|
|
Laiks Latvijā: |
Maskotās Kultūras dienas (2)
Pirmā diena
Laikraksts Latvietis Nr. 685, 2022. g. 12. janv.
Jānis Kārkliņš -
Ieteikt draugiem.lv
Jānis Kārkliņš pie Imanta Tillera gleznas „Headquarters“ („Štābs“). FOTO Ojārs Greste.
Karoga ienešana atklāšanas sarīkojumā. FOTO Ojārs Greste.
Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams atklāj Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienas. FOTO Raitis Freimanis.
Kadrs no filmas „Braucam uz Kei Dīz“.
Kadrs no filmas „Braucam uz Kei Dīz“.
Kadrs no filmas „Braucam uz Kei Dīz“.
Foto izstādes „Klusuma Aug(ļ)i“ atklāšana. No kreisās: Jānis Kārkliņš, Pēteris Kļaviņš. FOTO Ojārs Greste.
„Latviešu stendaps“ – Aiva Birbele. FOTO Ojārs Greste.
Pirmais turpinājums. Sākums LL684.
Bija paredzēts, ka AL58. Kultūras dienas sāksies ar dievkalpojumu, kā tas noticis gandrīz katrās iepriekšējās Kultūras dienās. Diemžēl Covid-19 uzliesmojuma dēļ dievkalpojums tika atcelts. Visi cerējām, ka šī nav pazīme, ka lietas pasliktināsies, un turējām īkšķus, ka Kultūras dienas varēs notikt bez citiem neparedzētiem pārtraukumiem.
26. decembra pēcpusdienā notika pirmā no vairākām mākslas izstāžu atklāšanām.* Izstādi Saruna, kur tika izrādīti Imanta Tillera un Sigitas Sniegs darbi atklāja mums visiem pazīstamais Ojārs Greste. Sigita Sniegs dzīvo Latvijā, kamēr Imants Tillers mums pazīstams kā mākslinieks, kas dzīvo un strādā Austrālijā. Imants Tillers pašlaik dzīvo un savus mākslas darbus glezno Jaundienvidvelsā, Kūma (Cooma) pilsētiņā. Ar abiem māksliniekiem mūs tuvāk iepazīstināja ne vien Ojārs Greste, bet arī paši mākslinieki ierakstītās intervijās, kuras bija sagatavojuši Ilona Brūvere, Ojārs Greste un Dace Daliņa. Sigitas Sniegs izstādē bija fotogrāfijas, kuru autors ir Artis Jēkabsons, kur parādīti vīriešu tērpi, ko valkā sieviete. Tomēr šajā izstādē bija kas daudz dziļāks, proti, stāsts par viņas vectēvu Robertu Sniegu, kurš ne tik vien veica smagus darbus kā aršanu un mūrēšanu, bet arī tā sauktos maigos darbus, kā izšūšanu un tamborēšanu. Sigitas Sniegs izstāde liek daudz domāt tieši par to, ka nav vienmēr jāseko tradicionālām idejām par to, kas ir un ko dara vīrietis, un kas ir un ko dara sieviete.
Imants Tillers bija izvēlējies izstādīt divus darbus. Pirmais saucas Headquarters.** Šī darba idejas pamatā ir kāda ASV mākslinieka darbs, kur it kā parādīta pasaule. Tillers vienu vietu atzīmējis kā Headquarters. Ierakstītā intervijā Imants Tillers paskaidro, ka šo darbu tur savās mājās un strādājot uz to paskatās, un uzskata, ka viņam centrs ir Kūma un tieši viņa darbnīca. Tillers izvēlējies tieši šo darbu izstādīt Kultūras dienās, jo viņš jūt, ka latviešiem, sevišķi Sidnejas latviešiem, Sidnejas Latviešu nams ir šis centrs vai Headquarters. Otra Tillera darba pamatā ir kāda vācu akvarelista glezna, kurai Tillers pielicis vairākus tekstus, kuri rakstīti rokrakstā. Arī šī glezna un tieši ietilpinātie teksti lika man domāt, kas ir latvietība un ko tā man nozīmē.
Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienu Atklāšana notika pēcpusdienā klātienes sarīkojumā, kurā piedalījās mākslinieki un latviešu tautas vadošās personas gan ierakstos, gan klātienē. Sākot sarīkojumu, tika ienests Latvijas karogs, ko lepni ienesa Kaspars Vokers (Walker), asistējot Diminikai Drēziņai un Selgai Tuktēnai. Jaunieši šo viņiem uzticēto darbu veica sekmīgi un ar godu un lepnumu. Žēl tikai, ka karogs zālē netika atsevišķi apgaismots, un mūsu valsts karogam bija jāatrodas tumsā. Sekoja Kultūras dienu priekšsēžu Ilonas Brūveres un Klāras Brūveres uzrunas, kurās priekšsēdes pateicās gan māksliniekiem, kuri kuplinās šīs Kultūras dienas, gan rīcības komitejas locekļiem, gan arī publikai, kura baudīs Kultūras dienas kā klātienē, tā tiešraidēs.
AL58. Kultūras dienas oficiāli atklāja Latvijas Republikas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams, apsveicot Kultūras dienu rīcības komiteju un latviešus Austrālijā par uzņēmību noturēt Kultūras dienas šajos tik ļoti īpatnējos apstākļos. Pēc kopējas Latvijas himnas nodziedāšanas Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis ierakstā apsveica visus par uzņēmību Kultūras dienu rīkošanā. Sekoja īsa muzikāla programma, kur ar divām dziesmām ar Raiņa vārdiem un Mārtiņa Brauna mūziku – Skrobe un Sarkanbaltais Karodziņš mūs iepriecināja Melburnas latviešu vīru koris Veseris. Sirsnīgs paldies korim, muzikālajai vadītājai Sandrai Birzei un sevišķs paldies ieraksta tehniskiem darbiniekiem Robertam Birzem un Jurim Karantajeram par izcilo darbu. Kaut nevarējām Veseri dzirdēt klātienē, muzikālā kvalitāte bija brīnišķīga un montāža bija izcila. Muzikālā programma bija ierakstīta neklātienē, lietojot, man liekas, Zoom platformu, kas jau tā rada problēmas, jo koristi nav vienā telpā, bet tas arī nozīmē daudzas stundas skaņu inženieriem pavadīt, sēžot pie datora un katru atsevišķo balsu ierakstu saliekot kopā. Man, katrā gadījumā, nebūtu pacietības šo visu izdarīt. Arī pie ieraksta montāžas bija pieliktas vairākas stundas un izdoma. Tik viegli būtu bijis vienkārši salikt visus kadrus kopā un neko nemainīt, bet Roberts Birze bija lietojis izdomu un dziedātāju bildes pieslēdzās un pazuda vajadzīgā brīdī par dziesmu laiku, veidojot latviskas rakstu zīmes.
Pēc īsa starpbrīža tika rādīta Daces Pūces dokumentālā filma Braucam uz Kei Dīz. Šī bija filmas pirmizrāde. Ceru, ka to varēsim redzēt arī citās pilsētās Austrālijā un pasaulē, kā arī varbūt pat varēsim ierakstu kaut kad paši nopirkt. AL58. Kultūras dienu programmas grāmatā režisore min, ka Kultūras dienas Austrālijas latviešiem decembra beigās ir tik pat neatņemama lieta kā Ziemassvētki, un šī stafete tiek sniegta no vienas paaudzes nākošajai. Par stafetes nodošanu nākošai paaudzei filmā arī runā vairākas personas, ieskaitot AL59. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis Pēteris Dārziņš. Bez Dārziņa filmā arī tiek intervēti vairāki iepriekšējie Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēži, kuri atceras viņu vadītās Kultūras dienas, un tiek parādīti fragmenti no dažām iepriekšējām Kultūras dienām.
Filmā AL58. Kultūras dienu vadītāja Ilona Brūvere stāsta par to kas viņu iesaistījis latviešu sabiedrībā, kā arī tuvāk pastāsta par šo Kultūras dienu programmas iecerēm, daudzas no kurām diemžēl pandēmijas dēļ nepiepildījās. Filmā arī parādās Kultūras dienu līdzpriekšsēde Klāra Brūvere un vairāki aktīvi Sidnejas latvieši, pārrunājot AL58. Kultūras dienu ieceri. Svarīga lieta, kas tika izcelta, bija latviešu sabiedrības nākotne Austrālijā. Tika izceltas Austrālijas latviešu 36. Jaunatnes dienas, kuras notika 2019. gadā Melburnā. Tika ne vien intervēta Jaunatnes dienu rīcības komitejas priekšsēde Lija Andersone, bet arī tika radīti izvilkumi no Jaunatnes dienu programmas un parādīts, kā Jaunatnes dienu laikā jaunieši gatavojas sarīkojumiem un notur mēģinājumus. Ar šo, liekas, Dace Pūce grib izcelt, ka latviešiem Austrālijā kultūra un latvietība ir ne vien svarīgas šodien, bet būs arī svarīgas un turpināsies vēl ilgi nākotnē. Ceru, ka tas tā tiešām būs.
Atklāšanas sarīkojumam sekoja foto izstādes Klusuma Aug(ļ)i atklāšana. Šī bija ne vien foto izstāde, bet arī koncerts. Latviešu nama Lielajā zālē bija izstādīti jauniešu kora BALSIS dziedātāju portreti. Katrs dziedātājs bija izvēlējies, kā viņu fotografēt – vai nu kā parastu portretu, vai ar sevišķu izteiksmi, vai pat grimmu. Ar šo bija radušās dažas interesantas un pat reizēm spokainas bildes. Ar fotogrāfijām vien gan nepietika. Izstādes koncerta posmā BALSIS diriģentes Lauras Elizabetes Godiņas vadībā nodziedāja divas dziesmas. Arī ar to nepietika. Tika vēl vairāk izmantota mūsdienu tehnoloģija, jo katras fotogrāfijas apakšā bija mums tagad pazīstamais QR kods un, lietojot savu telefonu, katrs no mums varējām dzirdēt tieši tā dziedātāja balsi, ko izvēlējāmies savā telefonā. Tātad, mēs varējām dzirdēt, kā kopējo skaņu, tā arī savas izvēles dziedātāju. Izstādē ar Zoom platformas palīdzību piedalījās arī BALSIS mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, kurš atklāja izstādi un mazliet pastāstīja par šo projektu un kā radās projekta ideja. Paldies Intam un visiem koristiem par uzņēmību piesaistīties pie kaut kā tik jauna un interesanta, un paldies Ilonai Brūverei, ka Kultūras dienu ietvaros varējām redzēt tik interesantu un jauna veida izstādi un koncertu.
Pēc tik daudz sarīkojumiem pirmā dienā domātu, ka laiks doties mājās, bet nē. Pēc vakariņu pārtraukuma devāmies atpakaļ Lielajā zālē, lai noskatītos ierakstu no Latvijas Latviešu stendaps. Diemžēl, pēc tik garas dienas klātienē piedalījās samērā mazs skaits tautiešu. Nezinu, cik to noskatījās tiešraidē, bet zinu, ka daži sidnejieši teica, ka noskatīšoties to mājās. Tā varbūt arī nebija tik slikta ideja, jo tehnisku iemeslu dēļ, lai skaņa tiešraidei būtu pietiekami skaļa, mums klātienē tā bija mazliet par skaļu. Komēdijas vakarā piedalījās vairāki Latvijas komiķi, ieskaitot mums Austrālijā pazīstamo Aivu Birbeli. Aiva gan mums šeit vairāk pazīstama kā lugu autore, jo Sidnejas Latviešu teātris ir uzvedis vairākas viņas lugas. Ar interesi gaidīju, kāda Aiva būs kā komiķe. Nebiju arī vīlies, jo viņas joki bija tie, kuri visvairāk patika. Ir skaidrs, ka komiķiem bija teikts, ka viņu uzstāšanās ieraksts tiks izrādīts Austrālijā, jo katrs mēģināja iepīt kādu joku par Austrāliju – vai nu tas bija par ķenguriem, vai ko aktuālāku kā, ka pandēmijas laikā Austrālijā regulāri pietrūkst atejas papīrs. Tomēr vairākums joki bija saistīti ar mūsdienu Latviju un dzīvi Rīgā. Kaut ir interesanti dzirdēt, par ko smejas Latvijā, man tie daudz negāja pie sirds. Tāpat sevišķi nepatika, ka viens no komiķiem sāka runāt par seksu tīri atklātā veidā. Zinu, ka to dara arī komiķi šeit Austrālijā, un pats esmu bijis tādos pasākumos un smējies līdzi. Kaut kā tomēr, kad to dara latvietis, man tas neko neiet pie sirds. Tas pats varbūt ir arī citiem latviešiem, jo ievēroju, ka tieši tajā brīdī daži no klātesošiem izgāja no telpas. Varbūt tā bija sagadīšanās, un viņi izgāja, jo galva sāka sāpēt no sarīkojuma skaļuma. To tikai viņi zinās. Paldies Kultūras dienu rīkotājiem, ka viņi bija programmā ietilpinājuši ko jaunu.
Ar to arī beidzās pirmā diena Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienās. Nākošajā rakstā pastāstīšu par otro svētku dienu, kurā notika vēl vienas mākslas izstādes atklāšana, teātra izrādes un attālinātas sarunas ar latviešiem Islandē un Anglijā.
Jānis Kārkliņš
Laikrakstam „Latvietis“
* LL683; https://laikraksts.com/raksti/11059
** Angl.: Štābs
SLUDINĀJUMI
SLUDINĀJUMI
BookDepository.com
