Jubileja un sasniegts mērķis

Latviešu gaidu kustība (LGK) ar lielu sajūsmu, prieku, lepnumu un godu gatavojās atzīmēt latviešu gaidisma 100 gadu pastāvēšanu.

Pirms vairāk nekā simts gadiem, pēc Pirmā pasaules kara, Lords Bēden-Pauels (Baden-Powell) Anglijā dibināja ārpusskolas bērnu un jaunatnes audzināšanas kustību, ko pazīstam kā skautus. Dažus gadus vēlāk, viņa sieva dibināja līdzīgu organizāciju meitenēm, ko pazīstam kā gaidas. Līdz 1921. gadam šī kustība bija aizceļojusi uz Latviju, kur 1922. g. 15. martā Rīgas apgabaltiesā apstiprināja Latviešu Gaidu Centrālās Organizācijas statūtus.

Tātad, pēc apmēram pusgada, 2022. g. martā, latviešu gaidisms atzīmēs 100 gadu pastāvēšanu. To atzīmēsim dažādos veidos, laikos un vietās. Martā LGK noturēs dievkalpojumu, visticamāk virtuāli, lai pēc iespējas daudz bijušās un tagadējās latviešu gaidas var vienlaicīgi pieslēgties. Vasaras beigās, cerams Garezerā, paredzēts salidojums visām, kas reiz bijušas latviešu gaidas. Arī Latvijā augustā notiks īpaša nometne simtgades zīmē. Nākamā gada laikā sekojiet informācijai plašsaziņas līdzekļos par šīm un citām iespējām atzīmēt latviešu gaidisma simtgadi.

Ir svarīgi minēt, ka Latviešu gaidu kustība palīdzēja nodrošināt to, ka latviešu gaidisms vispār pastāvējis 100 gadu. Otrā pasaules kara bēgļu nometnēs Vācijā dibināja Latviešu gaidu kustību (LGK), jo bija skaidrs, ka Latvijā pašā gaidisms nevarēs pastāvēt. Latviešu gaidu kustības mērķi bija tie paši, proti: veicināt meiteņu morālo, intelektuālo un fizisko attīstību, vadot viņu pašdarbību latviski nacionālā garā pēc gaidisma darbības principiem, toties klāt nāca fakts, ka tas notiks ārpus Latvijas ar cerību latvisko gaidismu uzturēt dzīvu līdz laikam, kad Latvija būs brīva, neatkarīga valsts un latviešu gaidisms var tur atkal darboties.

Tautiešiem izklīstot pa visu pasauli, Vācijā, Zviedrijā un Dānijā vadītājas pulcināja meitenes, tomēr LGK nostabilizēja darbību ASV, Kanādā un Austrālijā. Domājams, ka ļaudis šajās valstīs būs gadu gaitā lasījuši par gaidu nometnēm un savās pilsētās piedzīvojuši gaidu klātbūtni latviešu sabiedrībā. Nozīmīgs skaits meiteņu un sieviešu pašas būs vismaz kādu laiku bijušas aktīvas kādā latviešu gaidu vienībā. LGK saskaņoja darbības programmu visās vienībās šajās valstīs, rīkoja vadītāju sagatavošanas kursus un, apmēram, ik pa 5 gadiem kopā ar latviešu skautu kustību, rīkoja lielās nometnes. Šis saskaņotais darbs bijis iespējams, jo gadu gaitā daudz vadītāju bijušas gatavas brīvprātīgi ziedot savu laiku un darbu, gan vadot nodarbības bērniem, gan plānojot un braucot uz nometnēm, gan organizatoriskos darbos. Tas prasījis ilgstošu atbildības uzņemšanos, ne tikai piepalīdzēšanu īslaicīgā projektā.

Kad Latvija atguva neatkarību, nepagāja ilgi līdz rietumos dzīvojošs LGK vadītājas meklēja iespējas atjaunot darbību Latvijā. Kopā ar Latviešu skautu kustību, rīkoja vadītāju kursus, atjaunoja kontaktus ar agrāko laiku vadītājiem, un nu jau 30 gadu pastāv Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija (LSGCO) Latvijā. Gadiem ejot, tā arvien vairāk nostabilizējusi savu darbu un pamazām gūst atpazīstamību un atzinību Latvijas sabiedrībā, kā organizācija, kas veic vērtīgu darbu, audzinot Latvijai uzticīgu jaunatni, kas izaug par krietniem, atbildīgiem un izpalīdzīgiem sabiedrības locekļiem. Ir pamats uzskatīt, ka LGK ir savu mērķi sasniegusi! Latvijā pulcējas meitenes, kas sevi sauc par gaidām. Viņām ir vadītājas, kas viņas audzina un ved nometnēs. Latviešu gaidisms pastāv.

Tajā pat laikā, kā daudzas organizācijas ārpus Latvijas, arī LGK izjūt maiņas sabiedrībā vispār, kā arī tieši latviešu sabiedrībā. Visakūtāk izjūt to, ka nenāk klāt jaunas vadītājas. Vairs tikai 3 pilsētās ASV, 2 Kanādā un 1 Austrālijā darbojas vismaz viens pulciņš. Bez vadītājām, kas meitenēm plāno un vada nodarbības, ir nepieciešamas citas vadītājas, kas saskaņo visas kustības darbu, uztur kontaktus un rīko lielās nometnes. Sāka trūkt vadītājas, kas uzņemtos tieši šo organizatorisko darbu. Nebija kandidāšu vadošiem amatiem. Tādēļ, pēc divām konferencēm, kur bija iespēja situāciju pārrunāt un izvērtēt, LGK pilntiesīgās vadītājas nolēma kustības darbu pārtraukt un latvisko gaidismu uzticēt LSGCO. Šā gada jūnijā notika balsošana, un vadītājas pieņēma lēmumu beigt Latviešu gaidu kustības darbu.

Šis ir liels, nopietns un emocionāls lēmums. Vadītājas grib ar godu pārtraukt organizācijas darbu, nevis ļaut tam kaut kā izgaist nebūtībā. Darbs ir liels un to nesteidzina. Pats svarīgākais ir meitenes, kas pašlaik pieder kādā LGK vienībā. Tiek veltītas pūles, pētot un izvērtējot kā pilsētās, kur ir gribošas vadītājas un meitenes, var turpināt pulcēties un vēl piekopt gaidisma principus zem savas valsts gaidu/skautu organizācijām. Latviešu gaidas Kanādā jau kopš 1992. gada reģistrējās pie Guides Canada. Viņas varēs turpināt to darīt un turpināt vadīt nodarbības latviešu meitenēm, latviešu valodā. Arī ASV un Austrālijā pastāv iespēja reģistrēt meiteņu pulciņus pie mītnes zemes skautu organizācijas un turpināt darbu tās paspārnē. Lēmumi, par to, kā turpmākās nodarbības varētu notikt, būs vietējo vadītāju un meiteņu vecāku rokās. Šis darbības gads būs pētīšanas, pārdomu un pārejas gads.

Latviešu gaidu kustība (LGK) ar lepnumu un godu plāno nodot LSGCO gaidām simbolisku gaismiņu, lai tā dotu spēku vadītājām turpināt darboties kustībā, kas audzina latviešu meitenes pēc gaidu likumiem un solījuma, lai viņas kļūtu par pašapzinīgām sievietēm un atbildīgām pilsonēm.

Tādēļ vēlamies, lai latviešu sabiedrība pilsētās, kur līdz šim ir bijušas latviešu gaidas, ir informēta par pārmaiņām, kas stāv priekšā. Ceram, ka meitenes ar savām vadītājām varēs turpināt pulcēties, mācīties par āra dzīvi un darīt labos darbus. Visticamāk viņas valkās citas formas, bet mērķi un principi būs tie paši.

Lai arī šai rakstā ziņojam par paredzamām beigām organizācijai, kas pastāvējusi cilvēka mūža ilgumā, arī ceļam gaismā to, ka Latviešu gaidu kustība sasniegusi sev nosprausto mērķi: uzturēt latvisku gaidismu. Neskumsim par to, ka vairs nebūs kā bija, bet priecāsimies par panākto. Tai pat laikā, latviešu meitenes un sievietes, gan tās, kas ir aktīvas, gan tās, kas reiz bijušas aktīvas un šodien ir gaidas savās sirdīs, varēs svinēt to, ka latviešu gaidisms atzīmēs simts gadu pastāvēšanu.

Kristīna Putene
Laikrakstam „Latvietis“