2023. gada ukraiņu bērnu nometne Latvijā

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Bērnu nometnes dalībnieki.

Palielināt / Enlarge

Nameja brīvprātīgie vadītāji ar Ukrainas delegācijas vadītājiem. Centrā LR Aizsardzības ministri Ināru Mūrniece.

Palielināt / Enlarge

Fonda „Namejs“ valdes priekšsēdētājs atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube (no labās); atvaļinātais viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots (no kreisās).

Palielināt / Enlarge

Nometņotāji izbraucienā ar laivām pa Rīgas kanālu.

Palielināt / Enlarge

Bērnu nometnes dalībniece.

2023. gadā maija mēnesī saņēmām šādu aicinājumu no Namejs valdes priekšsēža Raimonda Graubes.

* * *

„Fonds „NAMEJS“ jau otro reizi organizē nedēļas ilguma nometni Ukrainas bruņoto spēku un Nacionālās gvardes karavīru bērniem. Šī būs ļoti emocionāla un sarežģīta nometne, jo UKR sūtīs bērnus, kuru tēvi un mātes piedalās kaujās, ir tikuši ievainoti vai krituši kaujās ar Krievijas okupantiem.

Nometne plānojas 40 bērniem (vecums 11-15 gadi) 6 pieaugušo ukraiņu pavadībā, t.sk., viņu psihologs vai kapelāns... Lai viņiem palīdzētu kaut nedaudz aizmirst kara šausmas, ir plānota piesātināta programma: „Avārijas brigādes“ izklaides parks, „Tarzāna parks“ Siguldā, Zooloģiskais dārzs, pikniks pie jūras, ekskursijas, brauciens ar JS kuģi un daudzi citi pasākumi.

Tas ir pilnībā labdarības pasākums. Visi organizatoriskie izdevumi, sākot no bērnu sagaidīšanas uz UKR – POL robežas un uzturēšanos Latvijā tiks segti no mūsu un citu atbalstītāju ziedojumiem.“

* * *

Pertas, Melburnas, Adelaides un Sidnejas Daugavas Vanagu nodaļas, Melburnas vanadžu kopa un Austrālijas zemes valde atsaucās ar ziedojumiem $5850 apmērā. Tad vēl ienāca ziedojumi no Melburnas vanadžu pusdienu dalībniekiem – $700 un Sidnejā saņēmām $600 ziedojumus. Kopā iznāca AUD $7150 Ukrainas bērnu nometnei.

Tiekoties ar Raimonda Graube š.g. Rīgā, viņš izteica lielu paldies Austrālijas Daugavas Vanagiem un tautiešiem par saņemto atbalstu. Nesen saņēmu Raimonda Graubes nometnes pārskatu un bildes, kas šeit parādās pilnībā.

* * *

No 31. jūlija līdz 6. augustam Ogres Valsts tehnikuma dienesta viesnīcā ukraiņu valodu varēja dzirdēt ik dienu – tur bija apmetušies Valsts aizsardzības un patriotisma fonda Namejs rīkotās nometnes ukraiņu karavīru bērniem dalībnieki.

Uz nometni pavisam bija ieradušies 40 bērnu un jauniešu, kuru vecāki šobrīd Ukrainas kara frontēs izcīna, pirmkārt, jau savas valsts, bet patiesībā visas Eiropas cīņu par brīvību, neatkarību un tiesībām pastāvēt kā civilizētas pasaules civilizētām valstīm. Nometnes mērķis bija dāvināt šiem bērniem vienu nedēļu brīvu no kara šausmām, un ļaut kaut uz brīdi atgriezties bezrūpīgā bērnībā, kurā nevar saskaitīt nevis raķešu radītas gaisa trauksmes, bet gan piedzīvojumus un spilgtus prieka mirkļus.

Pateicoties ziedotāju un citu labvēļu atbalstam, nometnes 5 dienu programma bija intensīva, daudzveidīga, reizēm izaicinoša, bet pavisam noteikti tādiem piedzīvojumiem un prieka mirkļiem bagāta. Par to liecināja arī neskaitāmie videostāsti, kurus dalībnieki brīžiem mājup saviem mīļajiem sūtīja teju kā tiešraides.

Jau uzreiz pēc svinīgās nometnes atklāšanas ceremonijas bērni varēja mesties iekšā Latvijas Basketbola savienības prezidenta Raimonda Vējoņa sarūpētajās basketbola treniņnodarbībās, kuras noslēdzās ar stafetēm un sacensībām. Citās dienās savu fizisko sagatavotību dalībnieki varēja pārbaudīt gan izbraucienā ar laivām pa Daugavu un Rīgas kanālu, kurā airēšana bija uzticēta viņiem pašiem, gan visās Ogres Milžu taku trasēs, kuru virvēs noturēties starp debesīm un zemi brīžiem prasīja īpašu veiklību.

Izaicinājumu dalībnieku drosmei un apķērībai meta viesi no Latvijas Motoklubu asociācijas – pirms kārtīgi izvizināt dalībniekus uz saviem dzelzs rumakiem, tika pārbaudīta viņu prasme klausīties, atcerēties un ātri atrast atbildes uz jautājumiem, labākos apbalvojot ar speciāli sagatavotām dāvanām. Tāda intelektuāla sacensība bija kā laba iesildīšanās nometnes programmā vēlāk paredzētajiem zinātniskajiem eksperimentiem kopā ar Laboratorium, kuru galvenais rezultāts – uz sausā ledus paša gatavots saldējums ikvienam.

Visīstāko atgriešanos īstā bērnībā savukārt piedāvāja izklaides parka Avārijas brigāde apmeklējums, kurā ko sev piemērotu, vienalga, vai tas bija galvu reibinošs karuselis, īpaši atsperīgs batuts, paklausīgs miniauto vai vienkārši garšīgs saldējums, atrada ikviens.

Par iespēju atgriezties gadsimtus senā vēsturē un uz savas ādas izmēģināt, ko ēda, ko mugurā vilka un kā cīņās devās viduslaiku bruņinieki, parūpējās vēstures izpētes un rekonstrukcijas klubs Rodenpoys – zobenu cīņas un stafetes, kā arī uz ugunskura gatavoto maltīti dūdu mūzikas pavadībā nespēja iztraucēt pat lietus.

Iespēju izbraukt jūrā ar patruļkuģiem sagādāja NBS Jūras spēki, turklāt uz nometnes dalībnieku jautājumiem – gan par kuģiem un dienestu, gan tik ikdienišķām tēmām kā labākā makšķerēšanas ēsma – atbildēja ne tikai kuģu apkalpes, bet arī Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Māris Polencs, kā arī viceadmirālis (atv.) Gaidis Andrejs Zeibots.

Viesojoties Gaisa spēku bāzē savukārt tika iepazīti visi apskatīšanai sagatavotie lidaparāti un cita militārā tehnika, parunāts ne tikai ar Latvijas, bet arī ASV un Spānijas karavīriem par to, kā ir būt NATO. Klātesošais Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis kā dāvanu saņēma kāda dalībnieka tēva vienības uzšuvi pretī dāvinot savējo, tā aizsākot plašāku apmaiņu ar uzšuvēm, kas simboliski vēlreiz apliecinot, ka esam līdzās viens otram Ukrainas smagajā cīņā arī šādos, it kā sīkos mirkļos.

Un tam visam pa vidu – divas pavisam oficiālas un svarīgas tikšanās, kurās katrs nometnes dalībnieks varēja pa īstam sajusties kā savas valsts vēstnieks. Vispirms viņus pie sevis uz Rīgas pili ciemos aicināja Latvijas Republikas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet nometnes noslēgumā pie dalībniekiem viesojās Latvijas Republikas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, un abas šīs tikšanās reizē bija arī kā savstarpējs atgādinājums par to, ka Ukraina šobrīd cīnās arī par Latvijas mieru un labklājību, bet Latvija šai cīņā būs līdzās līdz pat tās uzvarošajām beigām.

Nometne noslēdzās ar laimīga ceļa un mierīgu debesu vēlējumiem, ar šķiršanās asarām un cerībām atkal satikties, bet šoreiz brīvā un kara neapdraudētā Ukrainā, un pārliecību, ka ikviens nometnes dalībnieks savā sirdī ieslēgtu līdzi aizved mazu daļiņu Latvijas. Ierūcoties autobusu motoriem, nometnes dalībnieki visticamāk savos telefonos ieslēdza atpakaļ uz šo nedēļu izslēgto Ukrainas gaisa trauksmju aplikāciju, jo mājās tā diemžēl ir nepieciešama viņu drošībai un izdzīvošanai. Laimīgā kārtā šīs nedēļas laikā netika saņemta neviena vēsts, no kuras bija bail visvairāk, ka kāds no dalībnieku frontē esošajiem vecākiem no turienes vairs neatgriezīsies. Toties lielie puikas, karavīra somas smagumu pārbaudot, uz mazāko meiteņu „būtu šautene, varētu iet karot“, domīgi atbildēja ar „Vēl ne. Vēl par agru.“ Jo viņiem „kariņš“ jau vairs nav tikai pagalma puišeļu spēlīte.

Ukrainas, ukraiņu, un to skaitā, arī nometnes dalībnieku vecāku cīņas gars un apņēmība ir iemesls, kāpēc mēs par karu varam vienkārši lasīt (un ne vienmēr pat izlasīt līdz galam) tikai ziņās, nevis tajā dzīvot, domāt, karot un, pēc vairāk nekā pusotra gada, jau teju to uzskatīt par jauno normālo, jo ir grūti atcerēties, kā bija tad, kad uz ceļiem nesprāga tanki un no gaisa nekrita raķetes. Tāpēc vēl jo lielāka ir mūsu kopīgā atbildība palīdzēt Ukrainai visos iespējamajos veidos, lai ukraiņu bērni varētu būt vienkārši bērni arī Ukrainā, bet viņu vecāki – vienkārši būt mājās, ar saviem bērniem, nevis frontē.

Raimonds Graube

* * *

Paldies Namejs fondam un visiem brīvprātīgiem nometnes darbiniekiem, un liels paldies visiem ziedotajiem!

Ināra Sīkā,
DV Sidnejas nodaļas priekšsēde
Laikrakstam „Latvietis“