Baltiešu mākslinieku darbu izstāde

Palielināt / Enlarge

Virge Nielsen „Klints 1, 2“; Dzidra Mitchell „Kontemplācija“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Ojārs Greste, Ilze Šēnberga „Rūpējoties par ģimeni“; Evan Pank „Vairogu siena“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Debra Filipsa (Phillips) „Stūra māja“; Loklans Bels (Lachlan Bell) „Soft target“; Andra Krūmiņa „Ceļojums“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Andra Krūmiņa: „Pirmais literāts“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Vija Spoģe-Erdmane „Krāsu spektrā“; Andra Krūmiņa „Bez nosaukuma’; Ojārs Greste „Nevainīgo slepkavība“. FOTO Ojārs Greste.

Ieejot baltiešu Aizvesto piemiņas mākslas izstādē, redzēju, ka sienas rotāja ne tikai gleznas, bet arī trīs dimensiju darbi tekstīlijās – gan šūti, mērcēti, krāsoti, līmēti vai adīti. Pieejot tuvāk un izlasot paskaidrojumus, kā tie radās, ar kādu domu un nolūku, tad varēja izjust mīļās atmiņas un atgriezt skatītāju uz traģisko laikmetu, kuru katru gadu jūnijā pieminam vislielākajā līdzjūtībā un sērās.

Katrs darbs rāda, ka ir atstātas pēdas un skaistas neaizmirstamas atmiņas no paaudzes uz paaudzi; rāda to, kā rodas senči, tautas un kultūras, bet diemžēl, tomēr ir tādi uz šīs zemes, kuri caur laikmetiem nolēmuši visu atņemt, aizliegt un likvidēt! Iznākumā izmisums, sāpes, ieslodzījumi, kari, bēgļi un bēdas par zaudēto...

Tā nu šo arī redzam mākslas darbu nosaukumos un tēmās par ceļiem; Andras Krūmiņas gleznā Journey (Ceļojums) paverās zeltā, kāds būs ceļojums, bet dažiem no mums varbūt pelēkās noskaņās. Arī viņas citi darbi – jātnieks kā sātans ar ragiem uz baltā, cēlā zirga; tādā viltībā. Šajā laikā neviens vairs nevar uzticēties. Tāpat Andras Krūmiņas saskaldītais, baltais portrets uz totāli melnā fona rada izmisumu par nākotni vai pagātni. Blakus Ojāra Grestes darbam – rokas augšup izplētis cilvēks sliecās pēc karstās, sārtās saule! Vai sauc pēc palīdzības? Nosaukumā Slaughter of the Innocent (Nevainīgo slepkavība).

Seko Ojāra Grestes un Ilzes Šēnbergas instalācija Caring for the Family (Par ģimeni rūpējoties). Olga Greste/Paula pirms daudziem gadiem tamborējusi krāšņus apvalkus drēbju pakaramiem, kuriem blakus foto no dēla Jura Grestes viņas adītajā sarkanajā vestē. Raksts blakus norāda arī uz viņas citiem talantiem mājsaimniecībā, kurus labi atceros un novērtēju no senajiem laikiem.

Arī igauņu izcelsmes mākslinieks Loklans Bels (Lachlan Bell) ir sadarbojies ar savas vecmāmiņas palīdzību tekstīlijā; viņš pagatavojis/izšuvis ložu aizsargvesti no senās gultas segas, kas atvesta līdzi no Igaunijas, un pat to pakāris lielā godā uz viņas drēbju pakaramā.

Kaut Imantam Tilleram ir izstāde Melburnā ar grāmatas Credo atvēršanu, tomēr redzējām divus no viņa senākiem darbiem – Faith (Ticība) un Headquarters ().

Arī Birutas Delles Birder (Robeža) un Dzidras Mičeles (Mitchell) Contemplation (Kontemplācija) ir ļoti piemērotas šai izstādei.

Nespējam vien apbrīnot austrālieti Debru Filipsu (Phillips), kura tik dziļi pārdzīvoja Stūra mājas apmeklējumu Rīgā un uzgleznoja vairākus darbus; pat salokāmo trīsstūra rāmi brūnos toņos ar gaiši pelēkiem un baltiem figurāliem motīviem, kurus varētu salīdzināt ar spokiem, kuri klaiņo Stūra mājā (The Corner House).

Līdzīgā tēmā Shield Wall igauņa Evana Panka iespaidīgais zīdspiedes darbs atgriežas pie Tautas Frontes, Daiņa Īvāna un Sandras Kalnietes projekta Baltijas Ceļš 1989. gada 23. augustā. To atkārtoja Honkongā lielajā protestā ar 210 000 dalībniekiem, kas sadevušies rokās. The Hong Kong Way aizstāvot demokrātijas principus, pieminot Baltijas Ceļu. Melnbaltā foto montāžā parādās viscaur agresīvie policisti ar nūjām, kurus mākslinieks ir apšlakstījis ar trīs pamatkrāsām – dzeltenu, sarkano un zilu, lai parādītu, kā tauta tika aizturēta ar ūdens un dūmu kanona izmantošanu.

Šī izstāde ir tik dažāda dimensijās, virzienos un tēmās. Pieskaršos beidzot pie igaunietes Virge Nīlsenas (Nielsen) Rock Wall 1,2 (Klints 1,2), kurā redzama klints spēcīgi smagi tumšās, brūnās krāsās, ģeoloģiskās tekstatūrās. Šajos darbos klintis cīnās pret balto debesi ar sīkiem, caurspīdīgiem kokiem; kontrasts liek domāt par šīs izstādes tēmu un nozīmi.

Lai spriedums paliek mākslas izstādes apmeklētājiem, kā to novērtēt vai secināt šajā ļoti dziļi sasprindzinātajā laikā, kas patlaban valda ap mums visiem katrā pasaules malā.

Vija Spoģe-Erdmane
Laikrakstam „Latvietis“

[Red: Izstādē redzams arī Vijas Spoģes-Erdmanes darbs Krāsu spektrā.]