Vērtības nezūd

Palielināt / Enlarge

Karogu uzvilkšana, salidojumu atklājot.

Palielināt / Enlarge

Vad. Daina Vītiņa, Diāna Rudzīte un Anita Strautmane aplūko fotogrāfijas no kopā piedzīvotām Lielajām nometnēm.

Palielināt / Enlarge

Piedurknes pilnas nopelnitām „arodzīmēm“. No kreisās: Sandra Lizlovs, Uldis Sīpols, Velta Zvīdre, Anete Pajuste.

Palielināt / Enlarge

Vad. Agnija Jansone (LSGCO) priecājas par „arodzīmēm“.

Palielināt / Enlarge

Vingrinām atmiņas par piedzīvotām lielajām nometnēm.

Septembra sākumā Ņujorkas draudzes lauku īpašumā Katskiļos pulcējās ap 40 tagadējās un bijušās Latviešu gaidu kustības (LGK) vadītājas un gaidas. Viņām piebiedrojās brāļi skauti, labvēļi un viešņas no Latvijas skautu un gaidu centrālās organizācijas (LSGCO). Šis pasākums ir turpinājums līdzīgam pasākumam, par ko nesen šai laikrakstā ziņots (Red.: LL720*), kad Kanādā notika latviešu gaidu salidojums un pēdējais ugunskurs. Abi salidojumi atzīmēja latviešu gaidisma 100 gadu pastāvēšanu, kā arī deva iespēju kavēties atmiņās un apstiprināt vērtības un draudzības, kas gūtas gaidu gaitās. Kā apmēram pirms gada rakstīts šai laikrakstā, LGK nolēmusi savu darbu beigt ar š.g. oktobri, jo piedzīvojusi sekas no maiņām sabiedrībā. Toties tā arī uzskata, ka sasniegusi savu mērķi – latvisko gaidismu uzturēt dzīvu līdz laikam, kad Latvija būs brīva, neatkarīga valsts, un latviešu gaidisms var tur atkal darboties. Latviešu gaidu kustība ar lepnumu un godu uztic latvisko gaidismu LSGCO.

Salidojuma programmas 24 stundās ieplānoja tikpat kā visu, kas notiktu tradicionālā gaidu nometnē. To atklāja ASV jendas priekšniece vad. Kristīna Putene un Kanādas gaidu jendas priekšniece vad. Dace Strīpniece ar karogu pacelšanu. Sekoja Latviešu skautu kustības (vad. Uldis Sīpols), LSGCO pārstāves (vad. Agnija Jansone) un Latvijas skautu un gaidu fonda pārstāves (vad. Anete Pajuste) apsveikumi un dalībnieku sadale pa kopiem. Kops ir gaidisma darba principu pamatos, t.i. 6-8 cilvēku grupa, kas veic darāmo, sadarbojoties. Gaidu kopus tradicionāli nosauc Latvijas puķu un putnu vārdos, līdz ar to mums bija, piemēram, gundegu, rudzu puķu un cielavu kopi. Pēcpusdienā kopi piedalījās uzdevumu nodarbībā, kurā apstaigāja nometnes teritoriju un vingrināja zināšanas un mākas, tā nopelnot arodzīmes. Gaidas pārbaudīja savu atmiņu par gaidu gaitām, t.s., Lielajās nometnēs, atzīmējot visu Lielo nometņu nosaukumus, vietas un gadus pie nometņu uzšuvju attēliem. Ģeogrāfijas pazīšanu, gan Latvijas, gan savas mītnes zemes, pārbaudīja kartēs atzīmējot vietas, kur pastāvējušas LGK vienības. Savukārt, Latvijas kartē bija jāatzīmē vietas, kas izmantotas LGK vienību nosaukumos, piemēram, Sauleskalnu, Pērsi un Ventu. Nodarbībā neizpalika ugunskura sakraušanas un iekurināšanas vingrināšana un veiklības pārbaudījums.

Vakarā gaidas pulcējās pie ugunskura, ko vadīja vad. Karmena Ziediņa. Dziesmas un saucieni vijās ar kopu priekšnesumiem, kas tika sagatavoti pa dienu. Tajos centās attēlot uzdoto tēmu Reiz gaida, vienmēr gaida, kā sagaidāms, ar veselīgu humora devu. Ugunskura dalībniekiem saslēdzoties lokā ap ugunskuru, šis vakara posms beidzās ar gaidu vakardziesmu Kluss miers un gaidu vakara lūgšanu. Tomēr,bija izjūtams, ka dalībnieki negribēja, lai vakars beidzas, un ilgi vēl stāvēja lokā klusumā, vērojot dziestošās ogles un ik pa brīdim daloties ar kādu īpaši mīļu atmiņu no savām gaidu gaitām, piemēram, par to, cik patīkami, mājās pārbraucot, drēbēs vēl sasmaržot nometnes ugunskuru dūmus, vai par kādu mūžībā aizgājušu vadītāju, kas palikusi siltā atmiņā.

Naksniņu jeb nakts azaida vietā, dalībnieces baudīja simtgadei par godu ceptu kliņģeri un turpināja dalīties ar jaukajām, reizēm trauksmainajām, atmiņām par piedzīvoto gaidu nometnēs.

Svētdienas rīts sākās ar svētbrīdi Katskiļu Brāļu kapos pie Latviešu gaidu dibinātājas, vad. Vilhelmīnes Vilkas, piemiņas plāksnes. Svētbrīdim sekoja Zoom saslēgšanās ar LSGCO vadītājām Latvijā. Iepriekšējās dienas nodarbības laikā kopiem uzdeva sagatavot īsu vēlējumu latviešu gaidām Latvijā, ko šīs sarunas laikā noskatījāmies. LSGCO latviešu gaidu priekšniece vad. Inga Kuple, sveica salidojuma dalībnieces un izteica apņemšanos turpināt iedibinātās tradīcijas un audzināt meitenes gaidu garā.

Pēdējā salidojuma posmā iedzīvināja gaidisma labā darba parašu. Dalībnieces šuva jaunus aizkarus nometnes Viesu mājai, krāsoja tilta margas un uzraka pamanītus invasīvus krūmus. Centāmies atstāt mazu daļiņu pasaules labāku, kā to atradām.

Visu salidojuma laiku uz dažiem galdiem iekārtoja nelielu, saglabātu piemiņlietu izstādi. Salidojuma dalībnieces tika aicinātas atvest līdz īpašas piemiņlietas no gaidu gaitām, kas pa gadiem saglabājušās. Nometņu piespraudes, uzšuves un karodziņi, fotogrāfijas, albumi un dienas grāmatas rosināja sarunas un palīdzēja atjaunot atmiņas. Atšķirībā no parastas gaidu nometnes, kur meitenes pašas sev gatavo ēst, cepot uz ugunskura vai mežā iekārtota pavarda, šoreiz varējām pateikties labvēļiem, Edgaram un Lindai Zālītēm, Lindai Byron un Mārtiņam Putenim, par gardo ēdināšanu.

Salidojums beidzās kā nometnes beidzas, pie karogu nolaišanas un dziesmas Svēts mantojums. Atvadu vārdos vad. Agnija Jansone (LSGCO) pateicās LGK par darbu, kas līdz šim veikts gan ārpus Latvijas, gan atbalstot gaidismu Latvijā. Noslēgumā, vad. Kristīna Putene nodeva vad. A. Jansonei oglītes no Kanādas pēdējā ugunskura un iepriekšējā vakara ugunskura, tā simboliski nododot LGK uzturēto latviskā gaidisma dzirkstelīti LSGCO. Viņa novēlēja LSGCO turpināt audzināt latviešu meitenes gaidu garā un atgādināja, ka nekur nepazūdam ne mēs pašas, ne gaidu likumi un solījums. Tie turpina dzīvot mūsos. Viņa novēlēja visām turpināt būt modrām, darīt labus darbus un censties atstāt pasauli labāku kā to atradām.

Vad. Kristīna Putene,
ASV jendas priekšniece
Laikrakstam „Latvietis“

* https://laikraksts.com/raksti/11647