Saremaa

Palielināt / Enlarge

Ekskursantiem un pircējiem stādu dažādībā vieglāk orientēties, ja uz tāfelītes redzamas piktogrammas. Namiņš – augs pa ziemu nesams iekštelpās. Zieds – ziedošs. Krūzīte – derīgs tējai. Nazītis un dakšiņa – ēdams. Čūska – ārstniecības augs. Punktiņi – smaržīgs. Taurenītis – aizmirsu... FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Dārzs, kurā ik stūris un vieta dara laimīgu fotogrāfu. FOTO no Anitas Mellupes personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Padomjlaikos piena plāns bija jāpilda arī saleniekiem. Tagad piena kannas un „piena steķis“ vien interesanta reklāmas izvietošanas vieta. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Kāli krātera meteorīta dzelzs atlūzas igauņi esot čakli pārkaluši saimniecības priekšmetos. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

SPA viesnīcu Sāremā esot sacelts ļoti daudz. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Lielie gliemeži tiekot lietoti arī kā ķermeņa brūču nogludinātāji. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Suvenīri nav Ķīnā ražoti. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Akmeņu krāvumus vēji un viļņi nolīdzina, bet tūristi cītīgi atjauno. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Kadiķu novārījums (bez cukura) agrāk ticis vien lopiem, tagad sīrupu garšas un smaržas kalpo gardēžiem. FOTO Anita Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Vecie žogi atdzimst, jo valdība par to atjaunošanu smuki maksā. FOTO Anita Mellupe.

Ieskatam. Sāremā (arīdzan Sāmsala) ir lielākā Igaunijas sala. Ap to pulcējas ap 600 mazāku salu. Sāremā garumā – 97 km, platumā – 47 km. Krasta līnija – 854 km. Lielpilsētā Kuresārē mīt ap 13 000 iedzīvotāju, salā – 32.000. Uz salu var nokļūt ar prāmi no Virtsu ostas vai Hijumā.

Par igauņiem, viņu it kā lēno dabu, stāstām anekdotes. Piemēram, Igaunijā uz ātrās palīdzības auto esot rakstīts Laiks dziedē visas brūces... Vēl trakāk – sanitārajā transportā reizē ar dakteri iekāpjot arī mācītājs un zārcinieka palīgs... Kaimiņtauta uz mums skatās caur zinātniskāku prizmu – latviešiem gēnos esot lielāks procents iespējamības piedzimt ar... sešiem kāju pirkstiem. Savu paziņu lokā gan nevienu tādu neesmu redzējusi, bet par vienu gēnu gan esmu droša – ceļotāju gēns mums, latviešiem, daudz biezākā koncentrācijā nekā igauņiem. Vēl neesmu bijusi tāda pasaules vietā, kur nenāktos ieskriet ar pieri pierē latvietim vai veselai grupai.

Augusta lietus perioda laikā Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Mūžizglītības centra kuģīša burās atkal pūš zaļais vējš un iegriežas tieši Sāremā virzienā. Uz salas nebūt neesam vienīgais lielais buss, kura numura zīme sākas ar LV. Nezinu citu tautiešu viesošanās motivāciju, bet mūsu kompānijas moto ir Lauksaimniecības ietekme uz vidi. Austrumnieki apgalvo: Pirms dodies ceļojumā, sameklē ceļa biedru! Man šajā ziņa allaž veicies, arī šoreiz, bet pie grupas sastāva sīkāk nepakavēšos, tas būtu pārāk garš stāsts.

Sāremā sala katram asociējas ar ko citu: kadiķiem, Kāli krāteri, vējdzirnavām, bākām, baznīcām un nocietinājumu mūriem. Gardām zivīm un maizi. Mūsu lieliskais gids un tulks Jānis Prangels (igauņu balvas Robežkultūru starpnieks īpašnieks) nemitīgi atgādina arī par karu rētām, kuras iepriekšējais gadusimts iekapsulējis cietokšņos, prettanku piramīdās un vēsturiskos mītos. Tos Jānis gatavs atstāstīt arī nakts melnumā, kad ekskursantu sievišķās populācijas daļas vairums pēc vakariņām alkst vien atkrist viesnīcas Spa hotel Rüütli Kuresāre baltajos palagos. Un visas tās kaujas pirmkārt Irbes šauruma – vārtu uz Rīgu – dēļ.

Vēl brokastīs gar acīm virmo vakardien redzētais – ārstniecības un garšaugu dobes, zāļu tējas vagās un savvaļā. Un stāstītājas – sievietes, kuras ar šo dzīves pasmago piepildījumu lieliski prot tikt galā vienatnē. Dažai dzīvesbiedrs peļņā ārzemēs, daža šim faktam pat nevelta komentāru. Un priecājas, ka dzīves vieta neticamā kārtā pārtapusi par darba vietu, uz kuru ar interesi dodas tūristi, tādējādi radot iespēju saražoto arī pārdot.

Tējas, uzlējumi, sīrupi, marmelādes, ievārījumi, pastilas, zefīri un kaltējumi – tā ir arī Latvijā pašnodarbināto mājražotāju un zemnieku saimniecību garšīgākā produkcija. Diemžēl tikai mazs mazumiņš no šādiem kārumiem var nonākt lielveikalu augstajos plauktos.

Zeltīte Kaviere, kura šajā braucienā ir nopietna lektora lomā, nenogurusi aicina – izdomājiet kaut ko savu, tādu, kā citiem vēl nav! Un tieši Sāremā šo citādo var labi pamanīt. Jā, ko gan var ieraudzīt plānajā zemes klājumā virs dolomīta pamatnes?! Bingo uzreiz saņem tas, kam prātā pirmais ienāca kadiķis – šis lieliskais augs dažviet pa gabalu izmērā un formā izskatās pat pēc ābeles. Kam pūrā paaudžu gudrības bagāža, tas mūžzaļā krūmāja biomasu prot izmantot gandrīz simtprocentīgi, turklāt nekādi neskādējot dabai. Zaļie dzinumiņi, kuru raža nav vācama vienīgi stiprākos mīnusa grādos, milzu katlā sautējas 4 diennaktis, tad pārdzimst sīrupā ar dažnedažādām piedevām. Glītos traukos sapildīti, vitamīniem un garšām bagātie galaprodukti ieguvuši arī gana solīdu cenu, bet kurš gan ceļotājs atturēsies šādu ēdamo suvenīru iegādāt? Skopums nodzen arī maģiski smaržojošie kadiķu koku virtuves rīki: karotes, sviesta nazīši, mentes, trauku un glāžu paliktņi, maizes dēļi un dēlīši. Pat par burbuļojošu katliņu padomāts, lai vāciņš nelēkā, to pietur no kadiķkoka izgriezts amizants zvēriņš.

Tējas, tējas, tējas... Bet, grupās un plačos gaumīgi izkārtoti, pat garšaugi un to radinieki var kļūt par lielisku fonu... kāzu, kristību, dzimumdienu un ballīšu fotosesijai. Arī sāmsalieši dodas peļņā uz ārvalstīm, tai pašā laikā vācu pāris pārceļas uz dzīvi akmeņainajā mežu salā un mums nodemonstrē, kādas brīnumainas sinepes var savārīt zem pavisam necila jumtiņa.

Tulks Jānis apgalvo, ka uz salām laiks tekot palēnināti. Un, jo mazāka sala, jo tecējums lēnāks. Toties baumām un leģendām tāds ritējums tieši pa prātam. Tas, ka Arnolds Rītels – Igaunijas prezidents (2001-2006) – dzimis Sāremā ir neapstrīdams fakts. Bet salenieši izkopuši arī leģendu par to, ka Sāremā gēni meklējami arī kādas skaistas un leģendāras princeses Diānas asinīs, par to tapusi pat grāmata. Jeb kā teiktu Jaunsudrabiņš: ...varbūt uz to pusi arī bija...

Anita Mellupe,
speciāli laikrakstam „Latvietis“