Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


WWF Dzīvās planētas ziņojums

Savvaļas dzīvnieku populācijas kopš 1970. gada samazinājušās vidēji par 69%

Laikraksts Latvietis Nr. 724, 2022. g. 26. okt.
Daina Šteinberga -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Savvaļas dzīvnieku – zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju – populācijas kopš 1970. gada ir piedzīvojušas dramatisku kritumu vidēji par 69%, liecina WWF (World Wide Fund for Nature) Dzīvās planētas ziņojums (Living Planet Report 2022)*. 14. Dzīvās planētas ziņojumā ir uzsvērta satraucošā dabas stāvokļa perspektīva, ko izraisa biotopu degradācija un zudums, pārmērīga dabas resursu ekspluatācija, invazīvo sugu izplatība, piesārņojums un klimata pārmaiņas.

2022. gada Dzīvās planētas ziņojums sniedz visaptverošu pārskatu par dabas stāvokli pasaulē, izmantojot Dzīvās planētas indeksu (Living Planet Index, LPI), ko ziņojumā sniegusi Londonas Zooloģiskā biedrība (Zoological Society of London). Indekss norāda uz izmaiņām vairāk nekā 32 000 dzīvnieku sugu populācijās no 5320 sugām visā pasaulē.

Kopš 1970. gada Eiropas un Vidusāzijas reģionā savvaļas dzīvnieku populācijas ir samazinājušās par 18%, un lejupslīdes tendence joprojām turpinās, neraugoties uz atsevišķiem panākumiem dabas aizsardzībā. Svarīgi atzīmēt, ka Eiropā liela daļa bioloģiskās daudzveidības bija noplicināta jau pirms 1970. gada, savukārt citos reģionos cilvēku ietekme ir notikusi salīdzinoši nesen, tāpēc tajos šajā laika posmā vērojamas straujākas bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tendences.

Līdz šim lielākais Dzīvās planētas ziņojumos analizēto datu kopums liecina, ka Dzīvās planētas indekss īpaši strauji samazinās tropu reģionos, kur novēroto mugurkaulnieku populācijas samazinās īpaši straujā tempā. Dati atklāj, ka no 1970. līdz 2018. gadam novēroto savvaļas dzīvnieku populācijas Latīņamerikā un Karību jūras reģionā ir samazinājušās vidēji par 94%.

Novēroto saldūdens zivju populācijas globāli ir samazinājušās vidēji par 83%, kas ir lielākais samazinājums no visām sugu grupām. Aptuveni puse no apdraudējumiem novērotajām migrējošo zivju sugām ir saistīti ar biotopu zudumu un šķēršļiem migrācijas maršrutos.

Pētījuma rezultāti liecina, ka dabas atjaunošana Eiropā būs ārkārtīgi svarīga. Eiropas Komisija 2022. gada jūnijā nāca klajā ar priekšlikumu jaunam ES tiesību aktam, kura mērķis ir veicināt jūras un sauszemes ekosistēmu atjaunošanu, kā arī sekmēt ES mērķu sasniegšanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Pasaules Dabas Fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis: Pieņemot politiskus lēmumus gan globālā un Eiropas, gan savas valsts mērogā, ir jādomā, kā saglabāt dabas vērtības, no kurām ir atkarīga arī mūsu labklājība. Politikas veidotājiem jāpārveido ekonomika tā, lai dabas resursi tiktu pienācīgi novērtēti un atbildīgi pārvaldīti. Pilnveidojot dabas aizsardzības sistēmu un uzlabojot daba resursu pārvaldību, tajā skaitā saglabājot atlikušos bioloģiski augstvērtīgos mežus, pļavas, mitrzemes, atjaunojot brīvi plūstošas upes un novēršot cilvēka radīto piesārņojuma ietekmi uz vidi, mēs varam palīdzēt atjaunot zaudēto līdzsvaru dabā. Tas mums jādara iespējami ātri.

Pasaules līderi šogad decembrī tiksies Bioloģiskās daudzveidības konvencijas (CBD COP15) 15. pušu konferencē, lai reizi desmitgadē izmantotu iespēju atjaunot cilvēku un dabas izjauktās attiecības. Pasaules Dabas Fonds (WWF) aicina valstu vadītājus apņemties noslēgt Parīzes stila nolīgumu, kas spētu apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, lai līdz 2030. gadam nodrošinātu dabai labvēlīgu pasauli.

*2022. gada globālais Dzīvās planētas indekss liecina, ka novēroto mugurkaulnieku savvaļas dzīvnieku populācijas samazinājušās vidēji par 69%. Indeksa procentuālās izmaiņas atspoguļo vidējās proporcionālās izmaiņas dzīvnieku populācijās, kas novērotas pēdējo 48 gadu laikā.

Daina Šteinberga,
Pasaules Dabas Fonda komunikācijas vadītāja



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com