Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Valsts prezidents Ukrainai

Latvija tic Ukrainas uzvarai un nākotnei Eiropas Savienībā

Laikraksts Latvietis Nr. 718, 2022. g. 14. sept.
Latvijas Valsts prezidenta kanceleja -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Slavas alejā pie Marijas pils Kijivā, Ukrainā. No kreisās: Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Latvijas prezidents Egils Levits. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

No kreisās: Latvijas un Ukrainas prezidenti Egils Levits un Volodimirs Zelenskis Slavas alejā pie Marijas pils Kijivā apskata tiko atklāto plāksni E. Levitam. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē. No kreisās: Latvijas prezidents Egils Levits, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

LatvijaAtbalstaUkrainu

9. septembrī Valsts prezidents Egils Levits ieradās Kijivā un tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai apliecinātu Latvijas stingru atbalstu Ukrainai un pārrunātu Ukrainai nepieciešamo turpmāko politisko un praktisko atbalstu.

E. Levits norādīja: „Ukrainai ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai militārais, finansiālais un humānais atbalsts, bet jo īpaši – politiskais. Latvija ir Ukrainas vēstnese Eiropas Savienībā, NATO, ANO un visā pasaulē. Kopā ar domubiedriem Latvija uzstāj, ka pēc iespējas ātrāk jāuzsāk sarunas Eiropas Savienības līmenī par Ukrainas kandidātvalsts statusa tālāku virzību.“

Valsts prezidents uzsvēra, ka cilvēki Latvijā izjūt dziļu solidaritāti ar Ukrainu, jo zina, ko nozīmē svešas valsts iebrukums neatkarīgā valstī. Tāpat Latvija tic, ka karš beigsies ar Ukrainas uzvaru, norādīja E. Levits.

Ukrainas prezidents pateicās Latvijai par sniegto palīdzību un uzsvēra, ka Latvija pieder pie tām valstīm, kas jau no kara pirmās dienas sniedz proporcionāli vislielāko atbalstu.

Tikšanās laikā E. Levits Ukrainas prezidentam pasniedza Viestura ordeni, kas V. Zelenskim tika piešķirts ar Ordeņu kapitula 2022. gada 1. marta lēmumu.

Savukārt Slavas alejā pie Marijas pils tika atklāta plāksne E. Levitam, kas datēta ar 2022. gada 13. aprīli. Plāksne simbolizē dienu, kad valstu līderi pirmo reizi ieradušies Ukrainā pēc Krievijas sāktā kara.

Jaltas Eiropas stratēģijas konference

9.–10. septembrī Valsts prezidents Egils Levits Kijivā pēc tikšanās ar prezidentu Volodimiru Zelenski piedalījās Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē, kur vairākās paneļdiskusijās runāja par Rietumu vienotību un atbalstu Ukrainai, Krievijas agresijas nozieguma izmeklēšanu, starptautiskās kārtības atjaunošanu un sankciju politiku kā instrumentu cīņā pret Krievijas agresiju.

„Krievija aizsākusi ideoloģisku karu ne tikai pret Ukrainu, bet pret visu pasauli. Mūsu pienākums šajā karā ir ļoti vienkāršs – sniegt Ukrainai visu iespējamo militāro, finansiālo, humāno un politisko atbalstu. Tas ir mūsu ieguldījums Ukrainas un visas Eiropas drošībā un brīvībā. Esmu pārliecināts, ka pēc uzvaras Ukraina būs viena no spēcīgākajām Eiropas valstīm – atjaunota no gruvešiem, eiropeiska, mūsdienīga, ekonomiski stabila, un – jo īpaši – ukraiņi būs vienota nācija,“ konferences atklāšanā teica E. Levits.

Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra: „Sarunām ar agresoru par iespējamiem kompromisiem nav ilgtermiņa seguma, jo patiesu mieru var panākt tikai tad, kad abas puses atzīst starptautiskās tiesības. Jebkāds spiediens uz Ukrainu kaut kādā mērā akceptēt teritoriālu zaudējumu nenovedīs pie miera, gluži pretēji – tas radīs lielāku apdraudējumu nākotnē, bet tad jau plašākā mērogā.“

Valsts prezidents arī atzīmēja, ka šobrīd aktuāls problēmjautājums ir demokrātijas noturība. „Demokrātija saskaras gan ar izaicinājumiem no ārpuses – agresiju pret demokrātisku Eiropas valsti, gan ar izaicinājumiem no iekšpuses – neuzticēšanās valdībai, populisms utt. Demokrātija šobrīd ir stresā. Noturīga demokrātija ir mūsu labklājības pamats. Tikpat būtiski, lai tiktu atjaunota starptautiskā miera kārtība. Es nešaubos, ka tas ir svarīgi visām pārējām 192 ANO dalībvalstīm.“

Diskusijā par līdzšinējo un turpmāko sankciju politiku pret agresoru – Krieviju – Valsts prezidents teica, ka „ir ļoti svarīgi saglabāt sankciju politiku pret Krieviju līdz brīdim, kad Ukraina pilnībā atjaunos savu teritoriālo integritāti un suverenitāti“. „Latvija augstu vērtē stabilitāti, starptautisko mieru un drošību, ko garantē starptautiskās tiesības. Ir jānovērš jebkādi mēģinājumi graut šo starptautisko kārtību,“ uzsvēra Valsts prezidents.

Pārrunājot ar jauniešiem to, kā Krievija izmanto dezinformāciju un viltus ziņas, lai izplatītu savu propagandu, Valsts prezidents atzīmēja, ka „mūsu visu pilsoniskais pienākums ir stāties pretī Krievijas informatīvajam karam“. E. Levits arī akcentēja, ka Latvija, jau daudzu gadu gaitā piedzīvojot pret valsti vērstu informatīvo karu, ir iemācījusies labāk atpazīt un cīnīties pret Krievijas propagandu un var dalīties praktiskā pieredzē ar citām valstīm.

Starptautisks tribunāls

9.–10. septembrī Valsts prezidents Egils Levits, piedaloties Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē Kijivā, rosināja strādāt pie īpaša Starptautiska tribunāla izveides, kas izmeklētu Krievijas agresijas noziegumu Ukrainā.

Valsts prezidents diskusijā par īpaša tribunāla izveidošanu norādīja, ka nesodāmība par šādu noziegumu izdarīšanu ir nepieņemama, jo tas nozīmētu starptautisko tiesību standarta vājināšanu, kas patlaban aizliedz šādu agresīvu karu. Tādēļ ir nepieciešams izveidot šādu īpašu tribunālu, kas būtu kompetents izmeklēt un iztiesāt Krievijas agresijas noziegumu Ukrainā, uzsvēra E. Levits.

Valsts prezidents atzīmēja: „Agresijas noziegums, tāpat kā kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds ir smagākie noziegumi, kas atzīti starptautiskajās tiesībās. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāveic pasākumi, lai risinātu šo jautājumu visos atbilstošajos līmeņos.“

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com