Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Saruna ar LAAJ priekšsēdi Jāni Graudu

Pēc gadskārtējās PBLA valdes sēdes Rīgā

Laikraksts Latvietis Nr. 562, 2019. g. 16. okt.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LAAJ

LAAJ pārstāvji Pasaules brīvo latviešu apvienībā (PBLA). No kreisās: Jānis Čečiņš, Kristīne Saulīte, Jānis Grauds. FOTO no Jāņa Grauda personīgā arhīva.

Ceturtdien, 4. oktobrī, Rīgā noslēdzās teju nedēļu ilgusī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde. Tajā piedalījās arī LAAJ pārstāvji no Austrālijas – PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, LAAJ priekšsēdis Jānis Grauds, un Jānis Čečiņš – LAAJ vicepriekšsēdis Jaundienvidvelsā. Aicināju Jāni Graudu uz īsu sarunu.

Ilze Nāgela: Cik plaši valdes sēdē šogad bija pārstāvēti latviešu centri? No kādiem kontinentiem, valstīm, zemēm bijāt?

Jānis Grauds: PBLA ir sešas biedru organizācijas, Amerikas Latviešu apvienība (ALA), Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), Eiropas Latviešu apvienība (ELA), Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienība (DKLA), Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā (LNAK) un Krievijas Latviešu kongress (KLK). Sēdē bija valdes locekļi no visām, izņemot DLKA. Kristīne Saulīte (PBLA valdes priekšsēde), Jānis Čečiņš un es – esam PBLA valdes locekļi, pārstāvot LAAJ.

Ilze Nāgela: Kāda ir PBLA veidojošo atsevišķo zemju apvienību sadarbība? Vai tā ir reāla sadarbība, vai tikai formāla?

Jānis Grauds: Sadarbība ir galvenokārt formāla, bet arī reāla. PBLA darbu grupās un nozarēs piedalās valdes locekļi no dažādām biedru organizācijām, piemēram, Finanšu komisijā, kurā sastāvu es un kuru vada Jānis Grāmatiņš (ALA), ir arī pārstāvji no ELA un LNAK.

Tuvāka sadarbība, es domāju, ir starp ALA un LNAK, jo kopēja robeža. Austrālija ir vairāk izolēta. Bet organizāciju un indivīdu sadarbība jau notiek – koristi no Īrijas piedalījās mūsu Kultūras dienās. Būtu vēlams šo savstarpējo sadarbību vēl vairāk attīstīt, jo droši viens no otra varam mācīties.

Ilze Nāgela: Kā redzat ietekmes spēku līdzsvaru starp PBLA esošajām apvienībām visā pasaulē? Vai kāda ir dominējoša – piemēram ALA dēļ naudas vai ELA – dēļ lielā diasporas skaita.

Jānis Grauds: Līdz šim neesmu ievērojis, ka lemšanās dominētu kāda no organizācijām. Pie sēdes galda visi esam vienādi. Neapšaubāmi tad, kad notiek pārrunas par organizāciju darbību, lielāka aktivitāte ir ALA un ELA sfērās. Vismazāk dzirdējām no KLK, un šogad bija tikai rakstisks ziņojums no DKLA. Valdības iestādes atzīst, ka Eiropā dzīvo lielākā daļa diasporas, un tāpēc atbalsta piešķīrumos nosaka daļu, kas pienākas ELA.

Ilze Nāgela: PBLA Valdes sēdes atklāšanas runā prezidents minēja, ka trimdai tagad jāpāriet uz diasporu. Vai, Jūsuprāt, trimda un diaspora ir atšķirīgas katrā zemē? Ja, jā, tad kāda veidā?

Jānis Grauds: Piekrītu, ka nevajadzētu šķirot divās daļās tos, kas dzīvo ārpus Latvijas robežām. Vai ir atšķirība katrā zemē, nevaru spriest. Austrālijā noteikti ir. Mums mazāks skaits nesen izbraukušie latvieši un lielāka daļa aktīvo dalībnieki ir trimdinieki vai to pēcteči, bet ļoti svarīgi ir piesaistīt jauniebraucējus. Izvēle ir viņu rokās; varam tikai mēģināt piedāvāt viņiem piemērotu preci. Eiropā man liekas stāvoklis stipri atšķiras; pārsvarā ir diaspora un skaitliski pietiekami liela, lai būtu kodoli, kas patstāvīgi organizējās un tad meklē iekļauties jumta organizācijā – ELA.

Ilze Nāgela: Latvijas neatkarības atgūšanas sākuma gados PBLA atbalstīja un finansēja daudzus projektus uz vietas Latvijā. Patreiz finansiāls atbalsts nāk no Latvijas. Vai tas nozīmē, ka PBLA loma Latvijā būtu samazinājusies? Vai PBLA var vēl ietekmēt notikumus Latvijā?

Jānis Grauds: PBLA loma Latvijā nav samazinājusies. Attiecības ir mainījušās, bet PBLA joprojām atzīta kā vērtīga organizācija, kas pārstāv diasporu, un ir kā tilts starp valdības iestādēm un tautas daļu ārpus robežām.

PBLA pamatprincipi – izglītība, kultūra, drošība un sadarbība ar Latviju. Pašreiz PBLA ir svarīga loma sastrādāties ar valsts iestādēm un lemt par to, kur un kā labāk izmantot tos līdzekļus, ko valdība atvēlē, lai atbalstītu diasporu. Tieša sadarbība arī drošības laukā, sevišķi ar ALA un LNK pārstāvjiem, jo viņu māju zemes sastāv NATO un tur svarīgi ir ietekmēt šo zemju valdības locekļus. Tika uzsvērts, ka mums visiem, visās zemēs, jābūt uzmanīgiem par dezinformāciju un jāatrod veidi, kā to pretspēkot.

Ilze Nāgela: Kā Jūs tagad komentētu vēsturisku ziņu, 1993. gada 14. jūlija LAAJ prezidija sēdē teikto: „Prezidija locekļi bija ieskatos, ka pēc Saeimas ievēlēšanas PBLA pārstāvniecība Rīgā daļēji zaudējusi savu nozīmi un pārstāvēšanas uzturēšana prasa lielus līdzekļus. Pēc debatēm ne vien noraidīja ģenerālsekretāra pārcelšanu no Vašingtonas uz Rīgu, bet balsojot nolēma ieteikt PBLA pārstāvniecības biroju Rīgā likvidēt.“ („Austrālijas Latvietis“ Nr.2186, 1993.g. 30.jūlijā).

Jānis Grauds: Nevaru komentēt par toreizējiem uzskatiem, bet lēmums nelikvidēt pārstāvniecību Rīgā un vēlāk pārcelt ģenerālsekretāru no Vašingtonas uz Rīgu ir pierādījies pareizs, un sēdē neviens neizteica šaubas, ka ir nepieciešama pārstāvniecība Rīgā. Tā liekas pašsaprotama vajadzība, lai uzturētu ciešu sadarbību ar Latvijas valdību tieši uz vietas un ne attālus no citas valsts. Budžetā paredzētie līdzekļi pārstāvniecībai tika apstiprināti.

Ilze Nāgela: Kāda, Jūsuprāt, ir PBLA reālā loma uz vietas Latvijā, kāda ir sadarbība ar Latvijas iestādēm?

Jānis Grauds: Ir uzstādīta Diasporas konsultatīvā padome kā padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Padomē ir valsts iestāžu pārstāvji un dažādas organizācijas, ieskaitot PBLA un PBLA biedru organizāciju pārstāvjus (Jānis Čečiņš no LAAJ). Līdz šim ir bijušas divas sēdes.

Vispār sadarbība ir ļoti plaša, piemēram, Pasaules Latviešu ekonomikas un inovācijas forums, kas šogad notiks novembrī un kura organizēšanā PBLA ņem dalību, Ar pasaules pieredzi Latvijā organizācija, kur tie, kas atgriezušies Latvijā un var dalīties ar savām zināšanām, izglītības lauka ALA rīkotas Sveika, Latvija! jauniešiem apmeklējumi Latvijā, kuros piedalās arī Austrālijas jaunieši ar LAAJ atbalstu.

Ilze Nāgela: Vai, Jūsuprāt, nosaukums „Pasaules Brīvo latviešu apvienība“ vēl ir piemērots?

Jānis Grauds: Mans personīgais uzskats, ka – nē; brīvi tagad esam visi. Par to jau ir sen spriests un pieņemts, ka vārds ir pārāk pazīstams, lai to mainītu. Pastāv darba grupa, kuras uzdevumus ir caurskatīt PBLA statūtus, cik tie piemēroti PBLA darbībai tagad un paredzamā nākotnē. Iespējams, ka rezultātā būs pārrunas par PBLA struktūru un pat nosaukumu. Svarīgākais jau nav vārds, bet tas, ko organizācija veic.

Ilze Nāgela: Ko vēlētos pieminēt par PBLA šīgada valdes sēdi, bez manis jautātā?

Jānis Grauds: Bija prieks dzirdēt vairākus apliecinājumus, ka beidzot valsts budžetā paredzēti līdzekļi vēstniecībai Kanberā, un ka reāli tās atvēršana sagaidāma nākošgad.

Atgriežoties no valdes sēdes, jāatbild diviem jautājumiem: ko es pienesu sēdei un ko no sēdes ieguvu, lai uzlabotu savu darbu kā LAAJ prezidija priekšsēdis.

Atbilde pirmajam – svarīgi, ka neesam aizmirsti kā ļoti attāla daļa no diasporas. Tikpat svarīgi ir uzklausīt un saprast sadarbību starp valsts iestādēm un PBLA, būt pazīstamam pārstāvniecībā. Tāpēc mūsu budžetā ir paredzēti izdevumi, lai sastāvētu PBLA un lai piedalītos gadskārtējās sēdēs.

Un uz otro jautājumu galvā palikusi doma, kas tika izteikta atklāšanas uzrunā – organizācijas vadībai nepieciešami divi virzieni – horizontālais, tas kas attiecās uz ikdienišķo darbību, lai organizācija funkcionētu un pastāvētu. Ļoti svarīgi ir, ka ir arī vertikālais virziens – tas, kas skatās uz nākotni, tas kam ir vīzijas. Jāspēj sapņot, bet reāli; tā, ka ir iespējams sapni sasniegt. Bez šī virziena organizācija sastingst un iegrimst ikdienā.

Kā beidzamo – viscaur dienām, ko pavadīju Latvijā, vispirms Cēsis – Pasaules Latviešu kultūras konferencē un tad PBLA sēdē Rīgā, runāja par piederību: piederību tautai, kā tā rodas, kā to attīstīt, kā to saglabāt.

Izglītības ministrija arī ziņoja, ka Class Flow valodas tālmācības programma vēl attīstības stadijā un pašlaik tikai ar 200 skolēniem. Ierobežojumi – apmācītu skolotāju trūkums un laiku zonu starpība. Ieteikums, ka nepieciešams atrisināt šos ierobežojumus, jo mācību sistēma noderētu arī te, Austrālijā.

Beidzot gribu uzsvērt, ka LAAJ ne tikai pārstāv mūsu organizācijas un sabiedrību pie PBLA un Latvijas, bet ka mūsu mērķos paredzēts veicināt un atbalstīt izglītības un kultūras uzturēšanu un abām lietām nepieciešami līdzekļi – sabiedrības atbalsts. Tāpēc lūdzu ikvienu atsaukties uz mūsu ziedojumu vākšanas akciju – katrs dolārs ir svarīgs.

Pateicos Jums par atbildēm un intervijai ziedoto laiku!

Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com