Latviešu Biedrībai Norvēģijā 70

Tā, Hermaņa Dzelzkalna ierosmē, ar nosaukumu – Latviešu Palīdzības Biedrība Norvēģijā, dibināta 1952. gada 17. februārī, Oslo. Pēc 2. Pasaules kara Norvēģija no Vācijas bēgļu nometnēm uzņēma tā sauktos mīnus bēgļus – vecus cilvēkus bez apgādniekiem, tos izvietoja veco ļaužu mītnēs, pagastos – precētus pārus kopā, vieniniekus pa vienam. Uzņēma arī plaušu slimniekus un ievietoja sanatorijās.

1949. gadā mājkalpotāju darbam pie ārzemju diplomātiem Norvēģijā ieradās Paula un Hermanis Dzelzkalni. Dzelzkalns uzņēma sakarus ar Latvijas ģenerālkonsulu Norvēģijā Arturu Vanagu un apzināja Norvēģijā izmitināto veco ļaužu adreses. 1951. gadā Dzelzkalni bija iegādājušies motociklu un savā vasaras atvaļinājumā apciemoja gandrīz visus šejienes vecos latviešus. Tie jutās ļoti vientuļi, neprotot vietējo valodu un trūkstot saskarsmei ar latviešiem. Tā Dzelzkalniem radās doma kaut ko darīt, un viņi ierosināja dibināt Palīdzības biedrību; sākotnēji biedrība tiem, kuri vēlējās abonēja laikrakstu Latvija. Ja Oslo notika latviešu sarīkojumi, samaksāja ceļa izdevumus tiem, kuri vēlējās un varēja atbraukt, sūtīja nelielas veltes Ziemassvētkos. Tas, galvenos vilcienos, bija palīdzības darbs. Šis bija ieskats, kā biedrība radās.

Tagad pie 70 gadu svinībām.

Biedrības valde aicināja uz 70 gadu svinēšanu svētdien, 8. maija, pēcpusdienā, Oslo pievārtē, Kråkstad Tautas namā (Samfunnshus). Sarīkojumu atklāja Valdes priekšsēde Līga Legzdiņa Olsen. Tad tika sniegts atskats par biedrības 70 gados paveikto. Sarīkojumu vadīja Guntars Avinelis. Viņš aicināja Latvijas Republikas vēstnieka vietnieku Edgaru Bulvānu nākt ar savu uzrunu.

Bija sagadījies, ka divi biedrības un latviešu saimes aktīvi darbinieki 4. maijā Rīgas pilī no Latvijas Prezidenta bija saņēmuši apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni. Vēstnieka vietnieks sveica biedrību un arī abus apbalvotos savā uzrunā un pasniedz ziedu veltes. Visi vienojāmies mūsu Tautas lūgšanā Dievs, svētī Latviju.

Sekoja koris Laipa diriģentes Ilgas Šarkovskas vadībā ar Rīta un vakara dziesmu. Tad Kastaņskoliņas bērni nāca ar savu priekšnesumu. Tautas deju grupa Ziemeļmeita dejoja vairākas dejas: Mērdzenietis, Līderiešu Kadriļa un Kripu Krapu.

Laipa mūs priecēja ar dziesmu Kur gāji, puisīti. Oslo latviešu teātra O Latte aktrises Ieva Melbārde un Inta Kalling mūs ar īsu skeču ieveda Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienu pasaulē. Kuplā programma noslēdzās, visiem kopīgi, Laipas vadībā dziedot Mazs bija tēva novadiņš.

Valdes priekšsēde ziņoja, ka par biedrības Goda biedriem ir iecelti Solveiga Vija Venta (Wendt) un Kārlis Valdmanis; abi saņēma apsveikumu un Goda biedra apliecību. Sekoja kāds pusducis jeb vairāk Pateicības rakstu. Ar to tad programma beidzās, vēl tikai nāca neskaitāmi sveicēji ar ziediem gan biedrībai, gan abiem apbalvotajiem. Tad varējām mieloties ar sagādātiem gardumiem un pēc tam tie, kas spēja, varēja iet rotaļās. Tā beidzās lieliskais Latviešu biedrības Norvēģijā 70 gadu sarīkojums.

Harijs Valdmanis
Laikrakstam „Latvietis“