Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


14. jūnija aizvesto piemiņas sarīkojums Sidnejā

Kopīga baltiešu atcere

Laikraksts Latvietis Nr. 547, 2019. g. 21. jūnijā
Jānis Pīrāgs -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Visa zāle ar karogu pavadītājiem. FOTO Ojārs Greste.

Sidnejas Latviešu jaukto kori diriģē Daina Kaina. FOTO Andris Kariks.

Sidnejas igauņu jauktais koris, Koskolas (Kooskõlas) diriģentes Naomi Kūperas (Naomi Cooper) vadībā. Pie klavierēm Voiteks Višņevkijs (Wojciech Wiśniewski). FOTO Ojārs Greste.

No kreisās: Baltiešu komitejas priekšsēdis Dr Juho Lovērs (Looveer), pianists Voiteks Wišņevkijs (Wojciech Wisniewski) un svētku runas teicējs Lembit Sūrs (Suur). FOTO Ojārs Greste.

Lietuviešu ansamblis „Atspindys“. FOTO Pēteris Kļaviņš.

Aizvesto piemiņas sarīkojums notika svētdien, 2019. gada 16. jūnijā, plkst. 14.00. Sidnejas Latviešu namā. Kā jau daudzus desmitus gadu, sarīkojums notika kopā ar igauņu un lietuviešu sabiedrībām. Sarīkojumu organizē Jaundienvidvelsas Apvienotā Baltiešu komiteja.

Sarīkojumu svinīgi atklāja, ienesot Lielajā zālē Austrālijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karogus. Pēc tam klātesošie dziedāja Austrālijas himnu, pa kuras laiku igauņu, latviešu un lietuviešu koristi stāvēja sadevušies rokās zāles priekšā un malās.

Savā uzrunā Baltiešu komitejas priekšsēdis Dr. Juho Lovērs (Looveer) paskaidroja, ka koristi, sadodoties rokās, simboliski atzīmēja 30 gadus kopš notika Baltijas ceļa akcija. Baltijas ceļš bija miermīlīga politiska demonstrācija 1989. gada 23. augustā, kad aptuveni divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautieši sadevās rokās 600 km garā ķēdē cauri Baltijas valstīm, apliecinot vienotības centienos pēc brīvības. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskam faktam, no kura cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939. gada 23. augustā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā*.

Lai gan 78 gadi pagājusi kopš deportācijām 14. jūnija 1941. gadā, Dr. Lovērs sirsnīgi un aizrautīgi uzsvēra nepieciešamību turpināt pieminēt šos notikumus, lai mūsu jaunākās paaudzes, kā arī citas valstis neaizmirst mūsu tautu traģisko vēsturi un mācās no tās. Atceroties deportētos tautiešus, mēs dodam viņu dzīvēm nozīmi un paplašinām nākotnes skatu: kas notiks tālāk, ir mūsu spējās veidot.

Dr. Looveer arī pieminēja Baltiešu komitejas ilggadīgo locekli Tīu (Tiiu) Kroll-Simmul kundzi, kura aizgāja mūžībā 2018. gada augustā. Tīu Kroll-Simmul bija dedzīga igauņu patriote, kura pārstāvēja igauņu sabiedrību Baltiešu komitejā un cīnījās par savas tautas neatkarību. Tīu bija pazīstama ar to, ka 14. jūnija sarīkojumā, ka arī citos publiskos sarīkojumus, viņa lepni valkāja savu tautas tērpu.

Svinīgo uzrunu teica igauņu sabiedrības pārstāvis Lembit Sūra (Suur) kungs. Lembit Sūrs uzsvēra, ka notikumi, kā tie, kas notika 1941. g. 14. jūnijā, var notikt tikai, kad indivīdi sadarbojas ar valdošo režīmu. Lai gan mēs nevaram mainīt pagātni, mēs varam censties, lai šādas netaisnības neatkārtojas. Mēs varam uzvesties kā godīgi tautieši, pieturoties pie godīgām vērtībām, un aizrādīt tiem, kas nepieturas pie šādām vērtībām. Mēs varam to darīt katrs savā sabiedrībā, savā valstī un atbalstīt līdzīgas sabiedriskas grupas globāli. Tāds būtu pareizais veids, ka cienīt tos upurus, kas pazuda 14. jūnija agrā rītā. 1990. gadā Lembit Sūrs bija Lietuvā un satika Vītautu Landsberģi (Vytautas Landsbergis) un citus, kas vadīja Lietuvas neatkarības kustību. Pārrunās par problēmām, kas saistītos ar atjaunotu neatkarīgu Lietuvas valsti, kāds izteicas, ka atjaunot valsti nebūtu problēma – īstā problēma būtu atjaunot brīvo tautas garu no Padomju morālās netīrības. Valstis ir tikai tik labas, kā to iedzīvotāju morālās vērtības.

Koncerta daļā Sidnejas Latviešu jauktais koris Dainas Kainas un Sandras Dragūnas vadībā, nodziedāja trīs dziesmas – Krustiem zvaigznes debesīs (diriģente Daina Jaunbērziņa), Rīgā iešu es, māmiņa un Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas (diriģente Sandra Dragūna). It sevišķi aizkustināja pirmā dziesma, ar Ērika Ešenvalda skaisto mūziku un Uģa Brikmaņa tautas dziesmu virknējumu (šo dziesmu dziedāja 2018. gada Dziesmu svētkos). Mazais koris – 12 sievietes, 4 vīri – dūšīgi dziedāja un parādīja atkal, ka pat mazākā skaitā, dziesmai ir spēks! Pirmo un trešo dziesmu ar klavierēm pavadīja Voiteks Višņevkijs (Wojciech Wiśniewski). Paldies diriģentēm un koristiem par uzņēmību un labo sagatavošanos!

Lietuviešus pārstāvēja četru sieviešu vokālais ansamblis Atspindys (Atspīdumi) ar piecām brīnišķīgām a capella tautas dziesmām. Paldies, dāmas!

Tad sekoja Sidnejas baltiešiem labi pazīstamais pianists Voiteks Wišņevkijs ar dramatisko trešo daļu no Bēthovena 14. klavieru sonātes – tā saucamās Mēnesnīcas sonātes (Moonlight sonata). Voitek ir bieži pavadījis igauņu, latviešu un lietuviešu korus 14. jūnija piemiņas sarīkojumā, kā arī citos koncertos un ir vairākas reizes arī spēlējis solo. Paldies, Voitek, par enerģisko un iedvesmojošu sniegumu!

Sidnejas igauņu jauktais koris, Koskolas (Kooskõlas) droši un spēcīgi nodziedāja trīs dziesmas diriģentes Dr. Naomi Kūperas (Naomi Cooper) vadībā. Koris bija labi sagatavojies, jo drīz dosies uz Tallinu dziedāt Igaunijas lielajos 2019. gada Dziesmu svētkos. Paldies korim!

Sarīkojumu noslēdza, visiem klātesošajiem dziedot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu himnas.

Pēc svinīgās daļas – uzkodas Mārtiņa Siliņa zālē un kafejnīcā.

Piezīme: Dr. Juho Lovēra māte Lia Lovēra bija viena no Baltiešu komitejas dibinātajiem 1952. gadā un izpildīja komitejas sekretāres vietu līdz 2002. gadam. Viņa bija liela Igaunijas patriote un aktīvi darbojās gan igauņu sabiedrībā, gan arī politiskā sfērā, lai veicinātu Igaunijas neatkarību**. Viņas dēls Juho tagad pārstāv igauņu sabiedrību Baltiešu komitejā.

Latviešu sabiedrību Baltiešu komitejā pārstāv Ojārs Greste (vicepriekšsēdis) un Andris Kariks (kasieris), lietuviešus pārstāv Alfonsas Stonis.

Paldies Vijai Spoģei-Erdmanei un Pēterim Erdmanim par skaisto skatuves iekārtu. Paldies arī Sidnejas Latviešu biedrības Dāmu komitejai par palīdzību kafejnīcā, Jānim Graudam un Gintam Kārkliņam par skaņu un gaismu iekārtu, Pēterim Kļaviņam par drukas darbiem, Mārim Celinskim – par pīrāgiem un Sandrai Dragūnai par glāžu mazgāšanu pēc sarīkojuma. Uz programmas lapiņas vāka izmantota Jura Dukura dramatiskā grafika un programmas aizmugurē – informatīvs apraksts angļu valoda par 14. jūniju.

Paldies Baltiešu komitejai par labi organizēto sarīkojumu.

Jānis Pīrāgs
Laikrakstam „Latvietis“

* http://www.thebalticway.eu/vesture/
** https://www.womenaustralia.info/biogs/AWE2170b.htm



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com