Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Pēdējā nedēļā ledus ir izkustējies. Pēc garām vasaras pārrunām, Rīgas domē ir izveidojusies jauna koalīciju, un ievēlēts jauns mērs – Jaunās Vienotības Vilnis Ķirsis. Šajā pašā laikā Saeimas vasaras pārrunas ir beigušās ar ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa demisiju. Nākamais solis ir sagaidīt prezidenta Edgara Rinkēviča lēmumu par jaunā premjera kandidāta izvēlēšanu. Kandidātam uzdevums būs censties izveidot valdību, kuru atbalstīs Saeimas vairākums. Kariņš deklarējis, ka pats nekandidēs atkārtoti.

Abām valdībām – gan pašvaldības, gan valsts – ir daudz ko darīt, un jācer, ka arī opozīcija uzvedīsies kā filmās dažkārt nosauktās „lojālās opozīcijas“. Proti tādas, kurām varētu būt cits skatiens uz vajadzībām, bet nedarīs visu iespējamo, lai gremdētu valdības darbu. Tas pats attiecās arī uz „pozīcijā“ esošajām partijām, kurām nevajadzētu bez izvērtēšanas noraidīt visus opozīcijas ieteikumus.

Politikā jābūt līdzsvaram starp pašreklāmai un darbam valsts vai pilsētas labā. Diemžēl, arī citur pasaulē redzam nocietināšanos pretējās nometnēs tieši tajā laikā, kad visiem būtu jāstrādā kopā. Visredzamāk tas ir noticis Amerikas Savienotajās valstīs, kur Donalda Trampa prezidentūras kampaņas laikā pirms astoņiem gadiem šķelšanās tika veicināta tādā mērā, ka pat vienas ģimenes locekļi ne tikai sastrīdējās, bet pilnīgi sanaidojās. Arī Amerikas latviešu ģimenēs.

Kad prezidents Tramps 2021. gada 6. janvārī uzkūdīja pūli uzbrukt ASV Kapitolam, t.i., parlamenta ēkai, ar mērķi apturēt varas nodošanu jaunievēlētam prezidentam Baidenam, tad šīs sadursmes rezultāta bija vairāk kritušo nekā slavenajā Samteras forta kaujā, kas ievadīja Amerikas pilsoņu karu.

Sakaitētās attiecības Amerikā pastāv vēl šodien, kad Donalds Tramps atkal kandidē uz prezidenta amatu un vienlaicīgi tiek tiesāts par uzbrukumu demokrātijai.

Mēs esam laimīgi ar to, ka Latvijā nav ne tuvu tik spēcīga šķelšanās, ne starp dažādiem politiskiem uzskatiem, ne starp dažādām tautībām.

Latvijā ir, nepārprotami, daudzas problēmas, un ir ārzemju spēki, kuri cenšas šīs problēmas un domstarpības saasināt. Mums lielā mērā vēl arvien trūkst pietiekamas izglītības, lai neizplatītu sociālos tīklos melus un maldus. Tas ir patiešām apbēdinoši redzēt, kā citādi gudri cilvēki nekritiski dalās ar muļķībām Facebook, Twitter, Instagram un citur.

Mums ir demokrātija, kura darbojas neslikti, salīdzinot ar demokrātijas citadeli, ASV. Sargāsim to!

GN
2023. g. 23. aug.