„Dilles tantes viesizrādes“ – iespēja iepazīt teātri

Palielināt / Enlarge

„Dilles Tante“ Sidnejā. No kreisās: ģimenes locekle (Ilona Brūvere), teicējs (Andris Kariks), vistiņas (Sidnejas Latvieši skolas bērni), Dilles tante (Jānis Čečiņš). FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

„Dilles Tante“ Sidnejā – tipina pa parku. FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

„Dilles Tante“ Sidnejā. Puķes (Sidnejas Latviešu skolas bērni), Dilles tante (Jānis Čečiņš). FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

„Dilles Tante“ Sidnejā – skolā. FOTO Edgars Greste.

Palielināt / Enlarge

„Dilles Tante“ Sidnejā; Sidnejas Latviešu skolas bērni tēlo vecus ļaudis, kamēr Dilles Tante un policists Ansis apprecas. No kreisās: ģimenes locekle (Ilona Brūvere), policists Ansis (Ojārs Greste), teicējs (Andris Kariks), ierēdne (Aija Brūvere), Dilles tante (Jānis Čečiņš). FOTO Edgars Greste.

Man, tāpat kā citiem Sidnejas Latviešu teātra aktieriem un daudziem latviešu bērniem, bija tāda iespēja piedalīties izrādes Dilles tante iestudēšanā 3 dažādās pilsētās – Adelaidē, Sidnejā un Melburnā.

Savā ziņā iesaistītājiem bērniem tās bija radošās darbnīcas divu dienu garumā, kas vainagojās ar lomām uz skatuves un deva iespēju redzēt teātra iestudējuma tapšanas procesu.

Arī man pašai tā bija pirmā pieredze tādā kaleidoskopiskā izrādē, kur vairums aktieru tēloja vairākas lomas. Vienlaicīgi mēs katrs bijām daļa no ģimenes, kas stāsta stāstu, kā arī iejutāmies dažādos tēlos. Piemēram, es biju pastniece, skolas direktore un laulību ceremonijas vadītāja. Bet arī mazie aktieri katrā pilsētā varēja darboties kā skolnieki, kā cālīši, kā puķītes, attēlot lidojošo šķīvi vai piedalīties dažādās lomās parka skatā.

Tas ir svarīgi, ka bērniem, tiek dota iespēja ne tikai mācīties latviešu valodu, bet arī to pielietot. Visi iesaistītie uzzināja par šo mūsdienīgo poēmu Kārļa Vērdiņa sacerēto komisko lugu. Būtībā šī luga ir sirsnīgs stāsts par to, cik svarīgi atrast kādu, kas tevi novērtē. Bērni piedalījās dekorāciju veidošanā, teātra meistarklasē un savu lomu iestudēšana. Divu dienu laikā viņi varēja redzēt, kā no maziem gabaliņiem top izrāde, kā viņi palīdz to kopradīt.

Daudziem, piemēram Sidnejā, tā bija pirmā pieredze pabūt aizskatuvē un ģērbtuvēs. Tā ir vienreizēja iespēja sajust teātri. Pamēģināt ko jaunu strukturētā veidā, varbūt atrast nākotnes aicinājumu, bet varbūt sajust to kā unikālu piedzīvojumu.

Daži bērni ļoti radoši ķērās pie tādiem uzdevumiem kā lidojošā šķīvīša veidošana vai vēstuļu rakstīšana; daži pirmo reizi uzzināja, kā tas būtu rakstīt vēstuli uz Latviju.

Jā, protams, lai izrādes raiti taptu katrā no pilsētām, režisore Ilona Brūvere un pieaugušie aktieri bija jau daudz strādājuši pie savām lomām un izrādes struktūras, tad vietējam teicējam un bērniem atlika vien ielēkt savās lomās. Bet par to, ka projekts ir veiksmīgs, interesents un dzīvotspējīgs liecina fakts, ka katrā no 3 iesaistītājām pilsētām izrādes izdevās lieliski, skatītāji dzīvoja līdzi un smējās. Bērni bija labi apguvuši lomas, un bieži vecāki filmēja viņu debiju uz skatuves. Katra izrāde bija nedaudz citādāka, jo arī skatuves bija citādākas un, protams, citi bērni, bet visi, kam bija iespējams piedalīties, abas plānotajās dienās, savu uzdevumu izpildīja godam.

Dzīvojot ārzemēs, ir ļoti svarīgi saglabāt bērnos interesi par latviešu kultūru un valodu. Tādi radoši un dinamiski projekti kā izrāde Dilles tantes vai nometnes, vai deju un dziesmu uzvedumi palīdz valodai iesakņoties un padara kultūras notikumu par piedzīvojumu.

Aija Brūvere,
SLT aktrise Sidnejā
Laikrakstam „Latvietis“