Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Attēlu projekcijas afiša.

Palielināt / Enlarge

Atceres koncerts. FOTO Māris Brancis.

Šogad 11. septembrī svinējām Raiņa 155. dzimšanas dienu. Tas ik gadu ir īstais Dzejas dienu laiks, kas Jelgavā notika dienu iepriekš, taču šī diena pilsētā bija bagāta ar citiem ļoti svarīgiem notikumiem.

Vispirms brīvdabas koncertzālē Mītava pulcējās jelgavnieki, lai atzīmētu 125. gadskārtu kopš IV Vispārīgajiem latviešu dziesmu un mūzikas svētkiem, kas vienīgie notika ārpus Rīgas – Jelgavā. Tie iezīmējās ar to, ka koncertos piedalījās ap 200 lauku muzikantu – 14 stīgu un 8 pūtēju orķestru un tādēļ šos sauca arī par mūzikas svētkiem. Jelgavā vairāk kā 2 tūkstošus lielais dziesmu svētku kopkoris pirmo reizi nodziedāja Baumaņu Kārļa Dievs, svētī Latviju. Pēc tam par to Baltijas Vēstneša 1895. gada 19. jūnija numurā Jāzeps Vītols rakstīja: „…būtu lieki, vēl kaut kādu vārdu minēt par pašu kompozīciju. Izpildījums bij tik teicams, ka publika, kad dziesma vienreiz bij nodziedāta, gavilēt gavilēja, un aplausi nemaz negribēja rimties, tā ka tā bij vairāk reizes jāatkārto.“

Arī 11. septembra atceres koncertā pirmais numurs bija Baumaņu Kārļa sacerētā un 1920. gadā par Latvijas himnu apstiprinātā Dievs, svētī Latviju, kas šoreiz izskanēja ērģelnieka jelgavnieka Aigara Reiņa un diriģenta Aigara Meri vadītā Jelgavas kamerorķestra izpildījumā. Arī koncerta garīgajā sadaļā izskanējušos skaņdarbus bija sacerējuši šai pilsētai piederīgie – 20.gs. 50. gadu Jelgavas mūzikas vidusskolas audzēknis un Annas baznīcas ērģelnieks Pauls Dambis un komponists, klarnetists un Jelgavas mūzikas vidusskolas audzēknis un pedagogs Alvils Altmanis. Laicīgā sadaļā muzicēja krietni jaunāki Jelgavas mūzikas vidusskolas absolventi, nu jau pasaulē pazīstami mūziķi čellists Maksims Beitāns no Šveices un akardeoniste Marija Vasiļjeva.

III – vokāli instrumentālo daļu un visu koncertu noslēdza Pētera Butāna simfoniskās kolāžas Pūt, vējiņi! fināls, kurā pievienojās koris Balti, sasniedzot emocionālu kulmināciju, liekot skatītājiem sajūsmā celties kājās, kā tas notika padomju okupācijas gados, kad Dziesmu svētkos pie Pūt, vējiņiem! skatītāji trausās kājās, ja jau aizliegta Latvijas himna.

Pēc koncerta jelgavniekus gaidīja vēl viens notikums – fotogrāfs Harijs Daina Liepiņš bija sagatavojis projekciju demonstrējumu uz Driksas Gunārs Ezernieks. Ūdens krāsas.

Gleznotājs Gunārs Ezernieks ir izteikts džentlmenis, izteikts Jelgavas iemūžinātājs krāsās, mūžam aktīvs cilvēks. Kad viņš pārstāja braukt uz plenēriem, likās dīvaini, ka viņam pietrūkst spēka ilgi strādāt pie molberta un ka jāpaliek mājās. Viņš bija sabiedrības dvēsele. Diemžēl viss reiz beidzas, arī viņš apklusa un aizgāja uz mūžīgo dusu pagājušā gada 26. maijā.

Kad 2012. gadā, kad gatavojām viņa grāmatu, lūdzu mūsu kolēģi Hariju Daini Liepiņu ar fotogrāfa aci pavērot mākslinieku un fiksēt ieraudzīto. Tapa izteiksmīgi foto uzņēmumi, kuri daži iekļuva grāmatā, citi palika fotogrāfa arhīvā. Tagad bija pienācis laiks tos atkal izvilkt dienas gaismā. H. D. Liepiņš pievienoja gleznotāja darbu uzņēmumus un jaunības dienu uzņēmumus no ģimenes arhīva un izveidoja ļoti izteiksmīgu, pat emocionālu attēlu projekciju uz ūdens. Vakara stundā tā kopā ar daudzkrāsainajiem Mītavas tilta, ar tējas namiņa kuģīša un citiem uguņiem radīja skaistu šovu, Jelgavai neparastu un gaidītu.

Tā sestdiena noslēdzās jo krāšņi un apgaroti, paliekot atmiņā un pilsētas kultūras dzīvē kā neatkārtojams notikums.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“