Redakcijā

Palielināt / Enlarge

"Stūra māja" – bijušā Okupētās Latvijas LPSR valsts drošības komitejas (čekas) ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61. FOTO Gunārs Nāgels.

Sveicināti, lasītāji!

„Stūra māja“ pati izteikusi protestu pret tās pārdošanu. Kamēr īpašnieks – Latvijas Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi“ gatavo trešo atklāto izsoli par vēl zemāku sākumcenu, un īrnieks, Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, apgalvo, ka „Ir līdz sīkumiem izpētītas gan pašas telpas un izpētīti čekas 1940./1941. gada upuru likteņi“, tikmēr pati ēka ar uzviju pierāda, ka tai vēl ir ko teikt.

Oktobra vidū SIA Livland Group darbiniece tīri nejauši atklāja vietu Stūra mājas pagrabā, kur guļ izšautas simtiem šaujamieroču patronu čaulītes. Tās ir dažādu kalibru, un pat, iespējams, arī nedaudzas no automātu munīcijas. Telpa, kurā bija čaulītes, patlaban stāv tukša, un tai nav nomnieka.

Vēl tik pat kā neanalizētas ir daudzās lodes, kuras atrada 2017./2018. gadā tā sauktās „Šautuves“ izpētē – telpa „Stūra mājas“ pirmajā stāvā, kurā 1941. gadā čeka izpildīja nāves sodus.

Vairākas no minētajām lodēm atrastas sienas apdares dēļos, kuri iebūvēti „Šautuvē“ tikai pēc tam, kad sākās otrreizējā Padomju okupācija 1944. gada oktobrī. Tieši vienu šādu pēckara lodi kriminoloģijas ekspertes šā gada februārī pārbaudīja ar reaģentiem, kuru rezultātā tika konstatētas iespējamās asins pēdas. Nākamais solis – veikt DNS analīzi ar nolūku mēģināt noskaidrot nošautās, vai vismaz sašautās personas identitāti – līdz šim nav veikts.

Zīmīgi, ka nekur nav nekādu ziņu, ka otrreizējā Padomju okupācijas laikā „Stūra mājā“ būtu oficiāli izpildīts kaut vai viens nāves sods. Ja tomēr kāds tur būtu bijis nošauts, tad tas ir pretrunā pat ar tā laika likumiem.

„Stūra māja“ kā rēgs vieno latviešus, kuri pēckara laikā dzīvoja okupētajā Latvijā, tos, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju, un tos, kuri bēga trimdinieku gaitās uz ārzemēm. Pirmajiem „Stūra māja“ bija drausmīgs izpildlīdzeklis, kas nodrošināja nepretošanos „kungiem“. Otrajiem tā bija bende, kas centās salauzt cilvēku un to „aizspļaut“ tik tālu uz austrumiem, cik iespējams. Trešajiem tā bija pamatots iemesls bēgt, un apziņā vai zemapziņā murgs līdz dzīves beigām.

Visos mūsos ir „Stūra mājas“ rētas.

Ēku nedrīkst pārdot. „Stūra mājas“ izpēte ir tikai sākusies un tā ir vēl neizmeklētu kriminālnoziegumu vieta. Būtu grēks un negods pieļaut „Stūra māju“ pārvērst par vēl vienu luksusa viesnīcu, kā ir jau izdarīts ar nacistiskās Vācijas represīvo orgānu ēku Reimersa ielā 1.

Kas glābs tautas godu?

GN
2020. g. 28. okt.