|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 705, 2022. g. 8. jūnijā
Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte) -
Amanda un Emīlija „Latvijā“ pie Brīvības pieminekļa. FOTO no Amandas Hirstas Vaitas personīgā arhīva.
Emīlija saņem savu brīvo smūtiju. FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Tukšu pudeļu nodošana. FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Emīlija un Annika gājienā no Brīvības pieminekļa uz pieminekli Pārdaugavā. FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Āgenskalna tirgus. FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Annika ar savu gleznu Āgenskalna tirgū. FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Māmiņdiena Uzavaras parkā zem jauniem ziediem. FOTO no Amandas Hirstas Vaitas personīgā arhīva.
Annika tur, kur Prezidents sniedz runas. FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Rinda tikt Rigas pilī Muzeja naktī. FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Mūsu pašreizējā virtuvīti… esmu jau pieradusi. FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Maratons sāksies!! FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Džeims (James) nobeidza!!! FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Džeimss kopā ar pilnā maratona uzvarētāju – etiopieti Deribe Robi Melka. FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Pēc garā skrējiena – masāža. FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Annika pēc pirmās futbola spēles Iecavā. Komanda uzvarēja… laba diena!!! FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Annika pēc pirmās futbola spēles Iecavā. Komanda uzvarēja… laba diena!!! FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte).
Sveiki lasītāji!
Laiks ir gan paskrējis, un sevi atrodu, atkal rakstot... It kā daudz ir padarīts, un vēl ir daudz ko darīt. Nav jau garlaicīgi! Mēs esam labi iesildījušies. Ne jau runājot par saules siltumu, jo visi mums atgādini, ka esot bijis viens no aukstākajiem maija mēnešiem kopš ilga laika!!
Zvanu mammai (Viņa dzīvo Melburnā.) regulāri, un viņa prasa, kā man, Džeimsam (James) un meitenēm iet. Es varu ar prieku un droši pateikt – mums iet ļoti labi – gan garastāvoklis labs, gan fiziskā veidā.
Paspējam ar Emīliju aizstaigāt apskatīt LATVIJA – izliktie burti netālu no Brīvības pieminekļa. Māsai Annikai ir futbolu treniņi 3 reizes nedēļā. Varējām tikt klāt pie izstādes, kad cilvēki tur nebija. Tad apciemojam meitām mīļoto austrāļu kompānija BOOST, kas atrodas Vecrīgā. Bija iemesls, kāpēc... jo, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (PASI vai ID karti, kurā uzrādīts dzimšanas datums) var līdz divām dienām pēc dzimšanas dienas saņemt smūtiju PAR BRĪVU! Emīlijai 3. maijā palika 9 gadi, un šo mēs izdarījām 5. maijā. Viena ļoti priecīga 9 gadniece, jo neko par to nezināja.
Visu, ko viņa domāja mēs plānojam darīt, bija aizvest mūsu tukšās pudeles uz depozīta punktu. Latvijā ir ļoti laba sistēma. Vairums pudelēm ir iespēja atgriezties atpakaļ pārstrādāšanai (recycling). Ja pērkat stikla, plastmasas vai metāla (skārdenes) dzērienu iepakojumā, kura ir marķēta ar Latvijas depozīta zīmogu, tad var to atgriezt uz depozīta punktu un saņemt atpakaļ tavus iepriekš jau samaksātos 10 eiro centus par vienu gabalu. (Veikalā, ja jūs šādus produktus pērkat, tad 10 eiro centi tiks pieskaitīt pie rēķina. Kad atgriežat nebojātu, ar vāku un redzamu zīmogu, tad kupona formātā saņemsiet naudu, kuru varēsiet izmantot jebkurā RIMI lielveikalā.) Es jau domāju, ka šis ir meitenēm burvīgs veids kā sakrāt mazliet naudu, vai citādi izmantot pēc savas vēlēšanās. Mums līdz šim ir jau daži eiro sakrājušies. (Tētim garšo savs Pepsi Max / Diet Coke.)
Pašreiz Latvijai ir līgums ar šo Depozīta iepakojuma operatoru uz 7 gadiem – līdz 2029. gada 31. janvārim. Apsveicam Latviju par šo pozitīvo soli. Šādu lietu vēl neesam ieveduši Melburnā, Austrālijā.
Mēs turpinām vērot, cik tīras ir Rīgas ielas. Brīžiem man šis liekas apbrīnojami, redzot, cik mazas (lieluma ziņā, ne kvantumā) ir atkritumu tvertnes Rīgā. Redzam, ka tās pārsvarā regulāri iztukšo. Annika bieži man komentē, cik daudz cilvēku te lieto e-cigaretes. Tās ir ļoti viegli pieejamas arī, un Latvijā tās var pirkt jau no 16 gadu vecuma (Austrālijā tikai no 18 gadu vecuma).
6. maijā ar lepnumu un godu piedalījos kopā ar meitenēm un vairākiem tūkstošiem tautiešu gājienā no Brīvības pieminekļa līdz krievu uzvaras betona briesmonim. Šis piemineklis celts no „brīvprātīgi ziedotas naudas“, kura toreiz izņemta no cilvēka algām, un vēlreiz prasa naudu, lai nojauktu šo pieminekli. Vēl paies kāds laiks, pirms tāda nojaukšana notiks. Bet gājiens nebija tikai par šo, tas bija, lai kopībā apzinātos, cik stipri, laimīgi un brīvi mēs esam kā latvieši, ka jāturas kopā kā tautai, kā cilvēkiem, un cik tas ir svarīgi, ka esam dzirdēti un ka mūs uzklausa. Pati piedalījos gājienos 1980. gados par Latvijas brīvības atgūšanu, un lai redzētu tik daudz Latvijas karogus, dzirdētu sirdī saviļņojošas dziesmas, bija aizkustinoši man. Es tik ceru, ka mani bērni sapratīs, cik svarīgi aizstāvēt un sargāt savu Tēvu zemi. To mēs darām ne tikai mums, bet arī Ukrainai.
Uz Valmieru ar busu! Pirmās svinības un kliņģeris pie draugiem! Paldies par svaigo gaisu un viesmīlību.
Pirmā Māmiņdiena Latvijā! Man atnesa puķes, karsto šokolādi, paštaisītās kartītes un dzejoli no skolas. Aizstaigājam no centra uz jaunatvērto Āgenskalna tirgu. Staigājām par burvīgo Uzvaras parku, kur vairākas ģimenes bildējās zem ziedošajiem kokiem. Saule spīdēja, un ģimenes to baudīja šo dienu kopā, tāpat kā mēs.
Nogaršojām picu, kas gatavota malkas krāsnī. Meitenes gleznoja vienā uzstādītā bērnu pasākumā, kamēr gaidījām picu. Apskatījām mazu lietotu mantu tirdziņu blakus tirgum. Apciemojam draugus tuvumā un tad uz mājām.
Pusi jaunās virtuves ielika šonedēļ, bet vēl turpinām darboties ar mūsu mazo, mobilo virtuvīti. Pasaules Čempionāts hokejā šonedēļ iesākās Somijā ar spēlēm Helsinkos un Tamperē. Bijam krogā ar draugiem un noskatījāmies kā Latvija spēlēja pret ASV. Diemžēl, lai cik vien ļoti viņus atbalstījām, Latvija neuzvarēja. Es pat savu Latvijas komandas kreklu valkāju, bet arī tas nepalīdzēja!
Šonedēļ es ziedoja asinis. Par asinu ziedošanu saņem ūdeni, cepumus un slimības lapu darba vietai par šo dienu un pat iemaksā tavā kontā (5.47 eiro), bet ar parakstu var atteikties no šīs naudas saņemšanas.
Pa nedēļu meitenēm skolā turpini iet labi iet. Viņas pat abas divas zin, kā turp pašām tikt. Ar lielāko prieku iekāpj tramvajā un zin, kurā pieturā izkāpt. Abas divas var nosaukt gandrīz visu pieturu nosaukumus 1. tramvajā līdz Tallinas ielai. Abām ir arī derīgas skolēnu kartes lietošanai Rīgas satiksmes sabiedriskajā transportā. Lai šo dabūtu, bija atkal jāiet saņemt rīdzinieka kartes. Starpība ir tāda, ka uz šīs kartes norādīta klase un skola, kuru skolēns apmeklē, un līdz ar to skolēniem ir bezmaksas ceļošana visos Rīgas satiksmes līdzekļos.
Šonedēļ bija Muzeju nakts, kad vairums muzeju Latvijā ir atvērtas publikai par brīvu. Interesanti ir tas, ka nav tikai muzeji. Es palasīju un apskatīju vietas, kuras varbūt citādi nebūtu iespējams apmeklēt. Izgudrojam, ka apciemosim Rīgas Pili! Tāda rinda..., un lietus sāk mazliet līt. Nekas! Gaidīsim... Nebija ilgi, jo pienāca viena dāma un izsauca vairākus, kas bija ar bērniem, lai nāk viņai līdzi. Mums rādīja uz citu ieeja, kur visiem bija drošības pārbaude, un tad ielaida par citām durvīm. Kas par iespēja apskatīt, kur prezidents dzīvo un uzņem citus viesus un ārzemju augstās amatpersonas! Puiši no zemessardzes orķestra spēlēja mūziku Lielajā zālē, kamēr visi apskatīja gleznotos griestus un izdekorētās zāles.
Apciemojam arī Rīgas Banku; tā arī tāda vieta, kas nav atvērta publikai ikdienā.
Daudzas vietas bija atvērta līdz gandrīz pusnaktij, un kopā ar Anniku daudz vēlāk apciemojām arī Nacionālo Dabas muzeju. Vēl bija daudz cilvēku.
Šonedēļ notika Rīgas Maratons, kurā piedalījās vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku, ieskaitot skrējējus no 76 valstīm. Šajā skaitā bija tie, kuri skrēja 42 km, 21 km, 10,6 km un vēl bērnu distances.
Džeimss noskrēja pusmaratonu 2 stundās un 3 minūtēs. Es, atbalstītājs un fotogrāfs (šoreiz). Džeimss bija ļoti apmierināts ar masāžu pēc maratona, sakot: „Ja es varētu tādu masāžu dabūt katru dienu pēc sava skrējiena, tas būt fantastiski!“ (Melburnā maratona dalībniekus skaits pa visām distancēm ir pa 37 000, līdz ar to, rindas uz masāža ir pārāk garas, un Džeimss nav nekad to darījis. Noteikti atcerēsies šoreiz!) Džeimss pat satiku pilnā maratona uzvarētāju no Etiopijas, kurš noskrēja pilno 42 km (2 stundās 12 min. 7 sek.); 9 minūtes ilgāk par Džeimss skrieto 21 km (2 stundas 3 min)... Hmm... jātrenējas vairāk???
Šonedēļ Džeimss aizlidoja uz Somiju, lai noskatīt kā Kanāda spēlē Pasaules hokeja čempionātā. Viņam bija biļetes uz spēlēm, kuras notika Helsinkos. Tad vēl par laimi viņš arī paspēja noskatīties divas spēles Tamperē, ieskaitot viena Latvijas spēli un vienu citu (kopā ar paziņām noskatījos).
Skolai jau tuvojas mācību gada beigas. Dienas ļoti īsas; neviena stunda nav pēc plkst. 12 vai 13
Skolā viņām ir lietas, kuras sauc par konsultācijām. Tās ir stundas, kurās bērni var iet pie skolotājiem atsevišķos priekšmetos un uzprasīt palīdzību pabeigt darbus, paskaidrojumus vai vienkārši izmantot šo laiku, piestrādāt tajā priekšmetā. Abas meitenes izrāda interesi aiziet uz vairākām konsultācijām. Krievu valodu pirmo reizi mācās, un viņas grib uzzināt vairāk. Matemātikas skolotājam ļoti patīk, ja bērni izrāda interesi. Latviešu valodas skolotāji ir bezgalīgi izpalīdzīgi ar jautājumiem par valodām.
Skolas izlaidums notika baznīcā blakus skolai. Izdalīja dažādus diplomus par sekmīgiem darbiem. Bērni visi tērpušies svētku drēbēs. Skolu vēl never ciet līdz jūnija beigām, un atvērsies augusta vidū. Bērniem ir iespēja ņemt vasaras klases, ja atzīmes nav pietiekamas, vai neesot nolikts kāds pārbaudījums. Skolotāji piedāvā konsultācijas šajā laiku arī.
Oficiāli brīvdienas bērniem tagad ir no 1. jūnija līdz 1. septembrim. Mūsu meitenēm nekad nav bijis tāds brīvlaiks!
Annika nospēlēja savas pirmās divas futbola spēles, spēlējot kopā ar U14 (zem 14 gadu vecuma) komandu. Spēles notika Iecavā, un meitenes uzvarēja, Annika pat iesita vārtus!
Annika teica, ka viņai patika laukos spēlēt jo bija klusāk.
e95 Eiro 2,047/litrā (0,228 dārgāk pēdējā mēnesi) un dīzeļdegviela Eiro 1,927/litrā (0,095 dārgāk pēdējā mēnesī).
Mēs esam atklājuši, ka inflācija skar Latviju ar pārtikas cenu pieaugumu. Mūsu galvenās izmaksas ir pārtikā, un patreiz ir vairāk nekā mēs izdotu mājās Melburnā.
Kā nu nobeigt šoreiz? Diemžēl, Džeimss nejutās pāris dienas labi, un tad agri no rīta iztaisīja antiģēnu pārbaudi sev, un viņam ir Covid vīrus. Mēs visi tā mēģinājām turēties attālināti viens no otra dzīvot, cik tas dzīvoklī ir iespējams. Es pāris dienas vēlāk mazliet jutos ļoti nogurusi, domāju, ka tas bija varbūt tāpēc, ka vienās kāzās čigānos gāju... Tad pārbaudīju sevi – arī Covid....
Nepiedalīšos paredzētajā kopkora koncertā Tukumā. Ļoti bēdīga. Paldies Dievam, meitenēm nav; pārbaudījām un nebija.
Un nopietni mums ir jāsāk piestrādāt pie dzīvokļa meklēšanas, jo viss nav kā izskatās bildēs internetā. Tiešām pašam visu ir jāredz dzīvē.
Līdz nākamreiz, kad būsim izveseļojušies, un te mums cerams būs virtuve!!
Amanda
Laikrakstam „Latvietis“