Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Senioru saiets Sidnejā

Izrādīja vairākas video filmas no Latvijas

Laikraksts Latvietis Nr. 707, 2022. g. 22. jūnijā
Valdis Krādziņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skats uz Rundāles pili no pils parka. FOTO Valdis Krādziņš.

Franču stila strūklaka Rundāles pils parkā. FOTO Valdis Krādziņš.

Rozes Rundāles pils parkā. FOTO Valdis Krādziņš.

Rozes Rundāles pils parkā. FOTO Valdis Krādziņš.

Senioru saiets Sidnejā notika piektdien, 10. jūnijā, plkst.11.00 Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē.

Šai aukstajā rītā piedalījās 13 dalībnieku. Jānis Grauds izrādīja vairākas video filmas no Latvijas. Pirmā bija no LTV Dziesmas ceļš. Mārtiņš Brauns. Mārtiņu Braunu intervēja Baltezerā mājas dārzā.

Slavenais komponists un mūziķis dzimis 1951. gada 17. septembrī. Pērn viņš nosvinēja savu 70. dzimšanas dienu, bet diemžēl 24. novembrī aizgāja mūžībā. Vecāki viņam bija ārsti, bet, kad atklājās, ka Mārtiņam bija absolūtā dzirde, viņš nolēma kļūt par mūziķi. Jau jaunībā Mārtiņš spēlēja klavieres; iemīļotākā mūzika bija blūzs. Viņš uzkomponēja dziesmu Zirgs, kas naktī dzied. Tāda veida mūzika bija nevēlama komunistiem. Vēlāk sekoja daudz tautā ļoti populāru dziesmu: Jauna ēra, Daugaviņa, Mīla ir kā uguns, Dzied ar mani tautu meita, Dvēselīte un Veltījums mīlestībai.

Tāpat kā Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns ir izaudzinājis daudz dziedātāju: Niku Matvējevu, Ievu Sutugovu un citus. Viņš ir mūzikas autors vairāk nekā 100 kinofilmām un teātra izrādēm. Viņš komponēja mūziku Ziemassvētku jampadracim, kuru izpildīja Cīrulīšu ģimenes bērni. Rīgas 800 gadē – 2001. gadā viņš komponēja mūziku, skaņu un gaismas uzvedumā Sapnis par Rīgu.

Rakstnieks Jānis Peters stāsta, ka Mārtiņš lasīja daudz. Viņš plaši pārzināja literatūru un klasiku. Mārtiņš Brauns ir latviešu mūzikā nervs. Viņa komponētā Saule, Pērkons, Daugava 2018. gada aptaujā ieguva 1. vietu, kā Latvijas simtgades labāko dziesmu. To 2018. gada 18. novembrī dziedāja pie Brīvības pieminekļa. Dziesma tagad ir katalāņu himna.

Diriģents Ivars Cinkuss min, ka Mārtiņam latvietība bija ļoti skaidra. Mēs arī redzam Cinkusa kori Gaudeamus, dziedot Tavā laikā. Starp koristiem ir bijušie austrālieši – Arnis Gross un Benijs Goldsmits (Benny Goldsmith).

No LTV filmu sērijas Aculiecinieks redzējām trīs filmas. Pirmā saucās Rundāles pils dārzs. Ieva, dārza vadītāja, stāsta par dārza uzturēšanu. Siltumnīcā iestāda jaunos stādiņus. Blakus oranžērijā audzē citrus augus: apelsīnus, mandarīnus, kumkvatus un klementīnas. Pils dārzs ir slavens ar rožu dārzu. Lelde stāsta, ka ir 4000 stādu, 2230 šķirnes (ap 600 ir vēsturiskās). Kas strādā pie rozēm, arī saskrāpē rokas! Ir arī daudz citu darbu. Ziemā rozes ir jāapsedz, bet pavasarī jāatsedz. Tatjāna stāsta par tulpēm. Ir Latvijas tulpju selekcionāru kolekcija – 160 šķirnes, 33 narcišu šķirnes un 18 hiacintu šķirnes. Sanita ir kokaugu speciāliste. Viņas pārziņā ir meža parks, kur kādreiz kungi esot medījuši. Te ir aizsargājami lazdu koki, vāveres, stirnas, lapsas un skudras. Rundāles dārzu kopplatība ir 85 hektāri. Regulārais dārzs aizņem 10 ha un meža parks 35 ha Ir 6 km ar dzīvžogiem. Tie ir jāapgriež vairākas reizes sezonā. Visi baroka dārza elementi ir atjaunoti. Drīz arī izveidos virtuves dārzu. Darba diena ir no plkst. 8.00 līdz plkst. 17.00. Regulārie strādnieki ir 40. Ziemā ir brīvdienas. Dārzs ir ierīkots ar talcinieku palīdzību. Arī armija un citi nāk palīgā. Ikviens ir silti ielūgts braukt talkā. Pērngad dārzs saņēma Eiropas dārzu balvu kategorijā par vēsturisku dārzu pārvaldību.

Nākošā filma bija par Morica salu Usmas ezerā. Morica salā ir senākais dabas rezervāts Latvijā. Tas tika ierīkots 1912. gadā. Kopš 1975. gada vienīgie, kas drīkst salu apciemot ir zinātnieki un no Dabas aizsardzības pārvaldes. Līdz tam drīkstēja apciemot, samaksājot 1 rubli. Tagad nedrīkst pat salai tuvoties. Raits stāsta par salas neseno vēsturi, ka 1727. gadā grāfs Morics te slēpās ar karapulku no vajātājiem. Viņš bija Polijas karaļa ārlaulības dēls. Krievijas armija viņus apšaudīja. Visa sala bija mežs. 1912.  gadā tā piederēja cariskai Krievijai. Dace stāsta, ka K. R. Kupfers bija baltvācu pētnieks, kas aprakstīja un uzskaitīja augus. Sugas mainās laiku gaitā. Tagad ir daudz lakšu, un uz kritušajiem kokiem aug sēnes un mājvietu meklē vaboles. Salai ir 10 000 gadu vēsture. Tā bija viena no pirmajām salām Usmā, kas pacēlās ledus laikmeta beigās. Tur tagad ir kukaiņu paradīze. Kristaps, biologs, parāda koku dobumus, kur mājo kukaiņi.

Trešā filma saucās Neuzspridzinātais cietoksnis. Filma bija par Liepājas cietoksni no cariskās Krievijas laika. Tur kādreiz atradās tālšāvēju lielgabalu otrā baterija. Vācieši ieņēma Liepāju un pārējos cietokšņus uzspridzināja, bet šis cietoksnis ir vēl labi saglabājies. Juris Raķis stāsta, ka Latvijas laikā cietoksni lietoja Kurzemes divīzija. Te bija vasaras nometne un notika pretgāzu apmācības. Vēsturnieks Juris Ciganovs mums izrāda gaiteņus, kur mājo sikspārņi, un viss izskatās viduslaiciski baismīgi.

Paldies Jānim Graudam par interesantām filmām! Vienmēr kaut ko jaunu iemācāmies par Latviju.

Paldies Inārai Krūmiņai un Evai Šulakai par garšīgām smalkmaizītēm un kafiju!

Valdis Krādziņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com