Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kritušie Augškurzemes partizāni

Projekts pieminekļa saglabāšanai

Laikraksts Latvietis Nr. 704, 2022. g. 1. jūnijā
Gita Liepa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Aleksandra Birzenieka pieminekļa projekts 1924. gadā.

Piemineklis un liepas ap to šobrīd. FOTO Gita Liepa.

Asares pagasta centrā, dārzā pie luterāņu baznīcas, kura ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis un sakrālā tūrisma objekts, atrodas ievērojama vēstures liecība – piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Augškurzemes partizānu pulka karavīru piemiņai. Asarē tas tika celts tāpēc, ka 1919. gadā muižas pilī atradās jaunizveidotā pulka un štāba mītne. Piemineklis ir pirmais ievērojamā arhitekta Aleksandra Birzenieka (1893-1980) projekts. Tam ir no laukakmeņiem mūrēts apļveida pamats, ar zemes uzbērumu, kura centrā granīta bluķis ar dzelzs krustu. Pa uzbēruma nogāzi visapkārt izvietoti 7 laukakmeņi, kuri atvesti no kaimiņu pagastiem, no kuriem nāca pulka karavīri.

1924. gada 22. jūnijā – Varoņu piemiņas dienā – notika pieminekļa pamatakmens likšana un iesvētīšana. 1924. gada 17. augustā pieminekli atklāja Valsts prezidents Jānis Čakste. Pieminekļa projektu ierosināja bijušais partizānu pulka komandieris, Aviācijas skolas priekšnieks kapteinis Jānis Indāns,7 līdzekļus labprātīgi saziedoja apkārtējo pagastu iedzīvotāji.

1927. gada 22. jūnijā notika svinības, uz kurām kopā ar citiem goda viesiem bija ieradies arhitekts A. Birzenieks. Augškurzemes atbrīvotāju savienība Sargs un tās valde, kuras sastāvā bija: P. Indāns, J. Vībāns, A. Dūms, A. Dimants, N. Staltmanis, P. Osītis un R. Tomsone, bija noorganizējusi darbus pieminekļa laukuma sakārtošanā, apstādot to ar krāšņiem krūmiņiem, puķēm un 8 liepām, kuras ziedoja Rīgas Brāļu kapu komiteja un ar savu dārznieku pavasarī atsūtīja uz Asari.

1929. gada 22. jūnijā svētki bija īpaši svinīgi, jo tajos piedalījās Lietuvas armijas karavīri un uzlika krustu ar Gedimina krusta zīmi kā piemiņu lietuviešu karavīriem, kuri krituši par Lietuvu un Latviju 1919. gadā.

1934. gada 22. jūnijā ministru prezidenta biedrs M. Skujenieks pieminekļa centrālā piemiņas akmens aizmugures daļā atklāja plāksni ar 39 Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo partizānu vārdiem. Tie ir: v-ltn. Mežaraups Alberts (v-ltn. nācis no Dobeles apr., bet no Aknīstes – kareivis), serž. Grīslītis Alberts (?Bebrenes, Kaldabruņa), dižk. Mickevičs Jānis (Rubenes), kar.: Baltmanis Antons (Rubenes), Balulis Staņislavs (Prodes, Baltmuiža), Bartuševics Jānis (Prodes, Baltmuiža), Buķis Rūdolfs (Prodes vai Bebrenes, Kaldabruņa), Caune Otto (?), Daģis Jāzeps (Bebrenes vai Rubenes, Dunavas c. Marinova), Dilāns Antons (Dvietes), Drozdovskis Ādolfs (Rubenes, Dunavas c. Marinova), Eibaums Jānis (Prodes vai Subate), Gailis Jānis (Rubenes), Geidāns Ernests (Aknīstes), Geidāns Otto (?Aknīstes), Grigalis Pēteris (Bebrenes, Kaldabruņa), Jurkevičs Jānis (Prodes), Kantāns Vincents (?), Ķiķēns Jānis (Aknīstes), Kliģis Jānis (Prodes), Leimanis Teodors (Prodes), Melderis Pēteris (Aknīstes), Petrovskis Pēteris (Prodes vai Asares), Pupiņš Staņislavs (Dvietes), Rasimens Antons (Rubenes), Sauskājs Antons (Prodes, Baltmuiža vai Bebrenes), Senis Jānis (?), Skrejāns Jozis (Rubenes), Stočka Antons (Rubenes), Strazds Aleksandrs (Prodes vai Subate), Ūdris Jānis (?), Ūdris Juris (Rubenes, Dunava), Vanadziņš Pēteris (?), Vanags Nikodems (?), Vilcāns Staņislavs (Rubenes), Voiceks Staņislavs (Dvietes), Vuškāns Antons (?Bebrenes), Žuravskis Antons (Dvietes), Zviedrāns Jāzeps (Dvietes).

Pirmās brīvvalsts laikā katru gadu 22. jūnijā (1935. gadā – 23. jūnijā, kad notika Ilūkstes apriņķa 2. Dziesmu svētki) bija lielas svinības, kurās pulcējās Asares un apkārtējo pagastu iedzīvotāji, skolu skolēni un viesi. Notika dievkalpojums baznīcā, aizsargu parāde, vainagu un ziedu nolikšana, teātra izrāde vai koncerts un zaļumballe parkā. Pie pieminekļa pagasta iedzīvotāji nāca 18. novembrī lāpu gājienā. Šo tradīciju atjaunoja pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tagad ik gadu notiek piemiņas pasākums Lāčplēša dienā.

Piemineklis bija iekļauts Eiropas Kultūras mantojuma dienu objektu skaitā 2009. gadā Brīvības cīņas 1919 un 2018. gadā Latvijas valsts izveidošana un attīstība, pieminot Lietuvas karavīrus, kuri krituši par Lietuvu un Latviju 1919. gadā.

Astoņas liepas simbolizē pagastus, no kuriem pulkā iestājās partizāni. Tie ir: Gārsenes, Aknīstes, Susējas, Rubeņu, Bebrenes, Dvietes, Prodes un Asares pagasts. Tām, tāpat kā piemineklim, tuvojas 100. gadadiena, bet visu garo gadu laikā koki nav kopti, nav novērtēts to stāvoklis, nav izzāģēti nokaltušie zari. Ir bijuši gadījumi, kad, krītot lielākam zaram, ir izgāzts kāds no akmeņiem, tā bojājot pieminekli un apdraudot cilvēku dzīvības. Taču šis piemineklis ir starptautisks tūrisma objekts, jo to, baznīcu un parku katru gadu apmeklē vairāki simti tūristu ne tikai no mūsu valsts, bet no Lietuvas, Polijas, Vācijas un citām valstīm, kā arī bijušie asarieši no Latvijas un ārzemēm, Aknīstes, Rubenes un citu skolu skolēni. Pieminekļa apkārtnes sakopšanā un pasākumos pie tā pulcējas pagasta iedzīvotāji, tāpēc ir svarīgi saglabāt šo piemiņas vietu kā vēstures liecību un drošu objektu apmeklētājiem.

Biedrības LANDU iesniegtajam projektam Jēkabpils novada pašvaldība piešķīra finansējumu 1000 EUR nepieciešamo darbu veikšanai. Lielākais ir sertificēta kokkopja – arborista darbs, kas neiekļausies projektam piešķirtajā summā, tāpēc lūgums atsaukties kritušo un citu Augškurzemes partizānu pulka karavīru piederīgos, vietējos un kaimiņu pagastu iedzīvotājus un citus interesentus, kuriem rūp šī piemiņas vieta, ziedot biedrības AS Swedbank kontā LV90HABA0551052672016 ar norādi „Pieminekļa saglabāšanai“ vai apmeklējot Asares baznīcu, lai piemineklis savu simto gadadienu sagaidītu godam saposts un nākamajām paaudzēm turpinātu paust slavu par partizānu varoņdarbiem.

Tā un apkārtnes sakopšanas darbi tiks turpināti līdz 2024. gada rudenim, tāpēc materiāla un fiziska palīdzība būs ļoti nepieciešama. Sīkāka informācija pa tālruni: 29148597 vai e-pastu: landu@inbox.lv.

Gita Liepa,
biedrības „LANDU“ valdes priekšsēdētāja, projekta vadītāja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com