Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pārdomas kapusvētkiem

Gatavojoties gadskārtējiem draudzes Kapusvētkiem Sidnejā

Laikraksts Latvietis Nr. 725, 2022. g. 2. nov.
Raimonds Sokolovskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vienības draudzes interešu grupas nodarbēs, kas notiek Semināra formātā, starp populārākām tēmām ir bijusi Cilvēka uzbūve. Gatavojoties gadskārtējiem draudzes Kapusvētkiem Sidnejā, mēs esam aplūkojuši tam atbilstošus apakštematus. Šai sakarā piedāvāju jūsu uzmanībai rakstu, kurā esmu centies dot īsu ieskatu, atsaucoties apmeklētāju jautājumam:

Kāda starpība ir starp Garu un Dvēseli?

Šis jautājums ir pacēlies laiku pa laikam, kas arī ir ļoti saprotams, jo rada interesi pievērsties Cilvēka uzbūves smalkumam.

Ķeroties pie tēmas, pirmkārt, jāatgādina, ka:

1. Rietumu tradīcija aplūko Cilvēku kā trīsvienīgu: Gars, Dvēsele un Miesa. (Neshama, Ruah, Nefesh; ebr.)

2. Austrumu tradīcija aplūko Cilvēku kā septiņdaļīgu, izsakot to pašu, tikai smalkākā iedalījumā (uz augšu): Fiziskais ķermenis, Ēteriskais ķermenis, Astrālais ķermenis, Mentālais ķermenis, Augstākais Es, Dvēsele un Atmans jeb Gars.

Te jāpiemin, ka vairākās austrumu tradīcijās šīs sastāvdaļas mēdz formulēt atšķirīgā terminoloģijā, tāpēc var atrast nedaudz atšķirīgas interpretācijas, kas pirmajā mirklī var likties dažādas, bet iedziļinoties faktiski izceļ kādu no kopīgām iezīmēm, kuru ir daudz.

Kā jau zinām, Cilvēka būtnes divējādā daba – fiziskā un garīgā – šodien ir zinātniski pierādīta, un tādēļ vien jau šaubas vairs nerada. Atcerēsimies arī to, ka daļu no cilvēka enerģētikas augstākiem spektriem šodien var jau fotografēt, kā arī konstatēt ar jūtīgām aparatūrām. To visu kopā sauc par cilvēka organismu. Tāpēc jautājums nav par to, bet gan par tā atsevišķām sastāvdaļām. Vai precīzāk – jēdzienu nozīmi. Ar ko jēdziens Gars atšķiras no jēdziena Dvēsele? Jeb – kas ir raksturīgi Garam? Un – kas ir raksturīgi Dvēselei? Nav jau noslēpums, ka populāri šie termini bieži tiek lietoti pamīšus.

Tāpēc, cienījamie lasītāji, jums šeit piedāvāju ielūkoties kādā ilustrācijā, kas uzskatāmi ataino Cilvēka būtnes trīsvienīgo dabu, atbilstoši Rietumu reliģijā pieņemtai un Bībelē pamatotai etimoloģijai. Bībelē lasām, kur apustulis Pāvils par Cilvēku runā trīsvienībā: „Jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai“. (1.Tes.5:23). Kā jau minēju, tā nav pretruna ar Austrumu sistēmās tradicionālo septiņdaļīgo iedalījumu, bet sevī to ietver.

Tātad: Gars

Gan Bībeliskā, gan austrumu, kā arī senatnes mantojuma izpratne šai jautājumā ir vienota, un proti, tas, ko mēs saprotam ar jēdzienu Gars ir Cilvēka būtnes augstākā sastāvdaļa. Gars psiholoģiski atbilst jēdzienam griba. Caur Garu cilvēks ir savienots ar Dievu To Kungu. Lūdzu pievērsiet uzmanību zīmējumam. Tas labi ilustrē, kur Gars zināmā līmenī ietiecas daudzdimensionālajā realitātē, un manifestējas kā viena Gaismas kolonna no/uz Debesīm. Gars kopā ar Dvēseli sastāda Gaismas būtni, kas ir Mana Apziņa jeb tas īstenais Tu pats, kurš pēc fiziskā ķermeņa noārdīšanās mūžīgi turpina savu eksistenci augstākās dimensijās jeb Debesīs. Kad bērēs luterāņi dziedam: Mūžīgā gaisma lai „viņu“ (aizgājēju) apņem!, tad ar viņu tiek saprasts tieši Dvēsele/Gars, kam novēlam Gaismas ceļu uz Debesīm.

Atcerēsimies, ka Svētie Raksti par CILVĒKU sauc tikai tādu būtni, kurai piemīt visas trīs sastāvdaļas vienkopus: Gars/Dvēsele/Miesa. Tikko kāda no sastāvdaļām iztrūkst, tā to vairs nesauc par cilvēku. Piemēram, miesu bez dvēseles sauc par līķi. Vai atkal – notikumos Debesīs, kas aprakstīti Atklāsmes grāmatā un citur, piedalās Dvēseles, Gari un Eņģeļi, nevis cilvēki. Vai atkal – uz zemes miesa un dvēsele kopā var sastādīt dzīvnieku, bet Dieva Gars uz Zemes piemīt tikai Cilvēkam. „Viņš ir devis mums Garu par ķīlu“ (2.Kor.5:5.). Tikai Gars/Dvēsele/Miesa vienkopus – saucas Cilvēks.

Tieši tādēļ Cilvēku apzīmē par Radības kroni, – augstā stāvokļa dēļ, ko Cilvēks ieņem Radībā. Cilvēkam ir uzticēts to pārvaldīt, valdīt pār to. Radītājs, kā lasām psalmā: „...ir tikai mazliet viņu (t.i. cilvēku) šķīris no Dieva, ar godību un varenību viņu pušķojis. To darījis par valdnieku pār saviem radījumiem, visu nolicis pie viņa kājām.“ Tas ir viens no skaistākajiem izteikumiem par pirmradītā Ādama lielumu un skaistumu (resp., cilvēka), kurš tiek atjaunots pēc grēkā krišanas zaudētajā, savā pirmradītajā cēlumā caur otro Ādamu – mūsu Kungu Jēzu Kristu.

Tālāk: Dvēsele

Atgriežoties pie zīmējuma. Tajā ir uzskatāmi atainots, ka Dvēseles ķermenim piemīt zināma līdzība ar fizisko ķermeni. Šo apstākli sponsorē cilvēka ēteriskais, astrālais un mentālais ķermenis, kuri atrodas viens otrā iekšā, un kopīgi izveido cilvēka fiziskās miesas kopiju. Tādēļ šī līdzība. Trenētiem cilvēkiem, kā arī visiem cilvēkiem miegā un meditācijā, Dvēsele var iziet ārpus fiziskā ķermeņa un ceļot, tādējādi gūstot pieredzi bez fizisko maņu orgānu starpniecības. Tādā gadījumā Dvēsele saglabā saikni ar savu fizisko ķermeni caur teleskopiski izbīdošos astrālo nabas saiti. Šeit jāatgādina, ka visos enerģiju līmeņos, iesākot ar rupjo fizisko un līdz pat vissmalkākajam garīgajam, eksistē atbilstoša enerģijas frekvence ar tai raksturīgo vibracionālo biežumu. Fizika ļoti labi zin, par ko te ir runa.

Dvēsele psiholoģiski atbilst jēdzienam jūtas. Cilvēka miesā Dvēsele lokalizējas krūšu rajonā, bet arī piepilda visu organismu. Dvēsele ir Gara sēdeklis. Dvēsele ietver Garu. Tādējādi Dvēsele zināmā mērā ir plašāks jēdziens par Garu. Kamēr Gars ir mazāk ierobežots fiziski kā Dvēsele. Tāpēc Gars ir plašāks par Dvēseli. Bet, kā jau minēju, šie vārdi bieži tiek lietoti pamīšus, un ar vienotu nozīmi, kura vienlaikus ietver abus jēdzienus savienojumā – Dvēsele/Gars. Tomēr, gluži tāpat kā miesai piemīt rokas, kājas, rumpis un galva, tāpat tavam Garam piemīt septiņas un vairāk sastāvdaļas, kuras tad visas kopā sastāda to Gaismas būtni, kas esi Tu Pats jeb tava Apziņa. Tieši tādēļ ir pareizi teikt, ka mēs esam garīgas būtnes ar fizisku pieredzi, nevis otrādi – fiziski radījumi ar garīguma pieredzi.

Septiņi ķermeņi

Runājot par septiņām minētām sastāvdaļām, jāpiemin, ka gan austrumu tradīcija gan arī rietumu ezoterika liecina, ka no tām četras rupjākās daļas sastāda jēdzienu cilvēka personība. Tie ir – fiziskais ķermenis, ēteriskais ķermenis, astrālais ķermenis, un mentālais ķermenis, kuri atrodas viens otrā iekšā. Kā jau minēju, atšķirīgās tradīcijās šie nosaukumi var būt ar variācijām, bet tas nemaina lietas būtību. Pēc fiziskās miesas novilkšanas jeb miesas nāves, Dvēsele atrodas savā ēteriskajā un augstākos ķermeņos, tādējādi saglabājot savu personību, un nostājas savam fiziskajam ķermenim blakus. Tas pats var notikt indivīdam viņa/s dzīves laikā Atklāsmē un ārpusmiesas pieredzēs kā lūgšanā vai meditācijā. Man pazīstams mācītājs Sidnejā ir teicis, ka operācijas laikā viņš esot personīgi piedzīvojis OBE (out of body experience), kurā pastaigājies pa operācijas zāli un novērojis ārstus darbojamies ar viņa fizisko miesu. Līdzīgas OBE pieredzes bija slavenajam Danionam Brinklijam (Danion Brinkley), pavisam 28 minūtes, kā arī daudziem citiem, kas detalizēti aprakstītas Raimonda Mūdija (Raymond Moody) klasiskajā Dzīve pēc dzīves grāmatā un citur. Atsevišķos OBE gadījumos cilvēki atskatoties skaidri novērojuši paši savu astrālo nabas saiti, kas saglabājas Dvēseles ceļojuma laikā. Bet savukārt – pēc miesas nāves arī šie smalkie ķermeņi, kuros atrodas Dvēsele, pēc zināma laika secīgi noārdās, astrālā nabas saite pārtrūkst un Dvēsele/Gars aizlido.

Dvēsele/Gars turpina ceļu

Bībele šo ķermeņu noārdīšanās procesu raksturo šādi: „Mēs negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība.“ (2.Kor.5:4). Un to var tulkot dažādi. Saskaņā ar Kristiānisma doktrīnu Dvēsele/Gars ir Gaismas būtne, kas pēc miesas noārdīšanās turpina savu eksistenci un atgriežas Debesīs, kur gaida uz Miesas augšāmcelšanos. Saskaņā ar Austrumu un Senatnes mantojumu, kā arī mūsdienu Rietumu medicīnas atklājumiem (skat. ref.), ir tāpat – Dvēsele/Gars ir Gaismas būtne, kas pēc miesas noārdīšanās turpina savu eksistenci un atgriežas Debesīs, bet tur pavada zināmu laiku. Tas vidēji ir divreiz ilgāks par pavadīto laikposmu uz Zemes. Pēc tam seko pakāpeniska šo enerģētiski biezāko ķermeņu apvilkšana, kuras laikā Dvēselei tiek izdzēsta viņas preeksistences atmiņa, un kas noslēdzas ar iemiesošanos jaunā fiziskā ķermenī – jaunās mātes miesās, un ar piedzimšanu kā jaunam cilvēkam. Izveidojas jauna personība ar jaunu vārdu, utt. Šo ciklu Dvēsele/Gars veic periodiski ar zināmiem intervāliem, kas visbiežāk nepārsniedz 150 gadu. To sauc par Dvēseles reinkarnāciju. Tai nolūks ir pieredzes iekrāšana un izaugsme, ko Dvēsele/Gars var gūt tikai fiziskā 3D pasaulē. Šī atziņa pastāvējusi arī Kristietībā līdz 550. gadam, kad uz Romas imperatora pavēli tikusi izņemta no doktrīnām. Tomēr Bībelē nekur neatrodam nekādu Jēzus norādi, kas to apstrīdētu. Jūdaismā tā ir arī šodien, kā arī visās lielākajās austrumu tradīcijās, un arī mūsdienu rietumu ezoterikā.

Cik daudz mēs gribam zināt

Jāpiebilst, ka neapdomīgi iedziļināties cilvēkā nevajag. Cilvēks ir radīts (un tiek turpināts radīt) pēc Dieva tēla un līdzības. Cilvēks kā būtne vēl nav pilnībā noformējies. Un Cilvēcīgajā būtnē ir ļoti daudz dievišķības kā tādas. Bet dievišķību nedrīkst likt zem mikroskopa. Dievišķību nedrīkst pakļaut ne analīzei, ne sintēzei. Un dievišķību nedrīkst ne lieki slavēt, nedz pelt. Bībele iesaka uzlūkot cilvēku neitrāli. Cilvēks ir ceļā. Šai ceļā ir jācenšas būt pašam sev. Tajā dodas katrs Dvēsele/Gars, kurš ar nebeidzamiem piedzīvojumiem un prieku ceļo cauri laikmetu laikmetiem, virzīdamies tuvāk un pieliekot arī savu plecu uz Cilvēces lielo mērķi – uzcelt Debesu Valstību zemes virsū. Tā ir galvenā Debesu programma cilvēciskajai civilizācijai uz Zemes. Tikai tad, kad tā būs īstenota, un Ēdene būs sasniegta, mēs visi kopā un arī katrs individuāli varēsim doties tālāk. Jo Ceļš ir bezgalīgs. Kristus ir mūžīgs.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis
Laikrakstam „Latvietis“

Bībelē skat.:

Gars – Mt.10:20, 26:41, Mk.1:12, Lk.1:15, 1:35, 1:47, 2:25-26, 3:22, 8:55, Jņ.3:6, 4:24, 14:26, 15:26, Ap.d.1:8, 2:4, 8:39, 10:19, 10:44, 11:12-15, 13:2, 19:6, Rom.8:16, 8:26, 1.Kor.2:10-13, 3:16, 12:4-14, 1.Tes.5:23, Ebr.9:8, 1.Jņ.5:6-8, Atkl.2:7, 2:17, u.c.

Dvēsele – Mt.11:29, 22:37, 26:38, Mk.12:30, Lk.1:46, 9:56, Ap.d.7:14, Ef.6:6, Fil.2:2, 1.Tes.5:23, Ebr.6:19, 1.Pēt.1:22, 3.Jņ.1:2, u.c.

Miesa – Mt.6:22-23, 16:17, 19:5, Lk.1:31-44, Lk.3:6, 24:39, Jņ.1:14, 2:21, Ap.d.2:26, 31, Ap.d.19:12, Rom.1:3, u.c.

Papildus skat. Geoffrey Hodson „Reincarnation and Christianity“, kā arī Dr.Michael Newton „Journey of Souls“, Dr.Dolores Cannon „Between Death and Life“, „They Walked with Jesus“, Dr.Brian Weiss „Only Love is Real“, „One Soul, Many Bodies“, kā arī rakstus laikrakstā „Latvietis“ Nr.619. „Jēzus Kristus Gara Sēkla“, LL Nr.637. un 638. „Kas ir Patiesība“, LL Nr.603. „Cik liela ir visas Cilvēces kopējā Dvēsele?“, u.c.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com