Valoda, valodiņa...

Sanita Dāboliņa.

ATBILDU UZ JAUTĀJUMU: AUDZINĀT vai AUDZĒT?

Skaidrīti uztrauc biežā šo nozīmju jaukšana. Nozīmes skaidrojumi vārdnīcā visu saliek pa plauktiņiem, turklāt pie katra no vārdiem piezīmēts, ka lietot vienu otra vietā ir nevēlami.

• AUDZINĀT – vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi, vadīt to vēlamajā virzienā; izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).

• AUDZĒT – radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug; poētiski – radīt (ko), veicināt (kā attīstību).

Ko tad AUDZĒJAM, un ko – AUDZINĀM? Īsumā: audzinām sevi, bērnu, cilvēku, visu sabiedrību vai kādu tās grupu; audzējam to, kas jau pats par sevi aug, – augus, dzīvniekus, matus, nagus. Dažkārt abus vārdus apzināti lieto pretējā nozīmē, tā uzsverot, ka, piemēram, vecāki bērnus neaudzina, bet audzē, respektīvi, aprūpē, baro, bet nemāca, neattīsta viņos prasmes, iemaņas (audzē kā siltumnīcas stādiņu), savukārt audzina suni, vēloties izkopt viņā noteiktas rakstura īpašības, vai puķi, cenšoties ietekmēt tās augstumu vai zieda virzienu..

Sanita Dāboliņa
Laikrakstam „Latvietis“

#latviešuvaloda
#dzimtāvaloda
#raksti #rakstītprieks
#komunikācijakākvalitātesinstruments
#ceļāuztavugrāmatu #valodairkāupe