Labasdienas LAAJ!

Palielināt / Enlarge

Jubilejas klātienes dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Jubilejas klātienes dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Jubilejas attālinātie dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

LAAJ priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča (no labās) ar Adrianu Kristopolosi (Adriana Christopoulos) un Andriusu Patupasu. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

No labās: Bruno Krūmiņš, Adriana Kristopolose (Adriana Christopoulos) un Andriuss Patupass. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Reinhards Strūve (Reinhard Struve) un Skaidrīte Aguļēviča. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Jānis Laurs (čells) un Šons Hūī (Shawn Hui) (klavieres). FOTO Pēteris Strazds.

1951. bija nozīmīgs gads. Bija iestājies pēckara miers un pa brīvo ceļu no Vācijas nometnēm uz Austrāliju ar valdības obligātajiem 2 gadu darba kontraktu, ar kuriem tautiešus izsūtīja darbos tuvumā un tālumā, bija atmaksāts. Pēc barakām, teltīm vai īrētām istabām arī dzīves stūrītis bija iegādāts. Vairums tautiešu atrada jauno dzīves vietu galvenajās pilsētās vai to tuvumā. Gan daži pilnīgi iekļāvās austrāliešu sabiedrībā, mainot uzvārdus un tautā neatgriezās, bet liels skaits satikās katru nedēļas nogali mazākās vai lielākās grupiņās.

Ar stabilitāti nācās tautas uzplaukums.1951. bija zieda gads, jo tautieši iesaistījās brīvprātīgos darbos un dibināja daudz un dažādas organizācijas.

Ar mērķiem uzturēt trimdas saimi – īpaši identitāti, kultūru un valodu – Latviešu Apvienība Austrālijā (LAA) piedzima Melburnā 1951. gadā 22. jūlijā. Pirmais priekšsēdis bija Aleksandrs Gārša sen. Postenis rotēja starp Melburnu, Sidneju un Adelaidi, un sākuma gados tas mainījās katru gadu. Jaunzēlande pievienojās 1973. gadā.

Pa pēdējiem 70 gadiem dažas organizācijas ir pazaudējušas tvaiku, bet LAAJ turpina būt spējīga, darbīga un būtiska. 1951. gada LAAJ pamatlicēji un amata pēcteči no aizsaules varētu būt lepni. Viņu nākotnes vīzija ir mūsu tagadnes darbība.

Jubilejas svinības atzīmēja svētdien, 14. novembrī plkst. 14.00 Adelaides Tālavas mazajā zālē, kur klātienē sapulcējās 50 tautieši, starp tiem bijušie priekšsēži Bruno Krūmiņš un Dr. Pēteris Strazds un attālināti bija 15. Pie durvīm viesus sagaidīja ar glāzi dzidrā, un, kad apsēdās ar regulācijas attālumiem, ievērojot Covida likumus, pienesa siltus pīrādziņus. Bija mājīgi un eleganti.

Pēcpusdienu spējīgi ievadīja un novadīja LAAJ kasiere Mairita Antona. Runas valoda galvenokārt bija angliski. Bija patīkami redzēt pārstāvjus no Austrālijas vadošām organizācijām:

Adriana Kristopolose (Ms Adriana Christopoulos, Chair of the South Australian Multicultural and Ethnic Affairs Commission); Reinhards Strūve (Mr Reinhard Struve, Member of the South Australian Multicultural and Ethnic Affairs Commission); Miriama Kokinga (Mrs Miriam Cocking, Chairperson, Multicultural Communities Council of South Australia); Helēna Kiriazopolose (Ms Helena Kyriazopoulos, Chief Executive Officer, Multicultural Communities Council of South Australia), Latvijas Republikas goda konsuls Dienvidaustrālijā Dr. Valdis Tomanis un citi augsti stāvoši sabiedrības darbinieki.

Priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča ievadīja vizuālu prezentāciju, kas bija sagatavota latviešu valodā ar angļu valodas subtitriem. Kodolīgā pārskatā redzējām visus priekšsēžus, kas sniedza informatīvu un interesantu klāstu par individuālo darbību.

Katrs priekšsēdis bija veidojis projektus, gan daži vairāk pie tā piestrādāja nekā citi. Daži, kad pienāca viņu pilsētas kārta, nokalpoja vairāk nekā vienu reizi. Visi bija darba gados, katram bija sava stiprā puse, kā arī tālākie sabiedrības sapņi.

Pa 70 gadiem ir veidoti sabiedrības akmeņi, kas šodien vēl stāv, piemēram, Baltiešu komiteja un Kultūras Dienas. LAAJ īstenoja aprūpes namu, atvēra dialogu politiskā sfērā ar Austrālijas valdību, veicināja Gotlandē pirmos ārpus Latvijas dziesmu svētkus, atjaunoja Latvijas pieminekļus, ieskaitot Brīvības un Kalpaka. Cauri visam vijas izglītība un valodas uzturēšana. Kultūras nozari stingri piekopa, īpaši dodot jauniešiem uzstāšanas iespējas, piedaloties sarīkojumos un motivēt tos ar turpmākām mācībām.

Pēc 1991. gada fokuss mainījās un ievirzījās globālā saistība, kur uzsvars bija un ir sadarbība ar Latviju. Projekti ir daudz un dažādi, un liela daļa uzsver nākošo paaudzi un tās valodas un kultūras uzturēšanu. Īpaši pieminēja Annas Ziedares Vasaras vidusskolu Dzintaros, kas ir unikāla ar savu attālumu no Latvijas.

Priekšsēde Skaidrīte tad uzrunāja un izskaidroja LAAJ nākotnes plānus. Tie ieskaita – sadarboties ar PBLA Izglītības un zinātnes nozarēm, veidojot skolotājiem iespējas papildināties, turpināt strādāt ar jauniešiem, lai mums būtu nākamie sabiedrības vadītāji, lai jaunā paaudze varētu tālāk nest valodu un kultūru. Veidot ciešāku sadarbību ar Ārlietu ministriju un laikus uzsākt informatīvo darbu, kas palīdzētu Latvijai iegūt nepieciešamas balsis, lai tā tiktu ievēlēta par NATO Drošības padomes nepatstāvīgo dalībvalsti 2025. gadā. Pēdīgi apskatīt, kā labāk pārvietoties un dzīvot Latvijā bez birokrātiskiem mezgliem.

Pēc tam lūdza visiem piecelties kājās, un zālē skanīgi nodziedāja J. Alunāna Nevis slinkojot un pūstot.

Pēcpusdiena turpinājās ar muzikālu priekšnesumu, ko izpildīja čellists Jānis Laurs. Ievadā Jānis pateicās LAAJ par muzikālo atbalstu un iespējām. Ar lielu izjūtu zālē izskanēja Jāņa Mediņa Ārija, kur klavieru pavadījumu veica Šons Hūī (Shawn Hui). Jānis bez pavadījumu nospēlēja t. dz. Dive dūjiņas un nobeidza sniegumu ar Jāzepa Mediņa Mazā serenāde ar klavieru pavadījumu.

Pie attālinātiem apmeklētājiem bija arī Latvijas Republikas vēstnieks Austrālijas Savienībā Marģers Krams (Kanbera). Viņš sirsnīgi apsveica LAAJ un izteica pateicību par centību, tradīciju un kultūras uzturēšanu un īpaši trimdas tautiešiem par tautas saglabāšanu. Viņš arī nolasīja vēstuli no ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, sveicot visus Latvijas Republikas 103. proklamēšanas dienā un LAAJ 70. jubilejā.

Attālināti sekoja bijušie LAAJ priekšsēži Kristīne Saulīte (Rīga), kas nodeva PBLA sveicienus un uzsvēra brīvprātīgo darbu, Dace Dārziņa (Melburna), kas uzsvēra izglītību un Jānis Grauds (Sidneja), kas uzsvēra kopīgo darbību.

Anima – Saulkrastu jauktais koris ar diriģentes Lauras Leontjevas sveicieniem un ievadu attālināti atskaņoja 2 dziesmas no šī gada novembra izdotā jaundarba – orģinālcikla Krastā Saviļnots. Laura mums ir pazīstama ne tik kā bijusī Latvian Voices dalībniece, bet kā AL56. KD Melburnā diriģente un Annas Ziedares Vasaras Vidusskolas diriģente Adelaidē. Komponists Kristaps Krievkalns ar dzejnieku Kārli Kazāku ir izveidojuši ļoti interesantu, laikmetīgu, skanīgu un pievilcīgu darbu, kas filmēts nakts laikā, jūras smiltīs ar interesantiem tērpiem. Nakts zvaigzne un Cerība ar skaistām skaņām un izpildījumu plūda jubilejas svinībās ar īpašu radošu kuplinājumu.

Sekoja jautājumu laiks ar vēstnieku. Jautājumi bija par ceļošanu uz Latviju Covida laikā, par tirdzniecību, politiskās sadarbības stiprināšanu un pases atjaunošanu. Izteica vēstniekam arī aicinājumu janvārī apmeklēt Annas Ziedares Vasaras Vidusskolu.

Pēcpusdienas svinības turpinājās ar glāzīti dzidrā un skaisti pasniegtām uzkodām.

Priecē, ka LAAJ komitejā ir gados jauni locekļi, kam ir kopīga nākotnes vīzija, spēks un radošas domas, kā to izpildīt. Tie arī nebaidās no izaicinājumiem un prot plašākai sabiedrībai prasīt padomu. Paldies priekšsēdei Skaidrītei Aguļēvičai un locekļiem Reinim Dancim, Mairitai Antonai, Ilgai Vēverei, Ivetai Leitasei, Ilzei Lībekai un Mārītei Rumpei!

Kopš 1951. gada LAAJ darbībā ir bijuši grozījumi un maiņas. 70 gadu posmā stiprie pamati ne tik turas, bet tie pielāgojās laika maiņām, ir progresīvi un šodienas pasaulei atbilstoši.

LAAJ devīze Uzcelt jauno, nenojaucot veco! izskanēja pēcpusdienas garumā un parādīja mums, ka LAAJ virza savu darbu pareizā virzienā.

Par to – paceļu glāzi!

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“