Sankcijas informācijas kara īstenotājiem

Palielināt / Enlarge

Sandra Kalniete. FOTO Publicitātes foto.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete īpašajā komitejā par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju, šodien prezentēja otro ziņojumu ar rekomendācijām ES dalībvalstu vienotai un neatliekamai rīcībai, lai pasargātu valstis no tieša apdraudējuma, kura būtiska sastāvdaļa ir manipulācija ar informāciju.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupa: „Šīsdienas realitāte ir skaudra. Teorētiskās diskusijas par riskiem un iespējamiem nākotnes konfliktiem, potenciāliem draudiem vai tehnoloģijām ir kļuvušas par realitāti – tūkstošiem ukraiņu katru mēnesi atdod savas dzīvības, cīnoties par savu un mūsu brīvību. Krievijas brutālais karš skaidri parāda, cik cieša saikne pastāv starp naidīgu informācijas karu, energoresursu kā kaujas ieroča izmantošanu un uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, radot tiešus draudus kā Eiropas Savienībai, tā pasaules drošībai un stabilitātei kopumā.“

Pirmais Sandras Kalnietes ziņojums ar pārliecinošu balsu vairākumu tika apstiprināts šī gada martā, tikai divas nedēļas pēc kara sākuma. Tajā tika secināts, ka Krievija, Ķīna un citi autoritāri režīmi ilgstoši ir novirzījuši vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru, lai iejauktos demokrātiskajos procesos 33 valstīs, turklāt puse no šiem gadījumiem saistīti ar Krievijas slēptām darbībām Eiropā, tai skaitā manipulējot ar informāciju tiešsaistes platformās un sniedzot praktisku atbalstu galēji labējiem un kreisiem, kā arī citiem radikāli un populistiski noskaņotiem politiskiem spēkiem Eiropā.

Jaunajā ziņojumā deputāte priekšlikumos īpašu uzsvaru likusi uz tām jomām, kas ir būtiskas demokrātisko procesu nosargāšanā. „Mums jāapzinās, ka ārvalstu iejaukšanās tiek īstenota ar vismodernākajiem tehnoloģiskajiem līdzekļiem, koruptīvām metodēm un izdarot kiberuzbrukumus, bet tas nedrīkst palikt nesodīts, tāpēc aicinu Eiropas Komisiju izveidot speciālu sankciju režīmu par ļaunprātīgu informācijas manipulāciju – trešo valstu darboņiem, kuri spēlē šajā pelēkajā zonā, ir jāzina, ka viņu centieni var izmaksāt ļoti dārgi. Tikpat izšķirīgi svarīgi ir dalībvalstīm pastāvīgi gādāt par mediju finansiālo un redakcionālo neatkarību, un šajā kontekstā atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas direktīvas priekšlikumu, kas uzlabos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret ļaunprātīgu tiesvedību un draudiem. Savukārt nevalstiskajām organizācijām, kas veicina sabiedrībā medijpratību un nodrošina faktu pārbaudi, ES līmenī jāizveido pienācīga un stabila finansējuma bāze darbības nepārtrauktībai,“ uzsver Sandra Kalniete.

Atbilstoši rekomendācijām Eiropas Parlamenta īpašās komitejas pirmajā ziņojumā Eiropas Komisija ir izstrādājusi Mediju brīvības aktu, kura mērķis ir aizsargāt mediju daudzveidību un neatkarību Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šis dokuments paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina paredzams un pietiekams finansējums sabiedriskajiem medijiem, jānostiprina žurnālistikas avotu aizsardzība, Eiropas Komisijai jārada mehānisms ciešākai mediju regulatoru sadarbībai, lai lemtu, piemēram, par Kremļa propagandas ierobežošanu, savukārt tiešsaistes platformām noteikts pienākums respektēt oficiālo mediju saturu, liedzot to patvaļīgi mainīt.

Deputātes Sandras Kalnietes ieskatā, Eiropas Komisijai ir jāsagatavo ES likumdošanas priekšlikumi, kas novērstu Eiropas mediju nonākšanu nedemokrātisku valstu kontrolē. „Tāpat ir nepieciešams stingrāks tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu tiešajām investīcijām, lai novērstu iespēju, ka kritiskās infrastruktūras objekti nonāk nedemokrātisku valstu rokās. Nedrīkst pieļaut augsta riska valstu ražotāju, piemēram, Huawei, Kaspersky un citu iekārtu un programmatūras izmantošanu vitāli svarīgās un jutīgās nozarēs, kurās var tikt apdraudēta datu konfidencialitāte,“ uzsver Sandra Kalniete.

Deputātes sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka šī gada laikā ir palielinājies kiberuzbrukumu skaits, tai skaitā notikuši arī uzbrukumi Eiropas Parlamentam, tāpēc dalībvalstis mudinātas iespējami ātrāk ieviest nesen pieņemto ar kibredrošību saistīto ES likumdošanas ietvaru, savukārt Eiropas Komisija un ES Ārējās darbības dienests aicināti stiprināt kiberdrošības kontroli stratēģiskās komunikācjas kanālos – īpaši būtiski tas ir saistībā ar vēlēšanu infrastruktūru, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā. Ziņojumā norādīts, ka ES kiberdrošības sistēmai ir jābūt elastīgai un spējīgai operatīvi reaģēt krīzes situācijās.

Šodien komitejā prezentētajam ziņojumam Eiropas Parlamenta deputāti līdz janvāra beigām varēs iesniegt grozījumus un papildinājumus, kas kompromisa sarunās tiks izskatīti februārī un martā. Komitejā balsojums par ziņojuma gala redakciju plānots aprīlī, bet Eiropas Parlamenta plenārsēdē to iecerēts pieņemt maijā.

-----------

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete pārstāv partiju apvienību JAUNĀ VIENOTĪBA un, pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, strādā Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komitejās, kā arī īpašajā komitejā par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju. Deputāte aktīvi darbojas Austrumu partnerības ietvaros, lai sekmētu demokrātiskos procesus tādās valstīs kā Ukraina, Moldova, Gruzija un citas.

Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999. gada. Pašlaik labēji centriskajā politiskajā grupā strādā 176 deputāti no visām ES dalībvalstīm. Nevalstiskās organizācijas VoteWatch Europe reitingā Sandra Kalniete ierindota starp 100 ietekmīgākajiem Eiropas Parlamenta deputātiem.

Elīna Bīviņa,
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīdze
12.01.2023.