Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


K! Daugaviete 100 gadu dibināšanas atcere Sidnejā

Laumas Reinfeldes vadībā

Laikraksts Latvietis Nr. 701, 2022. g. 11. maijā
Lauma Reinfelde -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Daugaviete

Lauma Reinfelde vada sarīkojumu. FOTO Ojārs Greste.

K! Daugaviete 100 gadu dibināšanas atceres sarīkojumu sestdien, 30. aprīlī, Sidnejā gan latviešu, gan angļu valodā vadīja Lauma Reinfelde.

Labvakar, godātie – vēstnieka Krama kungs un kundze, cienījamie viesi un mīļās daugavietes!

Esiet vēlreiz sveicināti Korporācijas Daugaviete 100 gadu dibināšanas atcerē!

Dienai par godu mēs esam sagatavojušas mazu programmu, kas prasīs arī jūsu līdzdalību. Nodoms ir kopā ar jums dziesmā sveikt mūsu dibinātāju vīziju, Daugavieti dibinot, un tāpat dziesmā aplēst šīs vīzijas realizēšanu. Vai esam īstenojušas to, ko mūsu dibinātājas bija iecerējušas? Tādēļ, ka šis vakars būs dziesmots vakars, ja kāds vai kāda no jums vēlētos mums veltīt dziesmu, mēs būtu iepriecinātas un pagodinātas. Sāciet domāt...

Silentium dibinātāju dziesmai – Daugaviņa, māmuliņa

Programmu ievadot, mēs teicāmies sveikt mūsu dibinātāju vīziju. Kas tad bija šī vīzija, kas iedvesmoja mūsu dibinātājas un turpina iedvesmot mūs līdz pat šodienai? Tā bija vīzija par jaunu latviešu sievietību latvju tautā un latvju dzimtā (Anna Brigadere).

Rakstniece un dzejniece Anna Brigadere raksturoja Daugavieti spēka meitu, kā sava stigas vilcējiņu un sav' karoga nesējiņu. Ar vārdu sakot, kā pilnvērtīgu latviešu sievieti, kas zin un spēj ieņemt savu vietu tautas labklājības celšanā.

Daugavietes tapšana sakrita ar vispārējo t/l sieviešu atmodu rietumu pasaulē. Angļiem/austrāliešiem bija saffradžetes, amerikāņiem sieviešu tiesību cīnītājas zem dažādiem vārdiem, dažādos laikos un vietās. Visas šīs grupas savas prasības izcīnīja ielās.

Latviešiem bija daugavietes. Daugavietes netrokšņoja ne ielās, ne namos, bet klusi un pārliecinoši pierādīja sevi darbā. Klusi un pārliecinoši. Tas ir mantojums, ko joprojām cildinām un cienām.

Silentium – Div' pļaviņas es nopļāvu

Ar trešo dziesmu mēs sveiksim Daugavietes tēvzemes mīlestības garu: mantotu šūpulī, izauklētu ģimenē, audzētu latviešu skolā un sabiedrībā, bet pilnveidotu – Daugavietē.

Daugavietē mēs mācījāmies dzimtenes mīlestību izvērst darbos. Kad trimda kļuva mums par mājām, mēs ar pilnu krūti iesaistījāmies latviešu sabiedriskajā darbā, ceļot un veidojot mūsu Latviju šeit. Mūsu pienesumu apkopojot, mēs kļuvām skolotājas latviešu skolās, izcīnījām latviešu valodu kā abitūrijas priekšmetu austrāliešu vidusskolās, ieguvām vietu latviešu radio raidījumiem valsts raidītājā, rīkojām Kultūras dienas, sakopojām un izdevām greznu grāmatu par latviešu māksliniekiem/māksliniecēm Austrālijā, sagādājām latvisku aprūpi mūsu māmuļām un tēviem un ne mazākais – gādājām par latviskiem gardumiem mūsu kafejnīcā.

Kādēļ? Toreiz, kad mums nebija Latvijas pašas, mums rūpēja, lai mums pieejamā latvietība būtu tik pilnīga, cik pilnīgu mēs spējam to veidot un celt.

Lai mums būtu skola, biedrība, baznīca, bibliotēka, kori, koncerti, teātri, tautas dejas un Kultūras dienas! Lai mums būtu...

Mūsu nākamā dziesma godina Daugavietes patriotisko mīlestību un uzņēmību.

Silentium – Še, kur līgo!

Ar ceturto dziesmu mēs sveiksim Daugavietes vienotības garu. Mūsu dibinātājas to formulēja kā vīziju, kur katra viena daugaviete stāv par visām un savā reizē – visas par vienu. Ko viņas gara acīm skatīja, to sekojošās paaudzes īstenoja. Mūža draudzībā, blakus rosmes un darbības videi, Daugaviete mums ir kļuvusi par garīgu telpu, kur personīgie prieki tiek vairoti, bet bēdas dalītas, mazinātas:

Mēs māsiņas nebijām,
Māsiņāmi saucāmies;
Ļaudīm lieli brīnumiņi,
Ka mēs mīļi dzīvojam.

Silentium – Trīs priedītes siliņā

Mūsu nākošo – piekto dziesmu dziļā pateicībā mēs veltām tām daugavietēm, kuras Daugavietes uguntiņu nosargāja un saglabāja cauri mūsu valsts vēstures tumšākajiem laikiem. Lai atsvaidzinām atmiņu!

Līdz ar jaundibināto Latvijas valsti Daugaviete zēla turpat 20 gadu. Tad nāca pārbaudījums, kas ar dzels dūri un dzels varu, kā šodien Ukrainā, atņēma tautai valsti, pārkārtoja sabiedrisko iekārtu un likvidēja studentu un studenšu korporācijas. Zaudēto visskaudrāk apcerēja mūsu filistre, nelaiķe Lilija Oliņa. Es citēju no Lilijas nekrologa: „Lilija visu mūžu atcerējās dienu, kad pēdējo reizi aizvēra konventa dzīvokļa durvis. Ar smagu sirdi viņa aizslēdza durvis un atslēgu iemeta ielas notekā – mēslainē.” Tik zemu notriekta bija Daugaviete; tik zemu tās mērķi un ideāli.

Taču Daugavietes gars nebija apslāpējams. Izvests bēgļu gaitās, tas nedaudz gadu laikā no jauna uzliesmoja pasaules tālākajās malās – Eiropas brīvvalstīs, Kanādā, Amerikā un toreiz, nevienam neiedomājami tālajā Austrālijā.

Toties Padomju Latvijā daugavietes savu gara uguntiņu saglabāja būtiskā pagrīdē, kur ne gailis nezināja dziedāt par tās eksistenci. Pēc 50 gadiem, līdz ar jaunatgūto Latvijas valsti, Daugavietes gars no jauna iegailējās, lai šodien degtu spožāk nekā jebkad. Šodien, pateicoties plašsaziņas līdzekļiem, Daugaviete ir viena, vienota, globāla organizācija, kas apņem pasauli.

Silentium – Es atnācu uguntiņu

Esam nonākuši pie programmas pēdējās dziesmas. Uz jautājumu, vai esam īstenojušas mūsu dibinātāju vīziju, lai atbild mūsu vienotības spēks un mūsu 100 gadu pastāvēšana.

Silentium – Pa to ceļu

Ar šo mūsu oficiālā programma ir galā. Paldies jums par sirsnīgo dziedāšanu un līdzdalību mūsu jubilejā. Taču palieciet vēl brītiņu, kamēr vakars vēl jauns. Šķirsimies tikai tad, kad būs izskanējusi mūsu tradicionālā vakara dziesma Aijā žū-žū.

Lauma Reinfelde
Sidnejā, 2022. g. 30. aprīlī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com