Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Agnese Rudzīte-Kirillova. „Krokodils Dandijs“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Zīle Ozoliņa-Šneidere. „Kārlis Pētersons, pīpju meistars“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Kārlis un Maija Īles. „Kristaps Porziņģis“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Kārlis un Maija Īles. Gleznotājs Marks Rotko. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Martins Gauba. „Šuvējs Jacob Davis“. FOTO Māris Brancis.

Pandēmijas dēļ jau otro gadu Jelgavas smilšu skulptūru festivāls spiests meklēt jaunus variantus. Citkārt uz starptautisko smilšu skulptūru festivālu sabrauca 15 mākslinieki no visas pasaules. Viņi radīja 15 oriģinālas smilšu skulptūras, savukārt festivāla rīkotāji pasūtīja vēl īpašu demo skulptūru un foto tēlu, pie kura skatītāji labprāt pozē un fotografējas, it kā būtu slavenas modeles vai VIP personas, apliecinot, ka viņš/viņa ir tikpat ievērojami un viņu uzņēmumi noteikti jāpublicē pasaules glamūro žurnālu lappusēs.

Neraugoties uz nepatīkamo dramatisko situāciju pasaulē, jelgavnieki, paldies Dievam, nav atteikušies no festivāla idejas, bet nedaudz sašaurinājuši un pavērsuši citā virzienā. Tā kā nevar aicināt viesus no tālākām zemēm, tad rīkotāji balstās tikai uz latviešu māksliniekiem, pēc iespējas piesaistot arīdzan kaimiņu leišu māksliniekus. Ja pagājušo gadu tika veidotas desmit epizodes no Jelgavas vēstures, tad šogad skats vērsies pasaulē, kur Latvijā dzimušie iedzīvotāji paveikuši ko īpašu, ierakstījuši sevi globālā civilizācijas panorāmā – tēma Latvieši pasaulē – no idejas līdz leģendai. Domāju, ka viens otrs vārds būs patīkams pārsteigums – cilvēki lielāko tiesu zina tikai tos, kuri šobrīd ir slaveni, taču arī senos laikos šejienieši devās pasaulē un savi pierādīja, apliecināja, izteica.

Viens no senākiem Latvijas iedzīvotājiem, kurš ierakstījis savu vārdu ASV kultūras, precīzāk, apģērbu kultūras nozarē, ir Džeikobs Deivis (Jacob Davis) jeb 1831. gadā Rīgā dzimušais šuvējs ebrejs Jakobs Jufess (Jacob Youphes). 1854. gadā viņš emigrēja uz ASV, nomainot arīdzan uzvārdu, un no brezenta šuva teltis un ratu pārsegus. Brezentu un izturīgo denima audumu viņš tāpat izmantoja bikšu šūšanai. Kabatu un vīļu pasargāšanai no plīšanas drēbnieks izmantoja kniedes, kas kļuva par džinsu bikšu neatņemamu sastāvdaļu. Rīdzinieks vērsās pie Levi Štrausa un 1873. gadā patentēja oriģinālos džinsus, kas vēl joprojām nopērkami Levi Strauss & Co veikalos.

Arturs Konana Doila (Sir Arthur Conan Doyle) varonis Šerloks Holms nav iedomājams bez pīpes. Bet vai daudzi zina, ka 1890. gadā Lielbritānijā īpašas konstrukcijas pīpes patentēja Zaļeniekos dzimušais un Jelgavā virpotāja amatu apguvušais Kārlis Pētersons? Izdevniecība Laika grāmata 2019. gadā izdeva Sandras Bondarevskas grāmatu Pētersoni Īrija, kurā galvenais varonis ir viņš – pīpju meistars. Viņa vārds joprojām skan firmas Kapp & Peterson nosaukumā.

Viens no vadošajiem aviācijas pionieriem ir latvietis Jānis Akermanis (John D. Akerman), kurš projektējis vairākus vēsturiskos lidaparātus un ieguvis likumīgus starptautiskus apstiprinājumus daudziem ar aeronavigāciju saistītiem izgudrojumiem.

Sporta automobiļa Porsche dizaina autors ir Rīgā 1930. gadā dzimušais Anatols Kārlis Lapiņš, kurš turpat 20 gadus – 1969.-1988. gadā – vadīja Porsche automašīnas dizaina studiju.

Nedrīkstam aizmirst arīdzan slaveno dundadznieku Arvīdu Blūmentālu, Austrālijas pētnieku un krokodilu mednieku, kurš pasaulē pazīstams kā Krokodilu Harijs un kurš kļuva par varoni populārajā filmā Krokodils Dandijs.

Latvijas un Daugavpils vārdu pasaulē aiznesis gleznotājs Marks Rotko, kura mākslas centrs pavēris vārtus pasaulei.

Taču šobrīd laikam vispazīstamākais latvietis pasaulē ir basketbolists Kristaps Porziņģis.

Te esmu nosaucis tikai dažus cilvēkus, kuri saistāmi ar kaut ko īpašu pasaules kultūrā, sportā un inženierzinātnēs, tostarp dizainā, un kuri Jelgavā ir ieguvuši smilšu skulptūru veidolu. Smilšu festivāla rīkotāji, konsultējoties ar tā māksliniecisko vadītāju Kārli Īli, ir izvirzījuši ārkārtīgi specifisku un sarežģītu uzdevumu. Šīgada smilšu skulptūru tēma saistās ar ļoti konkrētiem cilvēkiem, kurus vairāk vai mazāk pazīst pasaulē. Citkārt tēma bija vispārināta, aiz kuras var paslēpties ar asprātīgu sižetu, detaļām, kompozīciju, darbības izvērsumu. Šoreiz centrā ir cilvēks, kura portretiskā līdzība ir ārkārtīgi nepieciešama, tai jāpalīdz arīdzan idejai, fantāzijai, izteiksmīgai detaļai, kas mūsdienu skatītājam atklāj izraudzītās slavenības ieguldījuma būtību.

Lietuviešu māksliniekam Martinam Gaubam paveicās ar to, ka džinsu šuvēja Džeikoba Deivisa portreti nav izplatīti, tādēļ tēlnieks izlīdzējās, asprātīgi stāstot par džinsu biksēm. Barokālās figūras gan valkātājas formas, gan bikšu paraugi blakām atjautīgi vēsta par šo notikumu. Zīle Ozoliņa-Šneidere strādājusi pie vairākiem tēliem. Ļoti kompakts un izteiksmīgs ir pīpju meistaram Pētersonam veltītais darbs. Uzslavējams ir skulptores Jāņa Akermaņa portretiskās līdzības atveidojums. Savukārt Sanita Rāviņa attēlojusi pirmo sievieti, kura ar velosipēdu apceļojusi zemeslodi, un tā ir rīdziniece Anna Kopčovska, kas pasaulē pazīstama kā Annija Londonderija. Kompozīcijā izteiksmīgs ar Agneses Rudzītes Arvīda Blūmentāla tēls, izmantojot krokodilu kā izteiksmīgu tēlu un papildinot stāstījumu ar izteiksmīgiem fona ciļņiem. Lietuvietis Tautvils Poviļonis mums rāda fiziķi rīdzinieku Juri Upatnieku, kurš kopā ar savu kolēģi Emetu Leitu (Emmett Leith) izstrādāja pasaulē pirmo hologrammu.

Viens no labākajiem darbiem šajā festivālā ir Kārļa un Maijas Īles radītais Marka Rotko portretiskais interpretējums, iekļaujot kopējā kompozīcijā Ņujorkas siluetu, pilsētu, kas kļuva par gleznotāja triumfa vietu. Autori nav baidījušies darba uzbūvē iesaistīt arī slavenākā mākslinieku gleznas, kuru jūtīgo krāsu partitūru aizstāj smilšu laukumu irdinājumi. Visus sporta cienītājus noteikti pievilks Kristapa Porziņģa tēls. Tas ir lielākais šajā skulptūru parkā – 8 m augsts. Tik lielu smilšu skulptūru Jelgavā neviens vēl nebija uzbūvējis. Arī to izveidojuši abi Īles. No pagājušā gada saglabājies viņu pagājušā gada darinātais Jelgavas lielais ģerbonis, kas bija tikai jārestaurē.

Jau 15 gadu Jelgava pulcina smilšu skulptūru tēlniekus. Pandēmija neļāva jubilejai izskanēt plašāk pasaules mērogā, taču arīdzan šīs gads bijis nozīmīgs smilšu skulptūru veidošanas vēsturē Jelgavā. Portretiskās līdzības atveidojums šajā īslaicīgajā materiālā ir jauns sasniegums. Tas pierāda, ka šī materiāla visas potences vēl nav atklātas.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“