Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


No Adelaides uz Ārkarūlu (Arkaroola) (3)

Flindersa Kalnos – Dienvidaustrālijas iekšzemē

Laikraksts Latvietis Nr. 628, 2020. g. 16. dec.
Marija Perejma -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Arkarūla lietū. FOTO Marija Perejma.

Arkarūla lietū. FOTO Marija Perejma.

Nezāle Rozī dok. FOTO Marija Perejma.

Nulla nulla. FOTO Marija Perejma.

Dziedošais medus ēdājs. FOTO Marija Perejma.

Arkarūlā pastaigā – iedzimto gurķi. FOTO Marija Perejma.

Arkarūla pēc lietus – pastaigā. FOTO Marija Perejma.

Pastaigā – kvandonga augļi. FOTO Marija Perejma.

Otrais turpinājums. Sākums LL623, LL626.

7. oktobris

Piecēlāmies ar pozitīvām domām, bet nakts lietus uz dzelzs jumta jau lika saprast, kas būs. Arī ģenerators šad un tad uzdeva darbību – nedarbojās. Pavērām aizskaru – ārā lija kā pa Jāņiem! Mums priekšā helikoptera klāja zeme bija pārklāta ar ūdens kārtu.

Arkarūla ir 60 000 hektāru ciems, tikpat maziņš – kā Singapūra. Iegriežoties pie ēkām, sagaida lielā akmenī darināta iedzimto skulptūra. Daļa ir atstāta kā dabas rezervāts, sargājot Dzelteno pēdu akmens valabī (Yellow footed Rock Wallaby).

Ciema vidū ir galvenā telpa, tas ir ēdienu, atpūtas, informācijas un pieteikšanās vieta, mazu preču veikaliņš un virtuve. Aizmugurē ir peldbaseins, un lokveidā apkārt ir apmešanās telpas. Tālāk atrodas kempinga laukumi.

Kopš 1968. gada zeme pieder Spriga (Sprigg) ģimenei. Tā ir brīva no savvaļas dzīvniekiem un pašlaik gaida pieņemšanu pasaules mantojuma sarakstā. Te ir atrodami putni, rāpuļi un zīdītāji. Te arī var vērot kosmosu trijās observatorijās. Zemē ir urāns un daudz interesantas akmeņu formācijas. Agrāk afgāņi ar kamieļiem atstāja sekas ar sēklām, un nezāles te zied skaistās krāsās. Apkārtne ir kalnaina un īpatnēja.

Pirmais īpašnieks Reģis (Reg) bija ģeologs, kura dzīves vērtības bija zinātne, izglītība un zemes un dzīvnieku saglabāšana. Viņš absolvēja Adelaides Universitāti un ģeoloģijas priekšmetus studēja pie Antarktikas pētnieka Sēra Daglasa Morsona (Sir Douglas Mawson), kas teicis, ka Reģis esot viņa vislabākais students. Viņiem izveidojās tuva draudzība. (Sēra Daglasa Morsona portrets redzams uz Austrālijas $100 naudas zīmes!) Kad viņš pētīja Flindersa kalnus, viņš minēja savam labākajam studentam par šo ģeoloģiski vērtīgo apkārtni. Kopīgi tie ierosinājuši pavalsts valdību to pirkšanai, bet valdība to nevēlējās.

Ziemassvētki tuvojās, un Reģa sieviņa sapņoja, ka varbūt svētku vecītis atnesīs viņai Jaguāra mašīnu vai kažokādas mēteli. Reģis pasniedza viņai aploksni – viņa bija kļuvusi par kopīpašnieci jaunajam zemes pirkumam. Kristītais vārds ir ņemts no iedzimto apvidus mītiskās čūskas – Ārkarū (Arkaroo), kas viesojās ūdens avotos.

Reģis ir arī atstājis mantojumu ģeologu sabiedrībā – starptautiski pazīstamajā Santos. Šodien Arkarūlu vada viņa dēls Dags (Doug), un bieži viesojās ģeoloģijas studenti no visām pasaules malām. Gan nevienā sarunā tas netika minēts, bet es domāju, ka dēla vārds ir šīs draudzības iespaidā. Tas arī atrodams apmešanās ēkās. Mums laimējās būt Morsona telpās.

Brokastu laikā klausījāmies, ka lietus līst tik daudz, ka visiem, kas kempingo un bija tuvu pie upes, tika dots norādījums pārvietoties pa zemi augstāk. Mums bija instrukcijas, lai visas mantas tiktu sapakotas, un mēs būtu starta gatavībā atstāt apmešanās vietu plkst. 11.00, jo citādi mēs tiktu iespundēti uz nezin cik dienām, kamēr transporta departaments dotu atļauju atvērt vienīgo izbraukšanas ceļu. Dzirdējām, ka par neparasto lietas notikumu mājastēvu intervēja vakara ziņās.

Jau laicīgi sēdējām busiņā. Rita ieslēdza motoru, un tieši tad pa radio paziņoja, ka visi rajona ceļi slēgti. Paņēmām lietū savas pekeles un atpakaļ uz istabām. Kalna ekspedīcijas bija par bīstamām, un tā nu ļaudis ieslēdza televizoru, satikās pie bāra vai izstiepās uz viesistabas mēbelēm. Tur mājastēvs organizēja interesantas runas par vietējo zināšanām kopā ar bilžu parādīšanu. Viens pētnieks meklēja šķirnes ceturto vardi – bija atradis trīs, bet tā ceturtā – labi slēpjoties.

Man kļuva žēl, cik mēs no paredzētā neredzēsim, bet nolēmu darīt to labāko no dotajiem apstākļiem. Nebiju paņēmusi apģērbu pret lietu, jo te vienmēr ir tik sauss. Aizgāju uz mazo veikaliņu un iegādājos plastmasa plēvi un priecājos, ka kāda bija vēl palikusi! Paņēmu mazo fotoaparātu, jo pirksti jau tā bija nosaluši, un fotografēju skaistās puķes un apkārtni, kas lietū sniedza pavisam citu skatu. Arkarūlā parasti neredz puķes sausuma dēļ, bet šoreiz bija burvīgs klāsts. Tur bija skaisti sarkanās nezāles, lillā Nulla nulla, dzeltenie akaiša koki un spoži zilas sejiņas.

Apsēdos uz viena mazāka akmens un totālā klusumā vēroju mierīgo fonu. Par brīnumu rokas nevicināju automātiskajā Austrālijas mušu salūtā – tām arī bija par aukstu!

Redzēju, ka netālu viens putniņš grib ar mani būt kompānijā. Tas bija Dziedošais medus ēdājs (Singing Honeyeater). Diemžēl viņš man ne noti nenodziedāja, bet šiverīgi leca pa zaru no viena gala līdz otram.

Puķu stādi visi bija ļoti maziņi, apkampjot zemi, un tā es locījos un šķobījos ar aparātu, kamēr jutu, ka pat kurpes ir slapjas. Biju pilnīgi viena dabas lokā un to baudīju, kamēr kājas pieprasīja sausas zeķes.

Arkarūlas dilemma bija, ka vēl bija arī skolas brīvdienas, un tūristi bija ļoti vajadzīgi, bet lietus tikpat vajadzīgs, jo šai pusē tas tik reti ciemojas...

Pēcpusdienā lietus norima, un varējām doties stundas garā pastaigā ar Ritu pa gidi. Vienalga kad atstāj tuvo apvidu, ir jāpaziņo administrācijai, kur un kad, lai var visus izsekot un zināt, ka neviens nav noklīdis.

Pa pusdubļaino ceļu atradām savvaļas gurķus; – tie smaržoja uz mata kā parastie gurķi. Arī krāsa bija zaļa, bet šie bija mazi un apaļi. Lielais kvandonga koks (quandong) bija pilns ar augļiem. Tos nedrīkst plūkt, atskaitot, ja atrodas privātā īpašumā, jo tie dēvēti iedzimtiem. No lielām sēklām var veidot kakla un rokas rotas.

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com