Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latviešu komponistu kora dziesmas

Radītas ārpus Latvijas

Laikraksts Latvietis Nr. 646, 2021. g. 21. apr.
Juris Ķeniņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Starp 200 000 latviešiem, kuri devās bēgļu gaitās pēc Otrā pasaules kara, arī bija liels skaits mūziķu. Citējot muzikologu Dr. art.Arnoldu Klotiņu: „Drīz pēc kara beigām Rietumos nonāca ap 50% Latvijas kultūras un zinātnes darbinieku. Latviešu Centrālā komiteja Vācijā 1947. gadā bija reģistrējusi 933 Latviju atstājušus kultūras darbiniekus.“ Pēc Klotiņa skaita, bez instrumentālistiem un dziedātājiem bija 26 komponisti. Dziesmu svētku vēsturnieka Valentīna Bērzkalna pētījumi atklāja: „Trimdā devās aptuveni trešdaļa no visiem latvju mūziķiem, bet atsevišķās šīs profesijas nozarēs, kā, piemēram, komponistu vidū, trimdinieku procents bija pat lielāks.“

Ar šo iedvesmu, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda un padomes jaundibinātā Dziesmu svētku nozare uzrunāja ārpus Latvijas kora mūzikas speciālistus veidot sarakstu ar top latviešu trimdas un diasporas dziesmām, kuras būtu cienīgas atrasties Dziesmu svētku repertuārā Latvijā. Atsaucās 17 speciālisti no visas pasaules, un bija ieteiktas 87 dziesmas. Izveidotās komitejas sastāvā, kas atlasīja kora dziesmas, ko iesniegt Dziesmu svētku repertuāra veidotājiem Latvijā, bija kordiriģenti un komponisti, Dziesmu svētku rīkotāji un PBLA dalīborganizāciju Kultūras nozaru vadītāji. Plašā e-pasta sarakstē un trīs Zoom sēdēs dalībnieki draudzīgi un koleģiāli vienojās par 16 dziesmu sarakstu, pārstāvot ASV, Austrālijas, Dienvidamerikas, Eiropas un Kanādas komponistus, ar vairāku paaudžu komponistiem un komponistēm, a cappella oriģināldziesmām un tautasdziesmu apdarēm. Ar šo darbs nav apstājies, bet ir tikai pirmie soļi izveidot datu bāzi ar latviešu komponistu kora dziesmām, kas radītas ārpus Latvijas, neapšaubāmi neatņemama daļa no latviešu kultūras.

Vēstures vēju pūsti tālu no dzimtenes, starp tiem bija 10 komponisti, kuru dziesmas bija jau skanējušas brīvās Latvijas Dziesmu svētkos: Ādolfs Ābele, Jānis Cīrulis, Volfgangs Dārziņš, Jānis Kalniņš, Jānis Mediņš, Jānis Norvilis, Harijs Ore, Voldemārs Ozoliņš, Jēkabs Poruks un Jāzeps Vītols. Bez viņiem bija pilntiesīgi un ieredzēti komponisti Helmers Pavasars un Bruno Skulte un citi, kā arī daži jaunāki topoši komponisti, to starpā (abi dzimuši 1919. g.) Alberts Jērums un Tālivaldis Ķeniņš, un vēl jaunāki – Andrejs Jansons un Imants Ramiņš, abi atstājot Latviju kā bērni, izaugot par vareniem komponistiem un diriģentiem. Lielais vairums no tiem nonāca Kanādā un ASV, bagātinot abu valstu akadēmisko mūziku daudz gadus ne tikai pie latviešiem. Protams, visi turpināja savu daiļradi arī svešumā, un visiem bija nozīmīgas lomas Ziemeļamerikas kordziedāšanā un Dziesmu svētkos, vairumu no trimdas koriem vadot tieši komponisti, bez agrāk minētajiem arī Ērika Freimane, Arnolds Kalnājs, Voldemārs Linde, Arvīds Purvs un Imants Sakss.

Šo krusttēvu ietekmē un trimdas latviešu organizāciju atbalstīti arī uzauga jauna paaudze latviešu komponistu: dzimuši un skolojušies trimdā, bet ar degsmi sirdīs pret savu tēvzemi. Daži šie vārdi ir jau pazīstami Latvijā, daži Musica Baltica publicēti, daži pat dziedāti dziesmu svētkos: Dace Aperāne, Guntars Gedulis, Anita Kupriss, Lolita Ritmane un daudz, daudz citi. Vēl citiem, kaut ieredzēti savās mītņu zemēs, slava Latvijā top, īpaši komponisti no tālās Austrālijas: Ruta Brože, Sandra Birze un Ēriks Ozoliņš. Viņiem blakus stāv nākamā apdāvinātā un spējīgā paaudze, ar izcilu izglītību, kuru skaņdarbi ir jau skanējuši Dziesmu svētkos ārpus Latvijas: to starpā Ella Mačēna no Austrālijas un Andris Mattson, ASV. Ir apbrīnojami, ka 75 gadus pēc tam, kad viņu vecāki un vecvecāki atstāja Latviju, ir latviešu un Latvijas komponisti visās pasaules malās.

Dabīgi, šo komponistu daiļrade neskanēja Latvijas tumšos padomju gados, un var tikai priecāties, ka izcilais repertuārs lēnām, lēnām kļūst pazīstams arī Latvijā: skan Latvijas koncertzālēs un Dziesmu svētkos, atrodas daudzu izpildītāju repertuārā un tiek ierakstīti CD un radiofonā. Man personīgs prieks, ka Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir jau izdevis vairākus CD ar Tālivalža Ķeniņa simfonisko daiļradi, ar plānu ierakstīt un izdot visas astoņas simfonijas. Nākamās paaudzes arī skan Latvijā, piemēram Valsts Akadēmiskā kora un diriģentu Māra Sirmā akcijā Latvijas komponisti Latvijas simtgadei, kura pulcēja 74 komponistus, to starpā 5 no ārpus Latvijas: Daci Aperāni, Juri Ķeniņu, Ellu Mačēnu, Imantu Ramiņu un Lolitu Ritmani. Latvijas Nacionālā operā 2022. g. piedāvās Jāņa Kalniņa operu Hamlets, (komponēta Latvijā), un 2011. g. debitēja Bruno Skultes Vilkaču mantiniece, (Andreja Jansona orķestrēta, sakārtota un diriģēta). Sadarbība māksliniekiem no visiem krastiem palīdz būvēt tiltus, un iepazīstināt klausītājus Latvijā ar repertuāru, kas viņiem nav zināms, piemēram, ar koncertsēriju nosaukumiem kā Sarunas ar dzimteni, vai CD Tilts pār jūrām. Un, protams, ar filmas Dvēseļu putenis brīnumaino ceļu uz starptautiskām balvām, Lolitas Ritmanes slava ir pieaugusi dēļ filmas mūzikas un aizkustinošo Lūgšanu. Kur ir tas korists pasaulē, kurš nepazītu Anitas Kupriss Ģērbies, saule, sudrabota vai Imanta Ramiņa Pūt, vējiņi apdares?

Latviešu komponistu, kuri mājas atrodas tālu no Latvijas robežām, atpazīstamība Latvijā nāk, bet par daudz lēni, un daži koristi ārpus Latvijas robežām ir vīlušies, ka šo burvīgo, vareno, izcilo, skanīgo daiļradi dzird tikai reti Dziesmu svētkos Latvijā. Diemžēl, 2018. g. svētkos – simtgadē – Noslēguma koncertā bija tikai viena dziesma no ārpus Latvijas: Tālivalža Ķeniņa tautasdziesmu apdare sieviešu korim Es meitiņa kā rozīte. Ārpus Latvijas tomēr dzīvo, atkarībā no kuru ciparu lieto, ap 400 000 latvieši, no kuriem milzīgs skaits piedalījās un apmeklēja 2018. g. Dziesmu svētkus.

Nez vai Jānis Cimze, vai viņa līdzgaitnieki savos trakākos sapņos būtu iedomājušies, kādi būtu Dziesmu svētki 150 gadus vēlāk, un ka tie skanētu ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Vai viņi būtu varējuši ticēt, ka, piemēram, Kanādas svētkos 2019. g. būtu līdzīgs koristu skaits kā Pirmajos dziesmu svētkos 1873. g. Rīgā (pēc Bērzkalna skaita – 1035)? Būtu tiešām burvīgi un reizē piederīgi dzirdēt latviešu komponistu repertuāru arī no ārpus Latvijas mums tik nozīmīgos un vēsturiskos svētkos 2023. gadā.

Juris Ķeniņš,
PBLA Kultūras fonda un padomes Valdes priekšsēdis

Latviešu komponistu kora dziesmas, kas radītas ārpus Latvijas

Aijā (1951), vīru korim – Bruno Skulte (1905, Ukraina – 1976, ASV)/Teodors Tomsons (1909-1988)

Ai, nama māmiņa – Andrejs Jansons (1938, Latvija)/tautasdziesma

Ai, zaļā līdaciņa (1960) – Tālivaldis Ķeniņš (1919, Latvija – 2008, Kanāda)/tautasdziesma

Dziesmu gars (1992) – Ēriks Ozoliņš (1923, Latvija – 2010, Austrālija)/Vilis Plūdons (1874-1940)

Ej, saulīte, drīz pie Dieva (1945) – Alberts Jērums (1919, Latvija – 1978, Lielbritānija)/tautasdziesma

Ģērbies, saule, sudrabota (1985) – Anita Kupriss (1958, ASV)/tautasdziesma

Jūriņ' prasa smalku tīklu – Guntars Gedulis (1952, ASV – 2019, Venecuēla)/tautasdziesma

Kalna bērēji (1962) – Jānis Norvilis (1906, Latvija – 1994, Kanāda)/Aleksandrs Pelēcis (1920-1995)

Klusās dienas brīnums (1948) – Helmers Pavasars (1903, Latvija – 1998, Lielbritānija)/Rainis (1865-1929)

Laece saule reitā agri, sieviešu korim – Sandra Birze (1971, Austrālija)/tautasdziesma

Līgo dziesma (1948) – Jānis Kalniņš (1904, Igaunija – 2000, Kanāda)/tautasdziesma

Lūgšana: Dod mieru mūsu brāļiem (2019) – Lolita Ritmane (1962, ASV)/Aleksandrs Grīns (1895-1941)

Manā dzimtenē – Ruta Brože (1953, Austrālija)/Leonīds Breikšs (1908-1942)

Noriet saule vakarā'i (1961) – Volfgangs Dārziņš (1906, Latvija – 1962, ASV)/tautasdziesma

Pūt, vējiņi (1985) – Imants Ramiņš (1943, Latvija)/tautasdziesma

Ziedi, ziedi, rudzu vārpa (1977) – Dace Aperāne (1953, Kanāda)/tautasdziesma ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com