Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Skats no izstādes. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Skats no izstādes. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Rotas. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Rotas. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

„Saules suņi“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Arvīda un Margas Spertālu balva. FOTO Māris Brancis.

Līdz 8. oktobrim Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā apmeklējama neparasta izstāde – Ginta Strēļa rotu un skulptūru izstāde Pusceļā. Rotu izstādes ir visai reta parādība Latvijas kultūras dzīvē. Parasti tās papildina gleznu, grafikas vai lietišķās mākslas skates. Rotas ir nelielas pēc formas, darinātas no sudraba un zelta, iestrādāti dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, kas vilina ne tikai sievietes tās iegūt, bet arī zagļus un aplaupītājus. Tādēļ mākslinieka un jelgavnieku uzdrošināšanās ir visai bīstama un vienlaikus ļoti apsveicama. Tiesa gan, mūsdienās muzeji un daudzas citas iestādes ir apgādātas ar novērotāju kamerām, kādēļ garnadžiem ir visai grūti nemanāmi iedzīvoties šāda veida materiālās vērtībās.

Rotkalis Gints Strēlis, beidzis Rīgas Lietišķās māksla vidusskolas metālapstrādes nodaļu, devās uz Tallinu, kur studēja Mākslas universitātes metālmākslas nodaļā un beidza to 1992. gadā. Izstādēs piedalās jau kopš 1990. gada gan Rīgā, Valmierā un Jelgavā, gan Bostonā (1993) un Ņujorkā (1994), kā arī Vācijā.

Viņa darbi ir dekoratīvi un tēlaini, kuru īstenošanai izmantots sudrabs, melhiors, misiņš, kapars, zelts, pusdārgakmeņi un citi materiāli. Tos raksturot ir visai sarežģīti. Skatītāji un speciālisti te pamana atskaņas no asīriešu, ēģiptiešu, indiāņu un vikingu mākslas, kas papildinātas ar latviešu rakstiem un seniem ornamentiem. „Es esmu kā sūklis, kurš uzsūc visu, ar ko sastopos,“ mākslinieks atzīstas. Studiju laikā Igaunijā kursa biedri bija gan lietuvieši un igauņi, gan gruzīni un citi, no kuriem daudz ko patapināja. Kā ikviens mākslinieks, arīdzan Gints Strēlis jaunām idejām ierosmi rod rotām un lietišķai mākslai veltītās grāmatās un žurnālos. Rezultātā rodas neatkārtojamas rotas, kas pārsteidz ar tehniku daudzveidību, ar ornamentu bagātību, ar detaļu precizitāti, radošo brīvību un eleganci. Tās apbur ne tikai sievietes, kuras kāro iegūt savā īpašumā gredzenus, kaklarotas vai piespraudes, bet arī vīriešus, kuru vīrišķību izceļ piemērota rokassprādze vai gredzens. Gints Strēlis sūkstas, ka vīrieši maz nēsā atbilstošas rotas, baidīdamies būt sievišķīgi.

Daudznozīmīgas ir arīdzan viņa skulptūras, kas sasaucas ar senām teikām un leģendām par pasaules radīšanu. To vēsta darbu nosaukumi – Saules laiva, Pasaules koks, Saules koks. Tie liek padomāt par Bībeles un citu teiku daudznozīmību, tajās paslēpto pasaules gudrību. Arī tās ir rūpīgi pārdomātas un perfekti nostrādātas.

60 gadu jubilejas izstādi Gints Strēlis nosaucis par Pusceļu. „Pusceļš ir aptuvens attālums starp sākumu un mērķi. Starp ideju un rezultātu. Starp rotu un lietotāju. /.../ Tas iezīmē apziņu, ka esam mūžīgā izaugsmē un kustībā starp ideju, procesu un gala iznākumu. To īso brīdi, kas svinīgi stiprina nākamo pakāpienu aizvien jaunu mērķu un ideju kalšanai,“ lasāms izstādes anotācijā.

Izstādi papildina viņa zīmējumu un ideju digitālie palielinājumi, kas ļauj skatītājam iedziļināties radošā procesa noslēpumos. Šajā ziņā jubilāram palīdzējis dēls Roberts, kurš savulaik papildinājās Ņujorkā. Te jāatklāj, ka lielformāta zīmējumi papildina un organizē telpu, kurā uz postamentiem aplūkojamas rotaslietas un skulptūras. Kas to lai zina, bet varbūt Gintā Strēlī pārceļojis vectēva, Jelgavas profesionālā teātra dekoratora, Arvīda Spertāla gars, kas izcēlās ar izcilu telpas izjūtu, radošo nemieru un nepārtrauktiem atradumiem. Te nav lieki piebilst, ka jubilārs ir darinājis arī Arvīda un Margas Spertālu balvu, ko Jelgavas novads piešķir par izcilu scenogrāfiju teātrī.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“