Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Uzticība Krievijai

Laikraksts Latvietis Nr. 717, 2022. g. 7. sept.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Piektdien, 9. septembrī būs laikrakstam Latvietis 14 gadu dzimšanas diena. Pirmais numurs iznāca 2008. gada 9. septembrī, un iznāk 717. numurs. Kas viss nav pasaulē mainījies kopš tā laika!

Dažas lietas, diemžēl, nav tik atšķirīgas. Mēnesī pirms pirmā laikraksta Latvietis iznākšanas, 2008. gada augustā plosījās Krievijas – Gruzijas karš. Krievija savu uzbrukumu Gruzijai formulēja kā „Miera nodrošināšanas operāciju“. Tas šajās dienās ir salīdzināms ar Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, ko Krievija nodēvējusi par „Speciālo militāro operāciju“, lai demilitarizētu un denacificētu Ukrainu.

Valstis, kuras robežojas ar Krieviju, skaidri saprot, ka tā nemāk vai nevēlas mierīgi sadzīvot ar kaimiņzemēm. Tāpēc arī bijušās Padomju savienības satelītvalstis Austrumeiropā, kā arī prettiesiski okupētas un anektētas Baltijas valstis centās tik ātri, cik iespējams iestāties NATO.

Diemžēl, šī saprašana neizplatās pārāk tālu rietumu virzienā, jo valdošā doma Rietumeiropā bija tāda, ka Aukstais karš ir beidzies, un visi gribam laimīgi un mierīgi sadzīvot. Tas parāda fundamentālu nesaprašanu par Krievijas būtību. Padomju Savienība bija tikai Krievijas impērija citā nosaukumā. Maskava paliek Maskava.

Tagad samērā ātri kļūst skaidrs, ka paļaušanās uz mierīgu sadzīvošanu bija ārkārtīgi liela kļūda. Kaut vai tikai runājot par enerģētiku. 1970. gada sākumā Vācija un Padomju Savienība parakstīja līgumu par dabasgāzes piegādi pa pirmo lielo gāzes vadu no Sibīrijas uz Marktredvicu Bavārijā. Vācija atbildēja uz NATO iebildumiem ar apgalvojumu, ka tā nekad nepaļausies uz Padomju Savienība pat par 10% no gāzes vajadzībām. 50 gadus vēlāk Krievija piegādāja pāri par pusi no Vācijas dabasgāzes, apmēram, trešo daļu no naftas un, apmēram, pusi no oglēm.

Uzticība Krievijai ir bijusi vai nu tik akla, vai ļaunprātīga, ka būtu jārunā par tiesāšanu par valsts nodevību.

Pat pēc Krimas okupācijas un anektēšanas Vācijas ekonomikas ministrs Sigmars Gabriels pārdeva Vācijas dabasgāzes krātuves Krievijas uzņēmumam Gazprom. Šī gada februārī Vācijas Kanclera vietnieks un ekonomisko lietu un klimata aizsardzības ministrs Roberts Habeks informēja, ka Gazprom piederošās dabasgāzes krātuves Vācijā tika „sistemātiski iztukšotas“ ziemā, lai uzdzītu cenas un izvērstu politisku spiedienu.

Vai stāvoklis Latvijā daudz atšķiras no Vācijas bēdu stāsta? Tikai mums būtu bijis jābūt gudrākiem, jo viss pie mums bija un joprojām ir skaidri saprotams.

GN
2020. g. 7. sept.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com