Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


No Brīvības pieminekļa uz uzvaru

Esmu Latvijā! Esmu Rīgā!

Laikraksts Latvietis Nr. 704, 2022. g. 1. jūnijā
Vita Kristovska -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Priekšā no kreisās: Emīlija, Vitas mazdēls.
No kreisās: Annika, Amanda, Dace, Vita, Andrejs Kristovskis.
Aizmugurē ar karogu – Andrejs Daliņš.
FOTO no Vitas Kristovskas personīgā arhīva.

Ielās plīvo Latvijas karogi... Blakus sarkanbaltsarkanam, daudz ukraiņu karogu.

Ir pasaulē un Latvijā saspīlēts laiks! Uz mūsu robežas spēki kaujas gatavībā. Tiem uzdevums saglabāt ārkārtējo stāvokli. Vāc pierādījumus par nodarītiem noziegumiem Krievijas karā ar Ukrainu.

Pagājis 9. maijs un pārrunas, un pārmetumi par atļauto pie Padomju Savienības pieminekļa un atļautā notikumu sekām. No valdības atteikušies ministri. Izskan daudz pārmetumu.

Lai kādas bijušas dienas, kuras sekoja, tagad nacionāli noskaņoti cilvēki aicina uz demonstrāciju par atbalstu padomju pieminekļu nojaukšanai, it sevišķi svarīga ir pieminekļa Pārdaugavā nojaukšana.

20. maijā, piektdienas vakarā, 5000 cilvēku (pēc ziņu avotiem) pulcējās pie Brīvības pieminekļa. Vienotība. Ziedi. Uzrunas. Nodzied tautas lūgšanu.

Noskaņa pie pieminekļa neaprakstāma. Vienotība. Labestība. Kopība. Vēlme būt kungiem savā zemē: „Svēts mantojums, šī zeme mūsu...“

Daži tērpti tautas tērpos. Redz un jūt ļaužu plūsmu. No Brīvības pieminekļa esam ceļā pāri likteņupei Daugavai. Nevaru aprakstīt sajūtu būt kopā ar tautu. Te varētu citēt plejādi mūsu patriotisko dzejnieku. Ik pa posmam redz un dzird bungotājus, bundziniekus. Atskan dziesmas. Vēlētos vairāk dziesmu. Ļaudis soļo lēnā plūsmā. Te pārstāvētas visas paaudzes. Daudz tēvu nes mazuļus uz pleciem. Citi stumj bērnu ratiņus. Redz pusaudžus un sirmgalvjus.

Negaidīti satiekam Andreju un Daci Daliņus, kuri pirms vairākiem gadiem pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. Pēc īsa brīža mums blakus soļo Amanda Hirsta-Vaita ar savām meitām – viņas arī pašreiz rīdzinieces.

Mēs mierīgi un mērķtiecīgi soļojam uz drausmīgo Pārdaugavas pieminekli.

Gar gājiena malām redz pašvaldības policiju, turpat arī pilsētas drošības policija melnos tērpos. Valsts drošības dienests pirms demonstrācijas tika atzinis, ka provokāciju, šajā patriotiski noskaņotā Latvijas iedzīvotāju gājienā, izslēgt nevar, tamdēļ policija lielā skaitā.

Pamats demonstrācijai ir, lai prezidents, Saeima un valdība steidzīgi atļautu nojaukt PSRS vai Krievijas okupācijas varas pieminekļus un piemiņas zīmes. Pieprasa arī mainīt vārdus ielām un laukumiem, kuri nosaukti padomju funkcionāru vārdā.

Daudz rakstīts un diskutēts par sarežģīto situāciju valstī, par polarizējumu sabiedrībā. Gājiens ir atļauts, bažām nevajadzētu būt... bet tomēr...

Es jūtu saviļņojumu, līdztekus arī gan prieku, gan bēdas. Prieku, ka esam vienoti, bet bēdas, ka šī demonstrācija tik nepieciešama un vajadzīga. Man blakus soļo dēls ar ģimeni, draugi no Austrālijas un brāļi un māsas no dzimtenes. Esam daļa no tautas. Mēs esam Latvijā un esam vienoti.

Situācija Latvijā tik tiešām pašreiz ir sarežģīta. Sabiedrība ir polarizējusies, gājiens ir atļauts, bažām nevajadzētu būt. Mums ir laimējies, ka varam izteikt savas domas brīvā zemē. Provokācijas varēja būt, bet nebija. Drošības riski varēja būt, bet nebija. Mēs esam kopā! Kopība parāda tautas vienotību.

Esam pļavā, parkā blakus ienīstam piemineklim. Kā monstrs, kas mūsu acu priekšā.

Uzrunas. Koncerts. Esam par tālu, lai redzētu un dzirdētu, kas notiek uz skatuves. Daudz dziesmām dzied līdz tauta. Izskan tautā, ka sajūta kā sapulcēs, ko rīkoja kādreiz Tautas Fronte.

Viss mūsu rokās. Ja nākotne šo jauno cilvēku rokās, tad tautai ir nākotne. Noslēgumā dzied komponista Mārtiņa Brauna dziesmu: Saule, Pērkons, Daugava.

Ir vēls. Vēl gaišs. Smaržo zāle, plaukst ceriņi, smaržo koki... Esam vienoti! Esmu brīvā Latvijā.

Vita Kristovska
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com