|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 765, 2023. g. 20. sept.
Sanita Dāboliņa -
Sanita Dāboliņa.
ATBILDU UZ JAUTĀJUMU: TURĒT akmeni vai dievkalpojumu?
Vērīgā valodas zinātāja un vērotāja Astra jautā: „„Turēt dievkalpojumu”; „paturēt atmiņā“ – vai šādas formas ir pieņemamas? Var turēt rokā akmeni, bet dievkalpojumu?“
Ak, latviešu valodā ir tādas TURĒŠANAS tradīcijas, ka tik turies! Nekavēšu laiku, var vienkārši atvērt tēzauru: https://tezaurs.lv/turēt. Vārdam „turēt“ patiešām ir daudz nozīmju, starp tām – arī jautājumā minētā novecojusī nozīme „turēt runu“, „turēt dievkalpojumu“, kas ieviesusies, visticamāk, vācu valodas ietekmē. Ja vien var iztikt, vislabāk lietot skaidru un tīru darbības vārdu: turēt runu – runāt. Ja nepieciešams otrs darbības vārds, vēlams izvēlēties precīzāku: turēt runu – teikt runu, uzstāties ar runu; turēt dievkalpojumu – rīkot dievkalpojumu, vadīt dievkalpojumu.
Turēt, paturēt atmiņā, prātā, apziņā – vārdnīcā nostiprināta nozīme glabāt. Jā, forma ir pierasta, pieņemama, taču arī te varam atrast un lietot precīzu darbības vārdu, piemēram, „to es atcerēšos“ (nevis: paturēšu prātā), „mēs viņu neaizmirsīsim (atcerēsimies)“ (nevis: paturēsim atmiņā).
Sanita Dāboliņa
Laikrakstam „Latvietis“
#latviešuvaloda #dzimtāvaloda
#raksti #rakstītprieks
#komunikācijakākvalitātesinstruments
#ceļāuztavugrāmatu #valodairkāupe