Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Daudz laimes, Māra!

Pagalam novēlota reportāža

Laikraksts Latvietis Nr. 707, 2022. g. 22. jūnijā
Vija Sieriņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Māra Mora svin dzimšanas dienu. Starp svinētājiem Daira Tuktēna un Mārtiņš Tuktēns. FOTO no Māras Mores (Moore) personīgā arhīva.

Lolitas medus kūka. FOTO no Māras Mores (Moore) personīgā arhīva.

Spīdolas. No kreisās ap galda: Māra Moore, Vija Sieriņa, Luīze Kaktiņa, Linda Ozere, Sandra Graudiņa, Lonija Graudiņa, Sandra Moore, Iveta Rone, Daina Grosa un Zinta Harringtone. FOTO no Māras Mores (Moore) personīgā arhīva.

Svinības Kouvdeilā (Covedale). No kreisas: Ingrīda Eimane, Naomi Vitersa (Withers), Larisa Rolava, Larisa Freiverta un Māra Mora. FOTO no Māras Mores (Moore) personīgā arhīva.

No kreisās: Daina Grosa, Māra Mora, Vija Sieriņa. FOTO no Māras Mores (Moore) personīgā arhīva.

Laima Junāne, Elīza Maniksa (Mannix), Kaija Mora (Moore), Zinta Mora (Moore), Kārla Tuktēna un Kaspars Mors (Moore). FOTO no Māras Mores (Moore) personīgā arhīva.

Annika un Māra Mora (Moore). FOTO no Māras Mores (Moore) personīgā arhīva.

Tas viss sākās šā gada gada februāra sākumā, kad Mārai Morai (Moore) palika 50 gadi.

Kā bērns viņa mājās runāja latviski, cītīgi apmeklēja latviešu sestdienas skolu Stratfīldā (Strathfield), turpināja tur mācīt un kādu laiku skolu arī vadīja, līdz pasaulē ieradās viņas ceturtais bērns – Anika, kas tad, tikko kā iemācījusies staigāt, pa skolas laiku mammai vazājās līdz kā aste. Ap to pašu laiku LAAJ piešķīra viņai Atzinības rakstu izglītībā, ko pati nevarēja saņemt, jo mājās auklēja savu pēdējo lolojumu.

Visas viņas ģimenes Latvijas apciemojumā 2019. gadā Māra pat pie Brīvības Pieminekļa Rīgā dabūja paspiest roku jaunievēlētajam Latvijas prezidentam Egilam Levitam, kad viņš tur sasveicinājās ar apkārtstāvošo tautu.

Viņas dzimšanas dienas svinības sākās jau īstās dienas priekšvakarā Sidnejā, kad no Rīgas tikko kā bija ieradusies viņas vecākā māsa Daina, kas strādā Latvijas Universitātes pētniecībā un gatavojas uz doktora grādu migrācijas studijās globālo studiju fakultātē; tās turpinājās īstajā dienā šaurākā ģimenes lokā Māras un vīra mājās kopā ar bērniem un nerātno suni Otto netālu no Vulongongas (Wollongong) ar brāļa atvestu ungāru biezpiena kūku, un dienu pēc tam atkal Sidnejā ar māsas ceptu kliņģeri.

Pa starpām Mārai par godu sanāca Sidnejas Spīdolas pusdienot Ēdenes dārzā, Sidnejā, kur viņu sveica ar milzīgu puķu pušķi, bet svinēšana kulmināciju sasniedza 26. februārī – divas dienas pēc krievu iebrukuma Ukrainā. Daina, pa ceļam pie māsas, netālu no Vulongongas, klausoties ziņojumus par Ukrainu, sāka sūdzēties, ka nākot raudiens. Mēģināju viņu no raudāšanas atrunāt, ka neieskrien kādā pretim braucošā mašīnā.

Māras mājās bija sanācis pulks radu un draugu no malu malām, bet neparastās lietus gāzes nespēja omulību traucēt, un melnais plastmasas jumts pasargāja viesus no galīgas izmirkšanas. Lolitas Jurānas ceptā ukraiņu medus kūka sildīja no iekšpuses un lika viesiem arī piedomāt par to, cik viņi ir laimīgi, atrodoties šeit, nevis zemē, ko mēģina izpostīt nežēlīgs ienaidnieks, lai gan arī Austrālijā dažās vietās Dieviņš bija bijis pārāk devīgs ar ūdeni, applūdinādams mājas.

Svinību maratons nobeidzās nedēļas nogalē pēc Lieldienām, kad no Melburnas atlidoja Māras latviešu draudzenes, daļa no kurām bija iegūta gadus atpakaļ Vasaras Vidusskolā Dzintaros. Visas apmetās jūrmalā, netālu no Māras mājām un izbaudīja skaisto jūras skatu.

Varētu domāt, ka atkārtotā svinēšana Mārai deva atelpu no maizes darba, mācot mākslu un citus noderīgus priekšmetus tuvējā katoļu vidusskolā.

Visi Māras radi un draugi vēl viņai daudz baltu dieniņu un spēku, un veselību vēl ilgi turpināt darboties visos virzienos.

(Reportiere atvainojas par lielo nosebojumu, par iemeslu dodot vecumu un kroņa vīrusa izraisītos sadzīves ierobežojumus, kas manāmi palēninājuši viņas dzīves tempu.)

Varētu teikt Plūdoņa vārdiem:

„Arī es tur ielūgts biju;
Papīrsvārkus pataisīju;
...

Lietutiņš tad iesāk līt,
Izjūk svārki tūdalīt;
...
Beidzot putens trako, griež
Un pa gaisu šurp man' sviež.
Kā gan nenosalu salā? -
Un nu pasaka ir galā!“

Vija Sieriņa,
Sidnejā, 2022. g. 2. jūnijā,
kad Sniega kalnos sniga un puteņoja.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com