Aizvesto piemiņas akts Sidnejā

Palielināt / Enlarge

Palielināt / Enlarge

Latvijas vēstnieks Marģers Krams uzrunā klātesošos. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Andris Kariks lasa Pētera Bakokska dzejoli „Andris apmeklē nolaisto skolas namu Lādēs“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Sarma Upeniece, Daina Kaina, Viktorija Mačēna, Sandra Dragūna. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Igauņu koris „Kooskõlas“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Igaunijas vēstniece Kersti Ēsmā (Eesmaa), ukrainiete Katerīna Argīrū (Kateryna Argyrou), Lietuvas vēstnieka vietniece Aiste Jakstiene (Aistė Jakštienė),Latvijas vēstniecības vadītāja vietniece Ieva Apine. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Baltiešu komitejas priekšsēdis, lietuvietis Alfonsas Stonis un Katerīna Argīrū (Kateryna Argyrou). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Lietuviešu ansamblis „Atspindys“. Fona Baltiešu mākslinieku darbu izstāde. FOTO Ojārs Greste.

Aizvesto piemiņas akts Sidnejā notika svētdien, 5. jūnijā, plkst. 14.00 Sidnejas Latviešu nama zālē. Piedalījās prāvs skaits no visām trim Baltijas tautām. Apvienotās baltiešu komitejas Jaundienvidvelsā (NSW) priekšnieks Dr. Alfonsas Stonis sveica visus un pieteica lietuviešu katoļu kapelānu tēvu Juozu Deveiki vadīt lūgšanu. Lūgšanā kapelāns pateicās par mūsu tēvu zemēm un lūdza par Ukrainas tautu. Dr. Stonis arī nolasīja JDV (NSW) premjera D. Peroteta (D. Perrottet) novēlējumu baltiešiem. Brīvība ir dārga.

Galveno runu teica Katerīna Argīrū (Kateryna Argyrou), Austrālijas apvienoto ukraiņu organizāciju līdzpriekšsēdētāja. Viņa teica, ka ukraiņu tauta izdzīvo visļaunāko murgu. Katerīnas vecvecāki bija apcietināti, spīdzināti un deportēti uz vergu nometnēm bijušajā Padomju savienībā. Katerīna nevarēja iedomāties, ka arī viņai būs jāpiedzīvo karš. Viņa no sirds pateicās par baltiešu atbalstu. Patlaban pret ukraiņu tautu lieto vissmagākos ieročus, kas nav kodolieroči. Tos lieto pret visu tautu, ne tikai pret bruņotiem spēkiem, bet civilistiem, mātēm, bērniem un sirmgalvjiem. Notiek genocīds. Šobrīd notiek visasiņainākās cīņas. Ja Ukraina kritīs, kritīs Eiropa. Tiek sabombardētas slimnīcas, skolas un ēkas ar kulturvēsturisku vērtību. Var palīdzēt ukraiņiem, rakstot vēstules politiķiem, piedaloties demonstrācijās un ziedojot ukraiņu kopienai.

Igaunijas vēstniece Austrālijā Kersti Eesmaa teica, ka ir svarīgi neaizmirst savas tautas pagātni. 2,5% no igauņu tautas bija deportēti (uz Sibīriju) No tiem 35% bija bērni. Tagad ukraiņu bērni tiek deportēti. Lai tas nebūtu tā, ka bērniem atkal tiek atņemta bērnība. Mums ir jādara viss, lai Ukraina uzvar mūsu bērnu un miera Eiropā dēļ.

Latvijas vēstnieks Austrālijā Marģers Krams atgādināja par 1941. un 1949. gadu deportācijām Latvijā. Mēs nedrīkstam aizmirst tos, kas gāja bojā gulagos.

Tagad ir pagājušas 100 dienas kopš sākās karš. Slava Ukrainai. Lietuvas vēstnieka vietniece Aiste Jakstiene nolasīja sarakstu ar Ukrainas cilvēku zaudējumiem karā, tai skaitā arī 641 slimnīcas, kas ir sabombardētas. Lietuvieši ir ziedojusi līdzekļus, lai iegādātos dronu, ko ziedot Ukrainai.

Koncerta daļā Andris Kariks nolasīja Pētera Bakovska dzejoli Andris apciemo pamesto skolas ēku Lādēs. Uzstājās latviešu vokālais un instrumentālais ansamblis (Viktorija Mačēna, Sandra Dragūna, Daina Kaina un Sarma Strazda) ar Ziedi, ziedi rudzu vārpa, Kur gaismeņa zyla ausa un Skaista mana tēvu zeme.

Lietuviešu sieviešu vokālais ansamblis Atspindys dziedāja Mergele, Augo putins, Oi tu strazde, Snaudala snaudzia un Lietutis lyja.

Igauņu jauktais koris Kooskõlas, diriģējot Dr. Naomi Kūperei (Cooper), dziedāja Emakeelelaul, Muusika, Laul Põhjamast un Ta lendab mesipuu poole.

Nobeidzot aktu, visi klātesošie dziedāja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas himnas. Dr. Stonis visus aicināja uz atspirdzinājumiem turpat zālē.

Valdis Krādziņš
Laikrakstam „Latvietis“

Video: https://youtu.be/CwSd6-zxgLU