latvieši, esam pasaules pilsoņi, tie, kuri ar savu ticību, pārliecību, sūro darbu, brīvības mīlestību un ilgām pēc taisnības esam panākuši, ka šis unikālais brīnums ir piepildījies. Mēs esam cīnījušies kā partizāni, kad apstākļi bija neskaidri un neprognozējami, un ar savu centīgumu un Dieva palīgu mēs panācām savu iecerēto sapni – brīvu, neatkarīgu Latviju. Tālāk Cālītis vilka paralēles mūsu cīņā ar Annas Brigaderes romāna Dievs. Daba. Darbs. Pamatvilcieniem, liekot īpašu uzsvaru uz vārdiem Dievs un Darbs, kā vadmotīviem savai šīsdienas svētku uzrunai.

Sekoja apbalvojumi. Goda balvu saņēma Austrālijas latviešu mākslinieks Imants Tillers par izcilu veiksmi mākslā, popularizējot Latvijas vārdu pasaulē.

Kultūras Fonda atzinības rakstus paziņoja LAAJ priekšsēdis Jānis Grauds. LAAJ Atzinības rakstus paziņoja Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis J. Čečiņš. Sidnejā Atzinības rakstu saņēma Ojārs Greste par ilggadīgu darbu plaša apjoma, īpaši mākslas popularizēšanā, Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) darba veicināšanā un LAAJ tēlotājas mākslas nozares vadīšanā. Klātesošie apsveica O. Gresti ar skaļiem un ilgiem aplausiem.

Pasniedza LAAJ Atzinības rakstus vietējiem Sidnejas sabiedrības darbiniekiem A. Dragūnai un T. Štubim par veiksmīgi novadītajām AL 57. Jaunatnes dienām.

Sekoja īpaši izcils un aizraujos koncerts. SLBV koris diriģentes Dainas Jaunberzinas vadība ar W. Wisnievski pie klavierēm. Kā pirmo klausījāmies Zigmara Liepiņa (K. Dimitera vārdi) – Svētī debesīs šo zemi ar O. Stubja melodisko un izjusto tenora solo. Kā nākošo baudījām E. Ešenvalda Dvēseles dziesma (A. Kārkliņas vardi), šoreiz piedaloties tenoram O. Stubim un basam Tomam Mačēnam. Šis sniegums dziļi aizkustināja ar savu maigumu, skanīgumu un izjusto tekstu. Kā trešo dzirdējām R. Paula (J. Petera vārdi) visiem labi pazīstamo Manai Dzimtenei. Šī trīs ļoti patriotiskās dziesmas burvīgi ieskandināja šīs dienas svētku akta augstas klases koncerta daļu.

Visiem pazīstamā Latvijas Operas zvaigzne, soprāns Maija Kovaļevska sidnejiešus pagodināja otro reizi šogad, uzstājoties vēlreiz Sidnejas Latviešu namā. Šoreiz viņu pie klavierēm pavadīja R. Pīlmans (Peelman). Pirmais Kovaļevskas sniegums bija J. Medina dziesma Aka (Fr. Bārdas vārdi), izsmalcināta un maģiska toņa izpildījumā aizraujot klausītājus tālu, tālu... Kā otro dzirdējām J. Mediņa Ir viens vakars ( J. Jaunsudrabiņa vārdi). Arī šī dziesma bija brīnišķīgi viegla un niansēta, apburot mūs visus. Kas par dāvanu sidnejiešiem Latvijas simtgades jubileja! Sirsnīgs paldies mūsu operas zvaigznei!

Kā nākošie mūs iepriecināja Sidnejas latviešu apvienotais vīru un jauktais koris Sandras Dragūnas vadība, pie klavierēm pavadot W. Wisnievski. Mārtiņa Brauna Mīla ir kā uguns (J. Petera vārdi) izskanēja braši, droši un melodiski. Lūcijas Garūtas Mūsu Tēvs debesīs no kantates Dievs, Tava zeme deg! (Andreja Eglīša vārdi) deva šī vakara programmai īpaši svinīgu un garīgu noskaņu.

Noslēgumā ļoti pacilājošā un izjustā kulminācijā baudījām Jurjānu Andreja kantāti Tēvijai abu koru un solistes M. Kovaļevskas izpildījumā. Šī dziesma vienmēr mēdz pacelt mūsu sirdis un dvēseles debess augstumos, atgādinot mums visiem, cik liela nozīmi mūsu kultūrā spēlē valoda un dziesma. Koru izpildījums bija nevainojams un majestātisks sava sniegumā, un tiešām iedvesmoja mūs. M. Kovaļevskas solo radīja apbrīnojamu, burvīgu kontrastu šīs dziesmas spēcīgajam un varenajam tonim.

Publikas sajūsminātie un ilgstošie aplausi un kāju rībināšana nerimās, kamēr sagaidīja iecerēto atkārtojumu.

Iespaidīgs un neaizmirstams Latvijas simtgades cildinājums Latvijas dzimšanas dienā!

Maruta Dēliņa-Tauriņa
Laikrakstam „Latvietis“