Templis

Palielināt / Enlarge

Raimonds Sokolovskis 2018. gadā Japānas pilsētā Nara pie Kofuku-ji tempļa. FOTO no Raimonda Sokolovska personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Radioteleskops.

„Pēc tam Jeruzālemē bija Tempļa atjaunošanas svētki. Tas bija ziemā. Jēzus staigāja pa Templi Salamana stabu ailē.“ (Jņ.10:22-23)

Principā templis ir iekārtots kā uztveres – raidītājiekārta jau kopš seniem laikiem. Templī viss ir ierīkots tā, ka tas veicina telpas, laika, enerģijas un matērijas metamorfozes. Kas nozīmē – templī tu vari daudz vieglāk atrasties līdzās kādam notikumam, kurš norisinājies pirms tūkstošiem gadu un noticis citā ģeogrāfiskā vietā. Kā arī tuvoties norisēm pašlaik Universa Augstākās dimensijās. Būt tām blakus – ar daudzkārt pastiprinātu emocionālo, mentālo, un pat fizisko pieredzi. Templis šim nolūkam darbojas kā portāls. Tam piemīt arī spēka filtri, kā sava veida drošības tehnika. Tāpēc templī raksturīgi lietot senos Lielos Tekstus. Tāpēc templī svarīgi ievērot atbilstošas uzvedības normas.

Tādas īpašības piemīt arī Ēģiptes un Meksikas piramīdām, un citām antīkām celtnēm. Kā arī šim nolūkam speciāli iekārtotām vietām, kā lūgšanu nams utt. Tempļu būve un konstrukcijas daudzos gadījumos tika dotas no Debesīm. Pie tam, ar instrukcijām – ko drīkst un ko nedrīkst darīt Templī. Tā lasām Bībelē un citos senos rakstos. Templī, kā likums, atrodas vairākas spēka kolonnas – stabi. Tādā vietā pastāvot, cilvēks piepildās ar jaudīgiem Debesu spēkiem, kas dod mieru, pārliecību par sevi un veselību. Tādus spēka stabus – kolonnas, var atrast metodiski pārvietojoties tempļa iekšienē.

Austrumu templis

Runājot par austrumos celtiem tempļiem, vispārinātam salīdzinājumam minēšu mūsdienu radioteleskopu. Kaut arī salīdzinājums pirmajā mirklī var likties frivols, tas tāds nav. Tas grafiski labi ilustrē spēku apmaiņas principus, kas ieguldīti dažādu laikposmu austrumu tempļu konstrukcijā.

Austrumu tempļi, kā zināms, orientēti uz informācijas uztveri, resp., meditāciju. To uzbūves pamatā, gluži kā radioteleskopam, ir – šķīvis, antena, un tornis.

Templī persona ar skaņu Mmm..., bungām un zvaniem iekustina visu sistēmu. Tad ar apzinātu prāta darbību meditē, vai mūsdienu leksikā runājot, noregulējas Kosmisko enerģiju gammā uz vienu frekvenci.

Runājot par meditāciju, jāatceras, ka principā tai piemīt vairākas galvenās formas. Ja meditācijas objekts ir austrumu simbols, tad tā ir austrumu meditācija. Ja meditācijas objekts ir rietumu – Kristīgs simbols, tad tā ir kristīgā meditācija. Meditācija pati par sevi ir neitrāla. Tāpat kā cilvēka Dvēsele. Viss atkarīgs, uz ko tā ir vērsta. Un to cilvēks izdara apzināti.

Rietumu templis

Runājot par spēkiem, kas darbojas rietumu templī, vispārinātam salīdzinājumam minēšu mūsdienu kosmisko raķeti.

Rietumu tempļi jeb baznīcas, kā zināms, ir orientētas uz informācijas pasniegšanu jeb kalpošanu ar Vārdu. To uzbūves pamatā ir baznīcas tornis un tā saucamais baznīcas kuģis – telpa apkārt tornim. Lūgšanu, dziesmu un svētrunas laikā tiek iekustināta visa šī sistēma, un spēku apmaiņa stipri vien atgādina startējošu kosmisko raķeti. Tā uzņem apgriezienus, uzkrāj jaudu, un aizšaujas debesīs. Visa apkārtējā telpa piepildās ar enerģiju un dod kolosālu atspēriena spēku. „Un kvēpināmā dūmi ar visu svēto lūgšanām uzkāpa no eņģeļa rokām Dieva priekšā.“ (Atkl.8:7)

Principā visi tempļi pilda abas funkcijas. Tomēr izteiktākas iezīmes paliek, un tās labi redzamas tempļu uzbūvē.

Vēl par kopīgo

Pirmkārt jau, visos laikos cilvēki ir novietojuši, novieto un novietos tempļus pašās labākajās vietās, – tā vieta ir paaugstināta, – tiešā un pārnestā nozīmē, jo templī notiek varenāko Debess un Zemes spēku apmaiņa.

Otrkārt, cilvēks, kuram no Debesīm ir dots ielūkoties lietu un parādību būtībā, templī ieraudzīs krucifiksa, altārgleznu un svētbilžu būtību. Krucifiksi, altārgleznas un svētbildes mēdz būt spīdoši, starojoši, apgaismojoši; tie nes svētību, gaismu un siltumu. Tādas vietas ir jo sevišķi salūgtas no cilvēkiem.

Templī notiek svētdarbības. Svētdarbību laikā mācītājai/am kreisajā pusē uzrodas sudrabaina vertikāla kolonna, kurā var atšķirt Serafu. Bībelē to labi ilustrē, piemēram atgadījums ar Cakariju, kurš sākumā gan atteicās paklausīt savai vīzijai, bet vēlāk to pieņēma: „Bet notika, kad Caharija pēc savas kārtas izpildīja priestera pienākumus Dieva priekšā un pēc priestera paražas viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt, bet viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu kvēpināmā stundā, tad viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams kvēpināmā altāra labajā pusē...“ (Lk.2)

Un pēc Jēzus Augšāmcelšanās, kad sievietes bija ieradušās pie Viņa kapa vietas, tās uzrunāja Eņģelis, kuram „izskats bija kā zibens un drēbes baltas kā sniegs“. Eņģelis teica: „Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā Viņš sacījis. Nāciet šurp un raugait to vietu, kur Viņš gulēja. Un eita steigšus un sakait Viņa mācekļiem, ka Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies; un redzi, Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit. Redzi, es jums to esmu sacījis.“ Un tās steigšus izgāja no kapa ar bijību un ar lielu prieku un tecēja to vēstīt Viņa mācekļiem. (Mt.28)

Treškārt, katrā templī ir viena vai vairākas vietas, uz kā guļ Dievišķās Svētības iezīme. Tā visbiežāk atrodas altāra tuvumā. Ja vienkārši pastāvi tādā vietā, tad uz ilgāku laiku kļūsti miermīlīgs, mierīgs, labvēlīgs un garīgs – tas ir – labestīgs un stiprs.

Jāpiemin, ka lai apmeklētu templi tūlīt pēc lieliem svētkiem, kad tur ir drūzmējies daudz ļaužu, vajag iepriekš sagatavoties, jo eksistē nosviesto grēku efekts, bet templis dažu dienu laikā attīrās. Tas arī tiek veicināts ar liturģiskām darbībām kā kvēpināšana u.c. Šīs atziņas pieder pie sakrālās mehānikas, ko īpaši uzsver Senbaznīcas, bet kas ir spēkā tieši tāpat pie visām konfesijām, tai skaitā mums – luterāņu draudzes dievnamā.

Vēl par atšķirīgo

Principā Rietumi pauž Dieva Tā Kunga Vārdu.

Principā Austrumi slavē Dieva Tā Kunga Godību.

Vēdās, pirmajā grāmatā Rigvēdā, ir teikts, ka Visumā pastāv Dieva Vārds, caur kuru viss ir Radīts, un kurš kā būtne nāks dzīvot starp cilvēkiem uz Zemes (Puraniskie Teksti, Rigveda).

Bībelē, Jāņa evaņģēlijā, ir teikts: „Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.“ (Bībele, Jņ.1:14)

Principā Rietumi saskata Sevis realizācijas mērķi galvenokārt ārpusē, t.i., audio ceremonijās, Bībeles tekstos, reliģiskās institūcijās utt. To vainago Ticība.

Principā Austrumi saskata Sevis realizācijas mērķi galvenokārt iekšpusē, t.i., klusā meditācijā, mandalās, jogas vingrojumos utt. To vainago Atziņa.

Sākot ar XXI gadsimtu, globalizāciju un vispārīgiem Apziņas izplešanās procesiem – austrumu un rietumu mentalitāte pakāpeniski savienojas, kompensējot viena otru. Tas īstenojas vispārīgā garīgā kustībā, kas pakāpeniski aptver Cilvēci.

Austrumu un Rietumu sintēze

Principā – Austrumu un Rietumu sintēze – ved Cilvēci uz Priekšu, īpaši sākot ar 21. gs., nākamos tūkstoš gadus. Tas notiek ceremoniālo reliģiju ietvaros, bet var spriest, ka turpmāk arvien pieaugoši – garīgā līmenī visas cilvēciskās civilizācijas apmēros. Caur Sevis apziņu, no vienas puses, un Debesu Valstības klātienes apziņu, no otras. Atmans (cilvēka gars kas piemīt cilvēkam, sanskrit) pēc essences ir tāds pats, kāds ir Brahmans (Dieva Gars), – sacīts Vēdās jau pirms 5000 gadiem. Debesu Valstība ir tuvu klāt pienākusi, sacīts Bībelē, jau pirms 2000 gadiem, kad pasaulē piedzima Jēzus Kristus. Tās ir dāvanas no Debesīm visai Cilvēcei. Gan ziemeļos un dienvidos, gan austrumos un rietumos. Tādējādi visi pauž Dieva Tā Kunga Vārdu, un visi slavē Viņa Godību. Ir viedoklis, ka ap 3000 gadu uz Zemes rodas jauna reliģija, kurā ir viens Dievs.

Mācītājs Raimonds Sokolovskis

(Bībelē skat. Lk.2:46, Lk.20:1, Mk.11:11,16, 27; Mk.12:35, Mt.23:20-21, Jņ.7:14, 8:2, Ap.d.2:46, 5:20, 5:42, u.c.)