Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kas ir skābeklis dvēselei?

Limbažu pilsētas svētki

Laikraksts Latvietis Nr. 609, 2020. g. 12. aug.
Anita Mellupe -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Limbazi_1

Muzeja fondu galvenā glabātāja Diāna Nipāne. FOTO Anita Mellupe.

Leļļu teātris. Pat leļļu teātra izrāde veltīta Limbažu vēsturei. Visi, kuri iebraukuši pilsētā, var priecāties par jauno pulksteni, bet par vecajiem pulksteņiem, kuru vairs nav, stāsta leģendas. Tās tikai, kā visas leģendas, ik pa laikam jāatgādina. FOTO Anita Mellupe.

Pilsētas jaunākās – „Parka kafejnīcas“ apmeklētājus priecē jauniešu ansamblis ar dziesmu no Imanta Ziedoņa fonda „Viegli“ repertuāra par mazo balto kaiju. FOTO Anita Mellupe.

Baumaņu Kārļa piemineklis. FOTO Anita Mellupe.

Limbažnieku Teātra māja pilnībā atbilst tās vecajam nosaukumam – Vienības nams, tās misija ir un būs – cilvēkus vienot. Šogad ap to svētku laikā ir pavisam klusi, bet nevar aizmirst jautro jampadraci, kas gadu gadiem izvērsies Teātra mājas durvju priekšā – pat īstu, ar malku kurināmi krāsni un uz tās ceptās pankūkas ieskaitot! Protams, cepējas ir Limbažu teātra primadonnas. FOTO Anita Mellupe.

Diāna Nipāne apmāca seno drēbju mazgāšanas metodikā mazās limbažnieces Melāniju un Loti. FOTO Anita Mellupe.

Burbuļi veļas mazgāšanas laikā Limbažu pilsētas svētkos. FOTO Anita Mellupe.

Kāda ziedu veikala noformējums. FOTO Anita Mellupe.

Centra kiosks tagad ir kā skaistuma mušiņa uz dāmas-vecpilsētas vaiga. FOTO Anita Mellupe.

Ja limbažniekiem jautā, cik gadus jau notiek pilsētas svētki, atbildē skan – Kā parasti, katru gadu, augusta pirmajā sestdienā, jo svētdienā taču ir kapu svētki un novadnieki sabrauc no malu malām!

Muzeja fondu galvenā glabātāja Diāna Nipāne atbild līdzīgi, piemetinot – tas, kas notiek pilskalnā, jau 15. gadu ir viņas pārziņā. Diānai gājienā gan neiznāk laika piedalīties, jo vešerienei darba pilnas rokas jau svētku priekšvakarā. (Bet par to – gadu simtu vecās veļas mazgāšanu – drusku vēlāk). Diemžēl ne vienam vien svētku dalībniekam pašam savām acīm skatīt gājienu aizņemtības dēļ neizdodas, bet kultūras nama darbiniece Elvīra Bāliņa apkopojusi informāciju par visiem gājiena dalībniekiem.

Svētkos gods pirmo soļus maršrutā Ievu-Parka-Jaunā-Rīgas-Pasta-Stacijas-Jaunā-Jūras iela spert biedrības Dūjas jātnieku skola biedriem. Viņi savukārt nav baidījušies šo nopietno pienākumu uzticēt bērniem – Elizabetei un Viesturam, kuri braši turas Prīmas un Dempsijas mugurās. Abas skaistās ķēves jau piedalījušās unikālā projektā Ceļo pa Latviju zirga mugurā, pagājušajā vasarā, veicot posmu no Lietuvas līdz Igaunijai; šovasar dubultgarāks ceļojums – no Ainažiem līdz Nidai.

Pirms novada domes pārstāvjiem (viņu moto zināms, bet allaž atgādināms: Limbažu novads – senais un mainīgais) soļo arī pūtēju orķestris Lemisele; pūtēji šorīt modušies paši pirmie, lai, smagā auto kravas kastē sasēduši, paspētu uzmodināt visus pārējos pilsētniekus!

Svētku devīzei pilsētas 797. jubilejā atrasti Imanta Ziedoņa vārdi – „Uzvelciet baltu kreklu... Pasaule ir siltuma izslāpusi.“

Svētku organizatori tiešām ir kā komanda. Vairākus gadus tajā darbojas Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Sigita Upmale, kultūras darba speciāliste Mārīte Saulīte, kultūras nama ļaudis – Elvīra Bāliņa, šogad arī jaunais nama direktors Armands Leimanis; pašvaldības aģentūras Lauta darbinieki: Ilze Millere, Ingus Evertovskis, Olimpiskā centra un Aģentūras Alda darbinieki, visus patiesi nav iespējams nosaukt!

Gluži kā sportistiem viņiem nācās ne vienreiz vien svētku stratēģiju un taktiku pārplānot, jo laukuma otrā pusē joprojām atradās divi spēlētāji ar neprognozējamu uzvedību – pandēmijas draudi un laika apstākļi. Pāris dienu, arī 31. jūlija rītā, gāž kā ar spaiņiem, toties dienas vidū pilsēta un viss novads ir nomazgāti balti – nu gluži kā svētku nams pirms ciemiņu uzņemšanas!

Svētku programma ieplānota trim dienām. Pasākumu un aktivitāšu ir tik daudz, ka tos visus pat nodrukāt nav bijis iespējams. Pat ja pa pilsētu pārvietotos, pirkstu no sastādītā iecerētā maršruta un laika kalendāra neatraujot, acis viss viens apstātos pavisam neplānotās vietās. Hanzas pilsētas kultūrslānis ir biezs, un arī jaunākie laiki (Lai par tiem uzskatām kaut vai 100 pēdējos, kopš limbažnieka Baumaņu Kārļa radītā lūgšana tika apstiprināta par mūsu valsts himnu.) nekad nav ritējuši ar provinces bālumu vaigos.

Šogad jau pirmssvētkos daudzviet uzplaukusi dominējošā baltā krāsa: ielu, fasāžu, iestāžu logo, apģērbu noformējumos. Un noteikti – arī sirdīs. Nebaudu svētkus pirmoreiz, bet tieši šovasar atmiņā uzvirmo Norvēģijas iespaidi: ūdenskritumu slūžām nākot vaļā, atstāto ciematu ļaudis pulcējas pavasara svētkiem ar nemainīgu iekšējo devīzi: esam šo ziemu pārcietuši, esam cits citu balstījuši gan fiziski, gan morāli. Šoziem Latvijas pavasaris tika ieskauta viltīgos covida ledājos, vēl līdz galam neatkusušos...

Un nu – parkos un estrādēs skan dzīvas mūziķu balsis – ne ierakstu konservi. Ja vēlies, vari pavisam tuvu skatīt vaigā mūzikas leģendas Žoržu Siksnu vai Aināru Mielavu. Savējie, kā allaž, viskuplākā pulkā – gan dziedātāji: Anita Ozola, Raimonds Brikmanis, gan mūziķi: bērnu vokālais ansamblis Pogas, Ritma skolas bungotāji). Dejotāju Limbažos visās paaudzēs ir tik daudz, ka tā vien skaties – svētku laikā suni izvest pastaigāt jālūdz kādai mazāk aktīvai kaimiņienei! No galvaspilsētas šurp ceļu mērojis ļoti populārais bērnu ansamblis Dzeguzīte, muzicējošais aktieris: Mārtiņš Vilsons, Henrihs Kalvītis un Mikus Frišfelds.

Gardēžiem dota iespēja ieklausīties pavāra Roberto virtuves noslēpumos. Bet reti kuram šodien vaļa gatavot azaidu mājās pašam. Maize, sieri, kūpināta gaļa, piparkūkas un citi lauku labumi nopērkami tirgus stendos. Dažam pat vēl tumsas laikā uz māju iet nemaz negribas, jo Limbaži neparasti staro, it sevišķi Vienības parkā, kur gaismu rotaļas pavada fantastiska mūzika. „Paliksim tepat vēl drusciņ,“ rociņu vecā koka stumbram, uz mirkli ietērptam kā samtainā zilā zīdā, piespiedis, vecākus lūdz mazs ķipars.

Tiešām ikviena aktivitāte plānota tā, lai dalībniekiem garantētu gan pietiekamu fizisku atstatumu, gan morālu komfortu. Latviešu filmu demonstrējumi, koncerti un raibie tirdziņi – viss zem saulainā debesjuma. Durvis jāvirina vien trijās vietās. Pirmkārt, iecienītajai Teātra mājai, lai noskatītos režisores Intas Kalniņas jauniestudējumu Līgas Gulbes un Jura Bebriša duetam izrādē Pupas (lietuvietes Daivas Čepauskaites luga). Pirmizrādes ir veselas četras, jo skatītāju un ziedu pašmāju aktieriem nekad netrūkst. (Īpašajā laikā limbažnieki iestudējuši pat divas lugas!) Otrkārt, novada domes plašās foajē telpās apskatāma īpaši sirsnīga izstāde – bērnu zīmējumi no visas Latvijas, veltīti Friča Bārdas dzejoļu tematikai, pavisam saņemti 467 darbi. Treškārt, Limbažu evaņģēliski luteriskā baznīcā.

Jā, Limbažu baznīca, kura iesoļojusi jau 340. gadskārtā, ir īpaša celtne, tā allaž elpo ar šodienas elpu, bet biezie mūri spēj arī norobežot no šolaiku paviršības un steigas. Svētku laikā divus vakarus dievnamā skan klasiskā mūzika. Pirmajā koncertā muzicē pilsētas Mūzikas un mākslas skolas esošie un bijušie audzēkņi un sieviešu ansamblis Reiz bija: jaunajiem uzstāšanās šeit ir kā svētība, vecajiem – kā balva, ka mūžs vadīts saskaņā ar uzticību dzimtajai pusei un skaistuma pasaulei. „Kā skābeklis dvēselei – tā cilvēkam vajadzīga mūzika,“ – izjusti silti skan mācītāja Romana Kurpnieka ievadvārdi pirms nakts koncerta, kurā dzied viesi: tenors Mārtiņš Zvīgulis, ērģeles spēlē Aigars Reinis, čellu – Emīlija Rozenšteina un Pēteris Ozoliņš. Ar māksliniekiem balkonā kopā redzama draudzes padomes locekle Ingrīda Briede, bez viņas klātbūtnes un klātdarīšanas ikvienu baznīcas aktivitāti grūti pat iedomāties. Ingrīdai, šķiet, tikai tas laiks, kad skan mūzika, ir patiesi brīvs no rūpēm par dievnamu un tā apsaimniekotājiem – cilvēkiem, kuri neapguruši kalpo ne tikai Tam Kungam, bet arī vēsturei un šodienas cilvēkiem.

Vēlreiz atgriezīšos pie veļas mazgāšanas, kuras dēļ muzeja čaklās darbinieces netika pat svētku gājienā. Pils (un muzeja) pagalms pārvērsts par lielu vešūzi: sārma iegūšanai lielā katlā norimstas pelni, diži liels katls karsējās uz vaļējā pavarda, tā priekšā – vairākas koka siles ar veļas velējamiem un beržamajiem dēlīšiem. Un veļas sitamās vāles – dažādām plaukstām piemērotas. Viss pagalma vidus – bērnu rīcībā, jo kad vēl tā var iztrakoties, ja ne mammas veļas dienā, kad pieaugušajiem nav vaļas ar mazajiem bārties, turklāt nosmulētās drānas uzreiz var iebāzt baļļā! Par bērnu prieku gādājusi speciāla burbuļfirma, jaukākais – meitenes Limbažos uzreiz saģērbtas viduslaiku tērpos. „Nevarējām taču viņas laist pils pagalmā kā atbraukušas – džinsiņās,“ smejas Diāna, kuras mantu lādēs netrūkst ne kleitu, ne cepuru. Tieši labi, ka var saulītē pakaltēt un novadniekiem parādīt.

Gar visu pils valni audekla nojumēs vēdinās gadu desmitiem vecas baltās drānas – izšūtas, izcakotas, ar iniciāļiem rotātas. Nudien, pat neticami, ka taislaikos tik baltu spožumu linam un kokvilnai varēja dabūt bez ķīmiskajiem palīglīdzekļiem! Bet varēja, un ne to vien, jo sievu muguras un rokas darba nebijās. Katram interesentam Diāna ar palīdzēm gatava aizsiet garo širci, lai tik atrota piedurknes un ķeras pie vešas, palaga vai galdauta klāt! Piestāj arī pa solīdam vīra cilvēkam, lai viszinīgi un nostalģiski novilktu: „Nudien, arī man nācās ar tādu veļas bungājamo vecmāmiņai iet palīgā!“ Man savukārt nāk prātā Sēlijas puses muzejā redzētā Vecā Stendera – jā, tieši mūsu ābeces pamatlicēja, – izgudrotā pirmā veļas mazgājama mašīna – muca ar kloķi un veļas maisītāju viducī. Ik pa laikam Diāna atliec muguru un pie reizes pastāsta par muzeja jaunumiem – nule atvērtām izstādēm Ulmaņlaiki Limbažos un Rotaļlietas. Taču vislielākais lepnums muzejniekiem un viņu darba atbalstītājiem par jauno objektu Kārļa Baumaņa (kādreizējā Tirgus) laukumā, kur tikko atvērts Centra kiosks (oficiālā vārdā – muzeja ārtelpas vitrīna) – ar Ulmaņlaika labumiem un informāciju acīm, ne nopirkšanai.

Jā, tādi svētki dvēselei ir kā skābeklis. Katra sirdij un prātam, tikai pašam jāiznāk no mājām un jāpakustina kājas. Paldies organizatoriem, lai neapdziest darītprieks un izdoma!

Anita Mellupe,
Speciāli laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com