Latvijas Universitātes gada svētki Melburnā

Latvijas Universitāte

Palielināt / Enlarge

Juris Jakovics sniedz runu „Kultūra, piederība, balsošana“. FOTO Anita Andersone.

Palielināt / Enlarge

Trīs rīkotāji – Fil!Juris Jakovics, korp! Lettonia, fil!Anita Andersone, korp! Imeria un fil!Juris Drēziņš, korp! Selonija. FOTO no Anitas Andersones personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Universitātes gada svētku mākslinieki. No kreisās: Kaspars Švolmanis, Džordžīna Luisa (Georgina Lewis), Ingrīda Dārziņa un Ēriks Stepaņuks. FOTO Pēteris Dārziņš.

Palielināt / Enlarge

Fēlikss Baumanis ar didžeridū un Aksels Šmits ar kokli. FOTO Indra Baumane.

Palielināt / Enlarge

Fil! Roberts Birze, korp! Selonija, K!K!M! man! cant! vada dziesmu. FOTO Anita Andersone.

Palielināt / Enlarge

Korp! Dzintra pārstāves. No kreisās: Vita, Saltupa, Nora Žubecka, Margita Jakovica, Valda Jefimova, Anda Vēliņa un Solveiga Vēgnere. FOTO no Vitas Saltupas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Ēriks Stepaņuks un Kaspars Švolmanis. FOTO Anita Andersone.

Palielināt / Enlarge

Iveta Samule un Margita Jakovica. FOTO no Anitas Andersones personīgā arhīva.

Sarīkojumu sestdien, 17. septembrī sāka ar Latvijas Universitātes himnu, kuru dziedāja fil! Sandras Birzes, korp! Imeria, klavieru pavadījumā. Himnai ir lieliski vārdi, Edvarta Virzas sarakstīti:

Studenšu korporāciju kopas Melburnā seniore fil! Anita Andersone, korp! Imeria, uzrunāja viesus, kas bija ieradušies kuplā skaitā, teikdama, ka latvieši izglītību augstu vērtē, piemin un godina katru gadu Latvijas universitāti, kuru dibināja vienu gadu pēc Latvijas neatkarības iegūšanas un kur bija iespēja iegūt augstāko izglītību latviešu valodā. Dodoties bēgļu gaitās 2. Pasaules kara laikā latvieši izjuta pārrautās izglītības lielo trūkumu, un tādēļ īpaši ceļ godā patvēruma zemes augstākās izglītības iestādes.

Visi kopīgi nodziedāja Dievs, svētī Latviju!

Mūžībā aizgājušo mācībspēku piemiņai ievēroja klusuma brīdi.

K!K!M! seniors, fil! Juris Drēziņš, korp! Selonija, apsveica akadēmisko grādu ieguvējus Viktorijā kopš 2019. gada.

Lija Ilga Andersone –

• 2019. gadā – Tēlotājmākslas (dejas) bakalaura grāds, Melburnas Universitātē (Bachelor of Fine Arts (Dance), Melbourne University);
• 2021. gadā – Ilgtspējīgas attīstības un humanitārās darbības absolventa sertifikāts, Dīkinas Universitāte (Graduate Certificate of Sustainable Development and Humanitarian Action, Deakin University).

Aleksandrs Dārziņš (Lettg!) –

• 2021. gadā – Medicīnas zinātnes bakalaura grāds Tasmānijas Universitātē (Bachelor of Medical Research, University of Tasmania).

Maija Astra Drēziņa –

• 2021. gadā – Mākslas bakalaura grāds Melburnas Universitātē (Bachelor of Arts, University of Melbourne).

Lūkas Raimonds Elberts –

• 2020. gadā – Dizaina bakalaura grāds ar digitālo mediju dizaina un fotovides specialitātēm, Svinbernas Tehnoloģijas universitāte (Bachelor of Design with majors in Digital Media Design and Photomedia, Swinburne University of Technology, 2020).

Kārla Jaudzema –

• 2019. gadā – Mūzikas bakalaura grāds ar īpašu uzsvaru vokālajā sniegumā, Monaša universitātē (Bachelor of Music – Performance, Monash University).

Andrejs Jaudzems – 

• 2019. gadā – Inženierzinātņu bakalaura grāds ar uzslavu, specializējoties mehatronikā, Monaša universitāte (Bachelor of Engineering (Honours) in Mechatronics Engineering, Monash).

Kate Ērika Jaunalksne –

• 2020. gadā – Ergoterapijas bakalaura grāds, Austrālijas Katoļu universitāte (Bachelor of Occupational Therapy, Australian Catholic University).

Līsa Māra Jaunalksne –

• 2021. gadā – Mediju un komunikāciju bakalaura grāds žurnālistikā, La Trobes Universitātē (Bachelor of Media and Communications, majoring in Journalism, La Trobe University).

Tomas Kalējs (Sel!) –

• 2021. gadā – Lietišķo zinātņu bakalaura grāds un Podiatrijas prakses maģistrs, La Trobes Universitātē (Bachelor of Applied Science and Master of Podiatric Practice, La Trobe University).

Helēna Kasztelāne (Zinta!) –

• 2020. gadā – Filozofijas doktors Mūzikas izglītībā, Čarla Darvinas Universitātē (Doctor of Philosophy (Music Education), Charles Darwin University).

Daina Krasta –

• 2022. gadā – Maģistra grāds Psiholoģijā (Izglītībā un Attīstībā), Austrālijas Katoļu universitātē (Master of Psychology (Educational and Developmental) Australian Catholic University).

Kalvis Ivars Švolmanis –

• 2021. gadā – Dizaina bakalaura grāds, Melburnas Universtātē (Bachelor of Design, University of Melbourne).

S!K!K!M! Seniore Anita Andersone iepazīstināja ar svētku runātāju, ilggadējo Kanberas latviešu sabiedrības darbinieku Juri Jakovicu, korp! Lettonias filistru, kuram Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nesenā Latvijas vēstniecības atklāšanā Kanberā pasniedza Atzinības rakstu par viņa palīdzību Latvijas vēstniecības Kanberā izveidošanā. Juris Jakovics ir bijis aktīvs latviešu sabiedrībā, daudzu gadu garumā uzņemoties dažādus darbus – mācot latviešu skolā, piedaloties korī un tautas deju grupā Sprigulītis un no 1995. gada ir Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) vicepriekšsēdis Kanberā.

Ārpus latviešu sabiedrības Juris Jakovics atbalsta vairākas labdarības organizācijas, piemēram, Austrālijas Nacionālās universitātes uzsākto Nusa Tenggara organizāciju, kā arī palīdzības organizāciju Rotary. Vaļas brīžos braucot slēpot vienatnē, svaigā gaisā!

Fil! Juris Jakovics sniedza interesantu runu par tematu Kultūra, piederība, balsošana. (Pilnais teksts publicēts laikrakstā atsevišķi.) Vispirms viņš pareizi minēja, ka kultūru var dažādi apzīmēt, zem dažādiem jēdzieniem, bet tie visi ir pamatoti uz to, ka cilvēku kopienas uztur līdzīgas vērtības. Viņš iztirzāja kultūru un minēja, ka kultūra un tradīcijas atšķiras no vienas tautas uz otru, iespaidotas no klimata, zemes auglības, izolācijas un citu valstu vai kopienu spiedieniem. Tāpēc pasaulē ir tik milzīga dažādība un daudzpusība.

Apsverot balsošanu, svētku runātājs uzsvēra, ka mācoties no pētījumu rezultātiem, var apgalvot, ka balsošana panāk samērā daudz. Balsošana uztur demokrātiju, balsošana un „vēlēšanas ir nepieciešamas ekonomiskai izaugsmei, jo tās stiprina tiesiskumu, atbalstot uzticību institūcijām.“

Svētku runātājs lika mums visiem pie sirds, ka mums ir jābalso 14. Saeimas vēlēšanās, lai mums būtu apziņa, ka esam darījuši visu iespējamo, lai Latvijai palīdzētu atspēkot ne tikai ārējos, bet arī iekšējos draudus.

Pēc runas mēs klausījāmies audio ierakstu Veltījums LU 103 gadu atcerei, ko bija ieskaņojuši Fēlikss Baumanis uz didžeridū un Aksels Šmits uz kokles, kas trāpīgi atspoguļoja svētku runā izteiktās tēmas.

Nākošajā priekšnesumā Ingrīda Dārziņa uz trompetes atskaņoja Arvo Parta skaņdarbu Mūsu tēvs un Aijas Dragūnas Mēnesī raugoties. Arvo Parta skaņdarbs skanēja lieliski un iejūtīgi. Jaunās komponistes Aijas Dragūnas skaņdarbs ir veltīts Ingrīdai un varētu cerēt, ka būs daudzi citi.

Kaspars Švolmanis un Ēriks Stepaņuks dziedāja divas dziesmas – Lietiņš un Melburnas serenāde; abas Kaspara Švolmaņa kompozīcijas; pirmā būdama viņa paša pirmā kompozīcija, bet otrā pati jaunākā– komponēta divas dienas pirms šī koncerta!

Priecājamies, ka aug jaunie mūziķi.

Melburnas Latviešu biedrības valdes priekšsēde, com! Iveta Laine, korp! Dzintra, pateicās svētku runātājam un mūziķiem ar ziediem.

Nodziedājām Gaudeamus fil! Roberta Birzes, korp! Selonija vadībā.

Klātesošos pacienāja ar garšīgiem pīrāgiem un šampanieti. Sarunas ar svētku runātāju ieilga vairāk par stundu, beigās kājās stāvošajiem sarunu biedriem atsēžoties krēslos, draudzīgā sarunu aplī.

Apmierinoša – zinātnes un mākslas pilna pēcpusdiena! Sirsnīgs paldies rīkotājiem par lielo darbu latviešu tradīciju un kultūras uzturēšanā.

Dace Dārziņa, OAM,
Akadēmiskās vienības „Atāls“ biedre
Laikrakstam „Latvietis“