„Mūsu dzīves savienotas ar ziediem!“

Palielināt / Enlarge

Abu Dailu sarakste. FOTO Ingrīda Biezaite.

Palielināt / Enlarge

Dailas sašūtās maskas. FOTO Ingrīda Biezaite.

Palielināt / Enlarge

Dailas mamma Māra Piksone ar saņemtajiem ziediem. FOTO Ingrīda Biezaite.

Palielināt / Enlarge

Centrā Daila Piksone „Baltijas ceļa“ zibakcijā Melburnā 2019. gada augustā. FOTO Pēters Nāgels.

Kādā no septembra dienām, Dailai Piksonei atnākot uz darbu*, viņa saņēma tieši viņai adresētu vēstulīti. Atverot to vaļā, Dailu sagaidīja jauks pārsteigums! Glītā rokrakstā rakstīta vēstulīte un skaista kartīte...

Daila labprāt uzticēja Latviešu Ciema Avīzītei un laikrakstam Latvietis šo pārsteigumiem pilno stāstu, it īpaši laikā, kad liekas, ka visa pasaule ir slēgta, un kādas gan varētu būt iepazīšanās šajā laikā...

„Mīļā Daila, Sveiciens no Coolum Beach, Queensland. Lasīju „Latvietis“** un ziņas par Latviešu Ciemu. Redzēju vārdu „Daila“ – liela masku šuvēja. Tas bija ļoti interesanti, jo mans vārds arī ir Daila un tā bija pirmā reize 79 gados, kad atradu otru cilvēku ar vārdu „Daila“. Atbraucu uz Coolum Beach 2012. g. no Melburnas un tagad liekās, ka dzīvoju citā pasaulē. Ceru, ka tumšās dienas Melburnā drīz būs pāri un vēlu visiem Latviešu Ciemā izturību un veselību!

Daila Pickering (Āboltiņa)
21.08.2020

Mūsu ciema Daila nekavējās ar atbildi, bet tūlīt lūkoja rakstīt atbildi savai vārdamāsai!

Sveiki Daila! Kas par pārsteigumu! Kad es sāku skolā iet, prasīju mammai, kāpēc man deva vārdu Daila, jo neviens nevarēja pareizi rakstīt, lasīt, ne izrunāt. Es atceros mamma teica, ka veda puķes vienai Dailai un patika vārds... Kad tiku mājās no darba, prasīju mammai, vai viņa atceras, kāpēc mani sauca Daila, un viņa teica, ka tad, kad viņa bija stāvoklī ar manīm, viņa veda puķes uz kuģi kādai Dailai Āboltiņai un domāja, kas par skaistu latviešu vārdu – Daila. Tātad, es esmu Daila, kas par mazu pasaulīti!

Es lūdzu, lai Daila palūdz uzrakstīt mazu atmiņu stāstu savai mammai – Mārai Piksonei, un Māra labprāt piekrita uzrakstīt to dienu notikumus. Un tas notika tā...

Daila man prasīja pastāstīt, kā es izvēlējos šo vārdu. Tas bija ļoti sen, pirms daudziem gadiem, tā kā pilnīgi citā dzīvē, bet mēģināšu atcerēties.

Mums bija puķu un stādu veikals. Mēģinājām sagatavot ziedus latviskā gaumē un varējām izpildīt pasūtījumus, kur vien tie bija jāsūta. Vienu dienu pienāca pasūtījums uz ostu, un, lai gan parasti tie tika piegādāti ar mūsu izvadātāju, šoreiz vedu pati, neatceros iemeslu. Ziedi bija jāved Dailai Āboltiņš, kura devās ceļojumā ar „Fairstar“ kuģi. Braucot domāju, cik skaists latvisks vārds, nebiju tādu dzirdējusi. Pie kuģa bija daudz priecīgi pavadītāji, un tāda priecīga, elektriska gaisotne.

Dažus mēnešus vēlāk piedzima meitiņa, un domājot par to, kā bērniņu saukt, atcerējos – Daila!

Šodien saņēmu skaistu orhidejas stādiņu no Dailas, kura tagad dzīvo Kvīnslandē, bija redzējusi manu Dailu „Latvietī”, un tā sākās sarakstīšanās. Maza pasaulīte!

Dailu sazināšanās turpinājās ar telefonu starpniecību. Kvīnslandes Daila uzrakstīja, ka tik tiešām 1965. gada martā bija uz Fairstar kuģa, ar kuru no Melburnas devās ceļā uz Angliju...

Tad arī tika sarunāts, ka Dailas mammai – Mārai Piksonei tiks nosūtīti ziedi, kas Mārai bija liels, negaidīts un priecīgs pārsteigums!

Kvīnslandes Daila mūsu Dailai uzrakstīja, ka arī viņas vārds esot visdažādākajā veidā locīts, kā piemēram Dala, Darla, Diala, Dayla, Dahlia, Delia...

Un savu vēstuli noslēdz ar skaistu secinājumu: Izskatās, ka mūsu dzīves būtu savienotas ar ziediem!

Izrādās, ka viena no Dailas šūtajām maskām ir aizceļojusi pie vārdamāsas. Jo Daila arvien tās turpina šūt, un saka visiem paldies par ziedotajiem audumiem.

Es vien nosaku Dailai: „Tu esi pārsteigumiem pilna un varbūt vienu dienu izdosies satikties ar savu jauniegūto draugu – vārdamāsu Dailu!“

Paldies Dailām un Mārai!

Ingrīda Biezaite
Laikrakstam „Latvietis“

* Melburnas Latviešu ciems

** LL609 – http://laikraksts.com/raksti/9933