Attiecības

Palielināt / Enlarge

Māc. Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson). FOTO no Kolvina Makfersona personīgā arhīva.

„Redzi, es stāvu pie durvīm un klauvēju: ja kāds sadzirdēs manu balsi un durvis atvērs, es ieiešu pie viņa un turēšu mielastu ar viņu un viņš ar mani.“ Atkl. 3:20

Mīļie draugi Jēzū Kristū, Sveicu jūs mūsu Pļaujas svētkos. Esam sapulcējušies, lai Dievam pateiktos par Viņa gādību un lai baudītu jauku laiku kopā. Ir kaut kas sevišķi patīkams par sadraudzību. Apsēsties pie galda ar radiem un draugiem un baudīt maltīti kopā. Tas ir ko šodien darīsim pēc dievkalpojuma.

Ir interesanti, ka vēlmes pēc sadraudzības ir arī dzīvniekiem. Arī dzīvnieki var baudīt laiku kopā ar citiem. Mūsu meitas sunim – Niles nesen bija pirmā dzimšanas diena. Tika rīkota maza pārtija vietējā parkā, kur suņi un viņu īpašnieki regulāri satiekas. Linda un es izcepām pīrāgus pieaugušajiem, bet suņiem Linda izcepa „Sunīšu kūku“. Pīrāgi, protams, bija populāri un kopā ar šampanieti labi derēja. Bija jauka un omulīga satikšanas. Kamēr es runāju ar pieaugušajiem, Linda baroja četrkājniekiem kūku. Pavadījām jauku laiciņu kopā.

Dievs mūs ir radījis sadraudzībai. Tas ir kāpēc vientulība var tik smagi nomākt gan cilvēku, gan dzīvnieku. Sadraudzībai ir milzīgs spēks, un tās svētību visa pilnībā piedzīvojam tad, kad mums ir tuvas attiecības ar Dievu. Diemžēl, vairumam cilvēku nav šīs tuvās attiecības ar Dievu. Viņi kaut ko nojauš par Dievu, bet Viņu nepazīst.

Harījs Emersons Fosdiks raksta: „Kādu dienu Parīzē Voltērs ar savu draugu sastapa reliģisku procesiju, kas nesa krucifiksu. Voltērs, ko visi uzskatīja par neticīgu, noņēma cepuri. „Ko?!“ izsaucās draugs. „Vai tu esi izlīdzinājies ar Dievu?“ Voltērs atbildēja ar smalku ironiju: „Mēs sveicināmies, bet nesarunājamies.“ Šī frāze pareizi apzīmē daudzu cilvēku attiecības ar Dievu. Viņi tic, ka Dievs ir; viņi nevar izskaidrot pasaules visumu bez Viņa, bet viņiem nav ar Dievu personisku attiecību. Viņi sveicina, bet nesarunājas. Viņi tic baznīcai, un sevišķos sajūsmas brīžos, kad kāds pārdzīvojums viņus uz to ir noskaņojis, viņus aizkustina dievkalpojumu svinīgums, bet viņiem nav personīgas draudzības ar Dievu. Viņi sveicina, bet nesarunājās.“

Šī frāze, pareizi atzīmē daudzu cilvēku attiecības iepretim Dievam – Viņi sveicina, bet nesarunājās. Diemžēl, maz ir to, kas īsti iedziļinās Dievā un kam dzīvē ir tuvas un personīgas attiecības ar Viņu. Baznīcas ir pilnas ar cilvēkiem, kas sveicina, bet nesarunājās ar Dievu.

Šādiem cilvēkiem, parasti ir ļoti minimālā saprašana par Dievu, jo viņi Dievu nepazīst.

Vai nav tā, ka mēs izveidojām domas par cilvēkiem vienkārši no skata, nemaz viņus nepazīstot? Mums rodas aizspriedumi un citas domas, kas tad, kad iepazīstamies ar to cilvēku, izrādās galīgi aplamas. Šādā pašā viedā cilvēki dzīvo ar aizspriedumiem par Dievu, kas ir galīgi nepareizas. Viņi Dievu nepazīst, bet viņiem ir konkrēti uzskati un domas.

Viens mācītājs mēdz teikt skeptiķiem: „Pastāsti man par Dievu, kuram tu netici, un droši vien izrādīsies, kas es tādam Dievam ar neticu.“

Tikai tad, kad savus grēkus nožēlojuši, mēs ticībā apliecinām Jēzu par Kungu, mēs sakām ar Dievu iepazīties. Dievu varam tikai atpazīt un iepazīt, caur Jēzu Kristu, jo Viņš un Tēvs ir Viens. Bija reize, kad mācekli lūdza Jēzu parādīt viņiem Tēvu. Lasām: ⁸ Filips viņam sacīja: „Kungs, rādi mums Tēvu, ar to mums pietiek.“ ⁹ Jēzus viņam sacīja: „Tik ilgu laiku es esmu ar jums, un tu mani neesi iepazinis, Filip? Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu? ¹⁰ Vai tu netici, ka es esmu Tēvā un Tēvs ir manī? Vārdus, ko es jums saku, es nesaku no sevis paša, bet Tēvs ir vienmēr manī un dara savus darbus. ¹¹ Ticiet man, ka es esmu Tēvā un Tēvs manī!“ Jāņa 14:8-11

Jēzus skaidri pasaka, kas Viņu ir redzējis, ir redzējis Tēvu. Ja Tu gribi iepazīties ar Dievu, tad tas ceļš ir Jēzus Kristus. Viņš ir Vienīgais īstais ceļš pie Patiesā Dieva. Citu ceļu nav, un nekad nebūs. „Jēzus viņam sacīja: „ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani.““ Jāņa 14:6

Citur, Jēzus māca, ka Viņš ir durvis. Lai pie īsta, patiesā Dieva tiktu, mums jānāk caur Jēzu Kristu. Tas ir kāpēc, mūsu pamata teksta lasām: „Redzi, es stāvu pie durvīm un klauvēju: ja kāds sadzirdēs manu balsi un durvis atvērs, es ieiešu pie viņa un turēšu mielastu ar viņu un viņš ar mani.“ Atkl. 3:20

Tās durvis, par ko šeit iet runa, ir mūsu sirds. Nepietiek, tikai ar prātu pieņemt Dievu, mums vajag personiskas attiecības ar Viņu. Ir viena lieta, ko par Dievu zināt, pavisam cita lieta būt tuvās attiecības ar Viņu. Starp zināšanu un piederību Viņa ģimene ir liela plaisa. Tā plaisa ir grēks, un tikai Jēzus var mūsu grēkus nomazgāt ar Savām Svētajam asinīm.

Ir cilvēki, par kuriem es daudz ko zinu vai nu caur medijam, vai citiem avotiem, bet kurus nepazīstu personīgi. Ir daudzi, kas zina garos vilcienos par Jēzu – Viņš dzimis Betlēmē Ziemassvētkos, ir namdara Jāzepa dēls. Māte ir Marijā, kas bijusi jaunava un kas tapusi grūta Svētā Gara spēkā. Viņš bijis mācītājs, kam sekoja 12 mācekļu, un kas daudz brīnumu darījis. Lielā Piektdienā Viņš miris pie krusta. Lieldienu rīta augšāmcelies. To ar prātu viņi zina, bet ar sirdi ne. Kā Voltērs, viņi sasveicinājas, bet nesarunājas.

Ir daudzi, kas aplam domā, ka ar to pietiek. Ir daudzi, kas kalpo baznīcās pat kā mācītāji, kas nesaprot, ka vajag personiskas attiecības.

Jēzus sacīja: „²¹ Ne ikviens, kas man saka: Kungs, Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva gribu. ²² Daudzi tajā dienā man sacīs: Kungs, Kungs! Vai mēs tavā vārdā nepravietojām? Vai mēs tavā vārdā neizdzinām dēmonus? Vai tavā vārdā daudzus brīnumainus darbus nedarījām? ²³ Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis, nost no manis, jūs ļauna darītāji! Mat. 7:21-23

No svara nav, ko esam teikusi vai darījuši, bet vai Jēzus mūs pazīst, un mēs Viņu pazīstam. Viņš pazīst tos, kas atsaucās, kad Viņš klauvē pie sirds durvīm. Viņš pazīst tos, kas devuši Viņam valdnieka vietu sava sirdī.

Ir ļoti svarīgi, ka mēs to saprotam. Nepietiek sastāvēt draudzē, mīlēt baznīcu, mīlēt savu mācītāju (kaut gan tās ir labas lietas); svarīgi ir mīlēt Jēzu, dzīvot sadraudzība ar Viņu. Svarīgi ir sekot Viņam. Pakļaut visu Viņam.

Jēzus lieto Ganu un avis, lai šo patiesību pasvītrotu: „14 ES ESMU labais gans, un es pazīstu savas avis, un avis pazīst mani, 15 tāpat kā Tēvs mani pazīst un es pazīstu Tēvu un savu dzīvību atdodu par avīm.“ Jāņa 10:14-15

Jēzus pazīst Savas avis, un Viņa avis pazīst Viņu. Viņa avis, seko Viņam. Klausa Viņa balsī. Jēzus mīl Savas avis. Viņš mira viņu dēļ. Lai izglābtu no grēka un nāves varas. Viņš Savas nevainīgās asinis izlēja, lai mūs atpirktu, lai mēs varētu būt Viņa ganāma pulka, gan šeit, gan mūžībā. „¹⁶ Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība. ¹⁷ Jo Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē, nevis lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta. ¹⁸ Kas tic viņam, tas netiek tiesāts, bet, kas netic, tas jau ir notiesāts, jo tas nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam.“ Jāņa 3:16-18

Jo tik ļoti Dievs, tevi mīlējis... Viņš devis tev iespēju ar Viņu iepazīties un būt Viņa ģimenē.

Kristīga ticība nav reliģija, tā ir ATTIECĪBAS! Tā nav reliģiju apkopšana, bet dzīvas un personīgas attiecības ar Dievu caur Jēzu Kristu. Tā ir sekošana dzīvajam Dievam, Labam Ganam, Kungam Jēzum Kristum. Tā ir sevis pakļaušana Viņam. Tas ir mielasts kopā ar Viņu. Tā ir sadraudzībā ar Viņu. Svēta deja, kur dzīves kopā savijās.

Pāvils sacīja: „²⁴ Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā, viņš, debesu un zemes Kungs, nemājo cilvēku celtos tempļos, ²⁵ un viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā viņam kā trūktu, viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu. ²⁶ No viena cilvēka viņš radīja visas cilvēku tautas, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis laikus un robežas, kur tiem dzīvot, ²⁷ lai tie meklētu Dievu un kaut taustoties censtos viņu atrast, lai gan viņš nav tālu nevienam no mums. ²⁸ Jo viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam, kā jau daži jūsu dzejnieki ir sacījuši: mēs arī esam viņa dzimums.“ Ap.darb 17:24-28

Viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam! Tā ir Kristīgā dzīve, tā ir dzīve sadraudzībā ar Dievu. Tā ir pilnīga un svētīga dzīve. Noslēdzu ar Pāvila vārdiem Romiešiem: „⁷ Neviens no mums nedzīvo sev pašam un neviens nemirst sev pašam. ⁸ Jo, ja dzīvojam, mēs dzīvojam Kungam, un, ja mirstam, mēs mirstam Kungam. Tātad – vai nu dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam Kungam. ⁹ Tādēļ jau Kristus nomira un tapa dzīvs, lai valdītu pār dzīviem un mirušiem.“ Romiešu 14:7-9

Āmen.

Kolvins Makfersons (Colvin Macpherson)

Pļaujas svētku svētruna 17.09.2023. Sidnejas Latviešu ev. lut baznīcā