50 gadu jubileja

Palielināt / Enlarge

Ātrenu ģimene. No kreisās Māra, Kārlis, Emma, Kristīne. FOTO Anne-Sofie Sigvardt.

Palielināt / Enlarge

FOTO Anne-Sofie Sigvardt.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Jānis Ātrens, Kārlis Ātrens. FOTO Uve Zosars.

Kārlis Jānis Ātrens ir dzimis 1960. g. 26. novembrī Adelaidē. 1991. gadā Sidnejā precējās ar Kristīni Ernšteinu un ģimenē aug divas meitas – Emma Larisa (15) un Māra Zenta (12).

Sakarā ar tēva, Jāņa Ātrena militāro karjeru, nācās dzīvot Jaungvinejā trīs gadus un pēc tam vairākās Austrālijas pilsētās, tai skaitā Pertā, Brisbanē, Sidnejā un Kanberā. Visilgāk dzīvoja Kanberā, kur nobeidza Austrālijas Nacionālās universitātes Informācijas tehnoloģijas fakultāti ar zinātnisko grādu B.Sc. Sāk strādāt kā programmētājs Labklājības ministrijā Kanberā un tur nostrādāja sešus gadus. Pēc tam pārvācās uz Sidneju un trīspadsmit gadus strādāja telekomunikācijas uzņēmumā, ko tagad sauc par Telstra. Tad pienāca laiks un iespēja dzīvot Latvijā, uz kurieni pārvācās 2004. gada vasarā. Pirms tam uz gadu arī dzīvoja Latvijā 2003. gadā. Kopš Latvijā, dzīvo Ķīpsalā, strādā Somijas koncernā Kesko Oy kā IT speciālists un drīz pēc tam kā IT vadītājs. Kopš 2010. gada vasaras strādā kā šī uzņēmuma Baltijas valstu IT vadītājs.

Sieva Kristīne strādā kā skolotāja Latvijas Starptautiskajā skolā un pirms tam piecus gadus Rīgas Starptautiskajā skolā. Meitas ir sešus gadus mācījušās latviešu privātvidusskolā Patnis. Kopš 2009. g. viņas mācās Latvijas Starptautiskajā skolā.

Kārlis ir dejojis Tautas deju kopā Sprigulītis un Saules Jostas ansamblī, ar ko piedalījās četrās ārzemju turnejās (1982. g., 1984. g., 1987. g. un 1990. gadā, kad pirmo reiz uzstājās Latvijā).

Š. g. 27. novembrī rīkoja 50 gadu jubilejas svinības restorānā Ostas skati Ķīpsalā, Rīgā kopā ar 55 viesiem. Mūziķi šajā vakarā bija labi pazīstamie Iļģi, Ilgas Reiznieces vadībā. Vakara vadītāja Kristīne Ātrena pieteica runātājus, tajā skaitā Pēteri Stupānu, Jāni Ātrenu, Kesko kolēģi Mārtiņu Dāli, Uve Zosāru, Zandu Rubeni un Sabīnu Becu. Katram runātājam bija cits stāsts par Kārli un kopumā izskanēja skaisti vārdi, uz ko savā uzrunā Kārlis arī atbildēja. Vakara gaitā notika divi konkursi – pirmais bija „Kurš labāk pazīst Kārli Ātrenu?“ (uzvarēja sestais galds) un otrs bija salikt hronoloģiskā secībā Kārļa līdz šim īpašumā bijušās sešpadsmit automašīnas (uzvarēja pirmais galds)!

Iļģi paspēja visus viesus piecelt kājās, lai dejotu kopā ar deju vadītājiem.

Vakaru slēdza ap plkst. 3.00 ar visizturīgākajiem viesiem!

Kārlis Ātrens
Rīgā
Laikrakstam „Latvietis“

Kārļa Ātrena uzruna

50 gadu jubilejā Rīgā 2010. g. 27. novembrī

Cienījamie manu svētku viesi, labvakar!

Paldies, ka esat veltījuši laiku ierasties šovakar, lai atzīmēt manu 50 gadu dienu. Man tagad ir nozīmīgs gadu skaits – pussimts, zelta jubileja! Paldies, ka neesat atnākuši ar dāvanām un tajā vietā par ziedotiem latiem, ko izmantosim, lai veiktu kopīgo ziedojumu Vītolu Fondam – tam nosaukums būs Kārļa Ātrena 50 gadu jubilejas fonds, un mūsu kopīgā fotogrāfija, ko šovakar uzņemsim, tiks ierakstīta Vītolu Fonda vēsturē. Kāpēc izvēlējos Vītolu fondu ? Pirmkārt, varu tam pilnīgi uzticētos, tas mums visiem ir pazīstams, jo Vītolu ģimene dzīvo Ķīpsalā, tas atbalsta latviešu studentus Latvijā no maznodrošinātiem apstākļiem, kuriem ir spējas un vēlmes studēt. Kā mēs labi zinām, tikai ar labu izglītību varam tikt uz priekšu! Tātad, es ceru, ka šādā veidā atviegloju jūs no galvas lauzīšanas sakarā ar dāvanu izvēli/iegādi, un esiet piekritēji manai vēlmei palīdzēt tiem, kam tas ir vairāk vajadzīgs.

Šī vakara plānošana – par to jau sāku domāt vasarā, kad mana māte un māsa viesojās Latvijā un runājām par šo 50 gadu jubilejas tēmu. Bijām šajā pašā restorānā, un tad jau sapratu, ka gribu svinēt Rīgā, Ķīpsalā, Daugavas malā. Un kāds vēl labāks nosaukums varētu būt par Demokrātisko restorānu!? Es saprotu, ka Latvijā novembris ir Latvijas Svētku mēnesis, jo līdz šim esam atzīmējuši Lāčplēša dienu un vēl pēc tam Latvijas Proklamēšanas dienu 18. novembrī. Tātad, man sanāk blakus stāvēt ļoti nozīmīgajiem Svētkiem un par to arī varu būtu lepns. Ļoti cerēju uz baltu sniegu un gaišiem laiku apstākļiem – nu tad tie arī ir piepildījušies. Vēl pie tam, rīt ir pirmā Adventa svētdiena! Par to, ka ir jābūt mūzikai ir skaidrs un tāpēc par Iļģiem iedomājos, kad biju ar radiem un viņus redzēju vasarā kādā Vecrīgas alus dārzā – tie būs manā jubilejā. Diemžēl lielākā daļa mani radi un draugi vēl dzīvo Austrālijā – ielūdzu vēl 60 personas, no kurām neviens šovakar netiek!

Nodzīvotie gadi – 50. Pēdējo reizi, kad svinēju apaļo dzimšanas dienu bija tad, kad man bija 40 gadu. Tas bija Sidnejā. Par nodzīvotiem gadiem varu priecāties par to, ka esmu dzīvojis ļoti labos apstākļos. Par to es gribu vēlreiz apliecināt manu pateicību manai mātei un tētim. Nekad mūžā nav kaut kas pietrūcis – vispārīgi nevaru saprast tādas lietas, ko viņi ir paši piedzīvojuši – piemēram: bads, bēgšana no dzimtenes, karš, utml. Man taisni pretēji. Kaut kā liekas, ka pēdējie 10 gadi ir bijuši īpaši manā mūžā, jo tie ir bijuši saistīti ar mūsu pārvākšanos uz Latviju 2004. gadā un tas, ka esam nodrošinājuši maniem bērniem labas latviešu valodas prasmes. Priecājos, ka viņas arī saprot, kas ir Latvija, Baltija un Eiropa. Viņām ir jau no pašas jaunības nostiprināta tā saucamā globālā domāšana un saprašana. Un vēl pie tam, jūs šovakar esat visi kaut kādā veidā man un ģimenei palīdzējusi – paldies par to atbalstu un lai jūs zinātu, ka mēs mūžam būsim pateicīgi par to. Es ceru, ka mēs arī kaut kā esam palīdzējuši jums. Jūs esat mani kaimiņi, mani Pitragas kaimiņi, mani kolēģi, mana ģimene un draugi. Tātad, visiem ir kaut kas kopējs, ka esiet draugi ar Ātrenu ģimeni.

Mana ģimene – es varu teikt visiem priekšā, ka labāka sieva nav pasaulē – Kristīne ir man sieva 19 gadus, un ir devusi man divas meitas, par ko esmu ļoti lepns. Man viņai arī jāsaka paldies par pacietību un uzticību – mēs esam vienoti mūsu dzīves mērķos. Paldies viņai arī par šī vakara plānošanas atbalstu.

Nākotne – ceru, ka veselība paliks kopā ar mani, lai varētu dzīvot vēl 50 gadus – mērķis ir sasniegt 100 gadu mūžu. Es pateicos Dievam, kas mani pasargājis līdz šim un ļoti ceru, ka tas tā turpināsies. Kalposim Latvijas nākotnei un ticēsim, ka latviešu tauta dzīvos pie Baltijas jūras.

Paldies atkal, ka jūs visi esat šovakar un ceru, ka atmiņā paliks patīkams un jauks vakars, ka ņemsiet līdzi labas atmiņas uz savām mājām. Ja atceraties Māras Zālītes Lāčplēša rokoperas sākuma vārdus – Tas nav ūdens, kas Daugavā plūst, tas ir laiks! Tā tas arī ir un manā gadījumā, 50 gadi!

Kā pēdējā domā šovakar,– gribu jums pateikt to, ka labs vīrs ir tā kā labs sarkanais vīns vai labs viskijs, ar vecumu tas turpina uzlaboties!!!

Kārlis